ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Nostāja

Nav ievērots vienlīdzības princips – uz stipendiju “Studētgods” var pretendēt tikai Latvijā studējošie

Daudzbērnu ģimeņu sociālā stipendija “Studētgods” tiek piešķirta tikai Latvijas augstskolās studējošajiem, bet ne tad, ja jaunietis izvēlējies studēt ārvalstīs. Tiesībsargs uzskata, ka ar šādu atšķirīgu attieksmi tiek pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, un ir aicinājis Saeimu līdz nākamā gada 1. jūnijam novērst nepilnību.

Vēl pavisam nesen vērsām sabiedrības uzmanību uz pozitīvu risinājumu saistībā ar šo stipendiju. Ar tiesībsarga iesaisti tika panākts, ka stipendiju “Studētgods” varēs saņemt visu kursu Latvijas augstskolu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studenti, kuri atbilst šīs stipendijas saņemšanas kritērijiem. Šobrīd tiesībsargs ir konstatējis vēl vienu sociālās stipendijas “Studētgods” nepilnību – uz to nepamatoti liegts pretendēt studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri mācās augstskolās ārpus Latvijas.

Pie tiesībsarga vērsās daudzbērnu ģimenes, paužot viedokli, ka šāds nosacījums neatbilst vienlīdzības principam. Iedzīvotāji rakstīja: “Tas rada neizpratni, vai Latvijas valsts uzskata, ka jāveicina daudzbērnu ģimeņu atvašu studijas tikai Latvijā, un tie, kas izvēlas studēt ārpus Latvijas, nav jāatbalsta? Vai daudzbērnu ģimenei izdevumi ir mazāki, ja studē ārpus Latvijas? Vai šīs ģimenes nav tikpat svarīgas kā citas?”

“Paldies iedzīvotājiem, kuri mums ziņoja par atšķirīgo attieksmi, lai pārbaudes lietā mēs varētu šo situāciju detalizēti izvērtēt. Aicinu Saeimas deputātus rīkoties, lai uz atbalstu varētu pretendēt ikviens, neatkarīgi no valsts, kurā izvēlējies studēt. Nereti ārzemēs iegūta izglītība sniedz iespēju ar plašāku skatu lūkoties uz iekšējām problēmām un tās arī daudz jaudīgāk risināt, atgriežoties dzimtenē,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Vērtējot stipendijas “Studētgods” piešķiršanas nosacījumus, tiesībsargs secināja, ka likumdevējs ir noteicis nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret tiem Latvijas studējošajiem, kas ir izvēlējušies studēt ārpus Latvijas. Proti, nav pienācīgi pamatots stipendijas piešķiršanas nosacījumu atšķirīgās attieksmes mērķis, līdz ar to nav ievērots Satversmē nostiprinātais vienlīdzības princips.

Papildus tam tiesībsargs vērtēja arī pārbaudes lietas laikā saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pamatojumu atšķirīgās attieksmes noteikšanai. Tiesībsargs secināja, ka viens no atšķirīgās attieksmes mērķiem esot bijis citu nodokļu maksātāju interešu aizsardzība, taisnīgi izlietojot budžeta līdzekļus sociālā atbalsta sniegšanā studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Otrs – veicināt, ka studējošie no daudzbērnu ģimenēm izvēlās studijas Latvijas augstskolā.

Tiesībsargs apšauba, vai “Studētgods” mērķus (finansiāli atbalstīt spējīgākos studējošos no sociāli aizsargājamām personu grupām) var sasniegt ar šādas atšķirīgas attieksmes noteikšanu. No sociālā viedokļa ārvalstīs studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm un viņu ģimenēm ir tāda pati vajadzība pēc finansiāla atbalsta kā Latvijā studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tiesībsargs nekonstatēja nevienu apstākli, kas liecinātu, ka sociālā dimensija tām daudzbērnu ģimenēm, kurās ir studējošie ārvalstu augstskolās, ir atšķirīga no tām ģimenēm, kurās ir studējošie Latvijas augstskolās. Un ja šādu atšķirību nav, tad nav tiesiska pamata atšķirīgai attieksmei pret šīm divām grupām.

Tiesībsarga ieskatā IzM nesniedza atbildi uz būtiskāko vienlīdzīgas attieksmes jautājumu, ar ko attiecīgās grupas atšķiras no sociālo vajadzību viedokļa, ievērojot, ka sociālā stipendija “Studētgods” ir izveidota kā sociālā atbalsta sistēmas elements studējošajam un daudzbērnu ģimenei kopumā. Šī stipendija netika veidota kā augstākās izglītības finansēšanas līdzeklis, bet kā sociālā atbalsta līdzeklis. Labums, ko sabiedrība iegūst ar atšķirīgo attieksmi pret studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kas studē ārvalstu augstskolās, nav ilgtspējīgs un taisnīgs. Tādējādi to nevar atzīt par lielāku labumu iepretim zaudējumam, ko cieš studējošie no daudzbērnu ģimenēm, kas studē ārvalstu augstskolās, un viņu ģimenes (tātad daļa no atbalstāmo cilvēku loka). Veicināt daudzbērnu ģimeņu studējošo izvēli par labu Latvijas augstskolām efektīvāk var ar citiem līdzekļiem, piemēram, ieviešot citas (valsts atbalstītas) Latvijas augstskolu stipendijas u.tml.

Tiesībsargs arī piebilst: “Īstermiņā un ilgtermiņā šāda valsts attieksme pret šīm ģimenēm rada netaisnības sajūtu, kas mazina ticību valstij. Vēl vairāk – šajos neskaidrību un spriedzes pilnajos apstākļos pasaulē ikvienam mūsu valsts pilsonim ir svarīgi sajust Latvijas stipro plecu un atbalstu, arī uzturoties ārvalstīs.”