ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Viedoklis

Pacientam jānodrošina tiesības uz valsts apmaksātām zālēm arī netipiskos gadījumos

Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu uzlabot individuālo zāļu kompensācijas mehānismu.

Individuālo zāļu kompensācijas mehānisms ir jāuzlabo. Tādēļ tiesībsargs aicina Ministru kabinetu līdz šī gada 31. oktobrim veikt grozījumus MK noteikumos.[1] Tas Nacionālajam veselības dienestam (NVD) paredzētu iespēju nodrošināt, ka cilvēki, kuriem individuālu un netipisku iemeslu dēļ ir nepieciešama un stingri medicīniski pamatota kādu konkrētu zāļu lietošana, varētu saņemt kompensāciju par šo zāļu iegādi. Būtiski uzsvērt – arī tad, ja konkrētai diagnozei vispārīgi ir pieejamas citas kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļautās zāles.

Kas ir netipisks gadījums?

Augstāk minētā norma attiektos uz kompensācijas pieteikumiem netipiskos gadījumos. Proti, pēc rūpīgas gadījuma izvērtēšanas, konstatējot, ka pastāv tādi specifiski apstākļi (piemēram, organisma fizioloģiskās īpatnības), kas liedz pacientam gūt ārstniecisku efektu no jebkuru citu medikamentu lietošanas, izņemot ārstu konsilija noteikto medikamentu.

Raksturosim to ar piemēra palīdzību:

Pacientei Annai ārstu konsilijs noteica medikamenta X lietošanu un atzinumā norādīja, ka medikaments X nav aizvietojams ar citām attiecīgajai diagnozei paredzētajām kompensējamām zālēm, un ir nepieciešams pacientes dzīvības funkciju uzturēšanai. Anna iesniedza pieteikumu NVD ar lūgumu kompensēt medikamenta X iegādes izdevumus individuālā zāļu kompensācijas mehānisma ietvaros. NVD atteica kompensēt medikamentu X, jo KZS Annas diagnozei ir iekļautas citas zāles, lai arī šīs pašas zāles saskaņā ar ārstu konsilija atzinumu nav piemērotas tieši Annai. Faktiski šajā situācijā spēkā esošais regulējums liedz Annai iespēju saņemt dzīvības funkciju uzturēšanai nepieciešamo medikamentu.

“Mūsu ieskatā, par nesamērīgu ir uzskatāma situācija, kurā daļai sabiedrības a priori tiek liegta iespēja saņemt atbalstu zāļu iegādei. Ir nepieciešams paredzēt izņēmuma apstākļus, kad objektīvu iemeslu dēļ pacientam nevar palīdzēt nevienas no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Izstrādāts izņēmuma gadījumiem

Individuālais zāļu kompensēšanas mehānisms ir izstrādāts tieši izņēmuma gadījumiem, un tiek piemērots, cita starpā, retu diagnožu gadījumā. Individuālā zāļu kompensācijas mehānisma piemērošanai ir izstrādāti stingri izslēgšanas kritēriji, jo parasti tā ietvaros kompensējamās zāles ir dārgas (piemēram, inovatīvi medikamenti). Zāļu kompensācijas mehānisma mērķis ir nodrošināt cilvēkiem, kuru veselības stāvoklis un dzīvības funkcijas ir atkarīgas no konkrēto zāļu lietošanas, iespēju iegādāties šīs zāles neatkarīgi no personas materiālā stāvokļa. Tiesībsargs izpētē par zāļu kompensācijas mehānisma iespējamām nepilnībām secināja, ka individuālā zāļu kompensācijas mehānisma regulējums būtu pilnveidojams netipiskiem gadījumiem, kad pastāv objektīvi un pamatoti iemesli, kāpēc  pacientam neder pastāvošās zāļu kompensācijas sistēmas piedāvātās iespējas.

Līdz šim Satversmes tiesā izskatītajos gadījumos gan nav iesniegti tādi pierādījumi, kas neapšaubāmi liecinātu, ka kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) iekļautajām zālēm ir negatīva iedarbība (vai arī šīm zālēm nav vēlamās terapeitiskās iedarbības) uz konkrētā pacienta organismu, un pacientam der tikai un vienīgi zāles, kuras nav iekļautas KZS. Taču nevar izslēgt, ka šādi gadījumi var būt, un NVD būtu jābūt iespējai un tiesiskam mehānismam, kā šādos gadījumos rīkoties. Tiesībsarga ieskatā pats par sevi regulējums, kas ļautu izvērtēt, vai konkrētais gadījums nav uzskatāms par netipisku, nekompromitē individuālo zāļu kompensācijas mehānismu un nenonāk pretrunā ar nepieciešamību nodrošināt iespēju kompensēt zāļu izdevumus pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.

Piemēram, tiesībsarga 2021. gadā veiktās pārbaudes lietas materiālos pieejamajā ārstu konsilija atzinumā ir noteikts: “[Zāļu nosaukums] terapija nepieciešama dzīvības funkciju uzturēšanai pēc vitālām indikācijām un nav aizvietojama ar citiem kompensējamajiem medikamentiem.” Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, ka KZS pacientam noteiktajai diagnozei bija iekļautas citas zāles, ārstu konsilija noteikto zāļu kompensācija tika atteikta. Jau nākamajā gadā šīs zāles iekļāva KZS. “Minētais gadījums apliecina, ka situācija var mainīties ļoti strauji. Tikmēr kompensācijas atteikums var ļoti nelabvēlīgi vai pat kritiski ietekmēt ārstēšanās procesu, jo īpaši, ja zāles nepieciešamas pacienta dzīvības funkciju uzturēšanai,” piebilst tiesībsargs.

Tiesībsargs apzinās, ka veselības aizsardzībai atvēlētie resursi ir ierobežoti un Satversmē noteiktais valsts pienākums iespēju robežās veikt pasākumus cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības jomā nav interpretējams kā valsts pienākums apmaksāt katram indivīdam pilnīgi visus viņa veselības aprūpei individuāli nepieciešamos pasākumus. Šāda prasība būtu nesamērīga ar valsts iespējām un pienākumu nodrošināt visas sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus.[2] Tomēr, lai līdzsvarotu sabiedrības intereses un indivīda intereses un vienlaikus nesagrautu individuālo kompensācijas mehānismu, būtu lietderīgi paredzēt iespēju individuālā kompensācijas pieprasījuma gadījumā izvērtēt, vai ir pierādāmi tādi objektīvi apstākļi, kuru dēļ iedzīvotājs nevar lietot nevienas no KZS iekļautajām zālēm. Gadījumā, ja šādi apstākļi ir pierādāmi, vismaz tajos gadījumos, kad zāles ir nepieciešamas dzīvības funkciju uzturēšanai un to viennozīmīgi apliecina attiecīgās specialitātes ārstu konsilija sniegtais atzinums, jābūt iespējai lemt par pilnīgu vai daļēju attiecīgo KZS neiekļauto zāļu kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem.

Atsauces

  1. ^ Noteikumos Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”
  2. ^ Satversmes tiesas 2010.gada 7.janvāra sprieduma lietā Nr.2009-12-03 15.2.punkts