Pētījums

Pilsoniskās sabiedrības Ilgtspēja Latvijā vēl arvien izaicinājumu priekšā

Latvija Pilsoniskās sabiedrības Ilgtspējas indeksā saglabājusi pagājušā gada līmeni, taču, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm — Lietuva ir krietni uzlabojusi ilgtspējas indeksu, bet Baltijas valstu vidū augstākais nozaru ilgtspējas līmenis ir Igaunijā. Mūsu ziemeļu kaimiņu pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas atbalstošā tiesiskā vidē, tām ir spēcīgas organizatoriskās spējas un tās ir spēcīgi aizstāvji un pakalpojumu sniedzēji.

LPA

“Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pilsoniskās sabiedrības ilgtspēja 2018. gadā ir palikusi nemainīga, apliecinot, ka pilsoniskās sabiedrības ilgtspēja pastāv. Tomēr kopš 2016. gada finanšu ilgtspēja Latvijā turpina pasliktināties, ko ietekmējusi gan nodokļu politikas reforma, gan arī citu finanšu avotu samazināšanās. Savukārt interešu aizstāvības spējas 2018. gadā ir uzlabojušās. Kā norādīja eksperti, NVO un to darbinieki kļuvuši profesionālāki savās interešu aizstāvības aktivitātēs. Tai pašā laikā publiskais tēls, neskatoties uz faktu, ka arvien vairāk cilvēku apzinās pilsoniskās sabiedrības nozīmīgumu un lomu sabiedrībā, pēdējos gados tiek bojāts. Nereti izskan politiķu un augstu amatpersonu negatīva retorika saistībā ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm,” Ilgtspējas indeksa datus komentē Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Amerikas Savienoto Valstu starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi 14 gadu pēc kārtas izstrādā Latvijas ziņojumu par pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Saskaņā ar aģentūras datiem, 2018. gadā kopējais Latvijas pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas indekss tikai nedaudz uzlabojis rādītājus organizāciju kapacitātes un interešu aizstāvības rādījumos, bet finansiālā ilgtspēja 2018. gadā ir pasliktinājusies. Tas noticis līdz ar valsts budžeta novēlotu apstiprināšanu, kas būtiski ierobežoja publisko resursu pieejamību pilsoniskās sabiedrības īstenotajām aktivitātēm un pakalpojumiem, kā arī pasliktinājās sabiedriskā labuma organizāciju finanšu situācija nodokļu reformas veikto izmaiņu rezultātā.

Satraucoši ir arī tas, ka 2018. gada nogalē Kultūras ministrijas un SIA Latvijas Fakti veiktais pētījums atklāja, ka tikai 10 procenti Latvijas iedzīvotāju iesaistās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. Pētījuma dati arī norāda, ka viens no četriem Latvijas iedzīvotājiem piedalās “Lielās talkas” aktivitātēs, tajā pašā laikā tikai 8 procenti no iedzīvotājiem ir piedalījušies sabiedriskajās apspriedēs un 6 procenti sociālajās kampaņās. Par jaunu un diezgan efektīvu cilvēku veidotu un sabiedrības līdzdalības iesaistes formu būtu uzskatāma vairāku jaunu apkaimju kustība, biedrību veidošanās Rīgas rajonos.

Aicinām iepazīties ar Latvijas ziņojumu, kā arī ar kopējo Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas indeksu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.