ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Trauksmes celšana Ukraina Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Rādīt visas tēmas

Atzinums

Nepareizas likuma interpretācijas rezultātā Jūrmala atstāj pilngadīgus bērnus bāreņus bez mājām

Tiesībsargs konstatē, ka Jūrmalas pilsētas dome nepamatoti ierobežo bērnu bāreņu tiesības turpināt lietot pašvaldības piešķirto mājokli.

Tiago Bandeira / Unsplash

Problēma izgaismojusies pēc tam, kad pie tiesībsarga vērsās cilvēks, informējot par domes rīcību, nepagarinot dzīvojamo telpu īres līguma termiņu par pašvaldībai piederošu dzīvokli Jūrmalā, ko persona saņēmusi pašvaldības palīdzības ietvaros kā bērns, kas palicis bez vecāku gādības. Nepareizas tiesību normas interpretācijas rezultātā dome dzīvojamo telpu īres līgumā nebija iekļāvusi punktu, kas paredz, ka īres līgumu var pagarināt. Domes ieskatā to liedz likums, turklāt bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, nevarot paļauties uz mūžīgu atbalstu no pašvaldības puses.

Tiesībsargs Juris Jansons skaidro:

Bērnam bārenim ir tiesības pieteikties pašvaldības palīdzības saņemšanai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt pašvaldību pienākums ir meklēt ātrākos risinājumus palīdzības sniegšanai. Minētā tiesību norma ir tulkojama tādējādi, ka tā paredz bērnam, kas palicis bez vecāku gādības, tiesības izmantot sociālās garantijas, t.i., reģistrēties palīdzības saņemšanai līdz noteikta vecuma sasniegšanai nevis, kā konkrētajā gadījumā, paredz pašvaldības tiesības slēgt īres līgumu ar bērnu, kas palicis bez vecāku gādības, tikai līdz šīs personas 24 gadu vecuma sasniegšanai vai to, ka šai personu kategorijai pašvaldības palīdzība ir sniedzama uz krietni īsāku laika periodu.

Pārbaudes lietas ietvaros tiesībsargs konstatēja, ka tiesību normā ietvertais formulējums “tiesības uz pašvaldības nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu” dažādās pašvaldībās tiek tulkots atšķirīgi. Aptaujājot vairākas pašvaldības par to praksi īres līgumu slēgšanā ar bērniem bāreņiem, tika secināts, ka daļa pašvaldību īres līguma termiņu neierobežo ar bērna 24 gadu vecuma sasniegšanu. Turklāt, ja persona pilda līguma nosacījumus, ar viņu tiek pagarināts dzīvojamo telpu īres līgums.

Tiesībsargs uzsver: 

Diemžēl šis nav vienīgais gadījums, kad persona norādījusi — pirmie divi īres piedāvājumi izteikti tikai 23 gadu vecumā, no kuriem tā atteikusies. Savukārt trešo piedāvājumu akceptējusi neilgi pirms 24 gadu vecuma sasniegšanas. Vai to var uzskatīt par efektīvu pašvaldības palīdzības sniegšanu? Kur paliek cilvēks šajā situācijā? Uzskatu, ka pašvaldība nav izpildījusi savu tiešo pienākumu — īpaši atbalstīt bez vecāku gādības palikušus jauniešus. Vēlos atgādināt, ka Satversmes 110. pants attiecas arī uz pašvaldību darbu.

Pašvaldības palīdzības sniegšanas jēga un mērķis ir sniegt atbalstu mazāk aizsargātām personu kategorijām, kuras pašas nespēj risināt savu mājokļa jautājumu privātā kārtā. Pie šādiem apstākļiem nav pieļaujama tāda pašvaldības rīcība, kas nepamatoti ierobežo vienu personu kategoriju pretstatā citām. Pašvaldībai nav liegts, ievērojot labas pārvaldības principu un tulkojot tiesību normu atbilstoši tās jēgai un mērķim, dzīvojamo telpu īres līgumos paredzēt īres līguma termiņa pagarinājumu. Pašvaldībām ir jāpilda ar likumu noteiktās funkcijas, jāsniedz pakalpojumi, kuri ir atbilstoši sabiedrības interesēm un vajadzībām. Nav pieļaujama formāla autonomās funkcijas izpilde un cita starp arī nepamatota dzīvokļu rindu mazināšana uz bērnu, kas palikuši bez vecāku gādības, rēķina.

Tiesībsarga atzinums