ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Publicēts Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) 2021. gada ziņojums

Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību 2022. gada 2. jūnijā publicēja ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un kontatēto. Pašsaprotami galvenie secinājumi saistīti ar pandēmijas ietekmi. Tomēr 2021. gadā saglabājās arī pastāvošā rasisma problēma policijas spēkos un pret LGBTI vērsto publisko diskusiju pieaugums.

Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ir cilvēktiesību uzraudzības iestāde, kas specializējas jautājumos, kuri saistīti ar cīņu pret rasismu, diskrimināciju rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, pilsonības, reliģijas, valodas, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes un dzimuma pazīmju dēļ, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību Eiropā.

Ilgstošā Covid-19 ietekme

Covid-19 pandēmija, kas joprojām turpinās, dažādos līmeņos un dažādos veidos ir negatīvi ietekmējusi grupas, par kurām ECRI pauž bažas.

Ilgstošo ar darbu saistīto ierobežojumu dēļ īpaši smagi cieta imigranti, kuri nepietiekamu valodas zināšanu dēļ bieži vien iepriekš bija atraduši darbu tikai viesmīlības, pārtikas, izklaides vai tūrisma nozarē (vai ēnu ekonomikā). Skartas tika arī daudzas transseksuālas personas, kuras aizspriedumu un diskriminācijas dēļ nonāca darba tirgus atstumtībā un bieži vien izmantoja seksa darbu kā finansiālu problēmu risināšanas mehānismu.

Izglītības jomā dažādi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, kas tika noteikti skolām, negatīvi ietekmēja tos bērnus, kuri jau tā saskārās ar lielākajām grūtībām, piemēram, migrantu bērnus. Mācīšanās tiešsaistē bieži vien bija apgrūtināta piemērotu telpu, aprīkojuma un interneta pieslēguma trūkuma dēļ. Lai gan dažās valstīs iestādes veica pasākumus, lai palīdzētu nelabvēlīgākā situācijā esošiem bērniem to skolas gaitās, šāda pretimnākšana nebija konstatējama visās Eiropas Padomes dalībvalstīs.

Rasisms policijas darbā

Rasisms policijā un rasistiska uzvedība policijas saskarsmē ar sabiedrības locekļiem vairākās Eiropas Padomes dalībvalstīs aktualizēta kā pastāvīga problēma. Rasisma un rasu diskriminācijas sekas policijas darbā neaprobežojas tikai ar atsevišķiem upuriem; tām ir plašāka negatīva ietekme uz attiecīgajām kopienām kopumā.

Vairākās valstīs joprojām bija vērojams rasisms policijas darbā, tostarp saistībā ar ar pandēmiju saistīto ierobežojumu ieviešanu. ECRI ziņojumā jo īpaši ir minēta rasu profilēšana, veicot apturēšanas un pārmeklēšanas darbības, rasistiskas valodas lietošana un pārmērīga spēka lietošana pret personām, kas bija vērsta ne tikai pret atsevišķiem upuriem, bet arī stigmatizēja kopienas kopumā. No šādas prakses cietušās personas bieži vien jutās nesaņēmušas pietiekamu atbalstu no iestāžu puses.

Dažas dalībvalstis veica pasākumus, lai risinātu šīs problēmas, tostarp novērtējot to mērogu ar neatkarīgu pētījumu palīdzību; stingrāk integrējot šīs tēmas policijas darbinieku pastāvīgajā apmācībā; stiprinot iekšējos ziņošanas mehānismus un izmeklēšanas procedūras; cenšoties dažādot policijas spēkus, izmantojot stingru darbā pieņemšanas, noturēšanas un paaugstināšanas politiku.

LGBTI personu situācija

LGBTI jaunieši, kuri joprojām dzīvoja kopā ar vecākiem, bieži bija pakļauti necieņai un iebiedēšanai. Nevalstisko organizāciju piedāvātās individuālās psihosociālās konsultācijas kļuva ierobežotas.

Vairākās valstīs bija vērojama spēcīga politiskā retorika - tostarp un dažos gadījumos jo īpaši no valdošo partiju un to pārstāvju puses - pret šķietamo "LGBTI ideoloģiju". Šāda attieksme nostiprinājās, pieņemot likumus, kas bija īpaši vērsti pret LGBTI cilvēkiem un viņu tiesībām, vai publicējot informāciju par homoseksualitāti un dzimumidentitāti valsts iestādēs un vidē, piemēram, skolās un reklāmās. Ja dažās valstīs šos uzskatus atbalstīja politiskās partijas un pie varas esošie politiķi, pret LGBTI vērstie noskaņojumi sabiedrībā kļuva vēl spēcīgāki, jo tie bieži vien tika uzskatīti par oficiāli atbalstāmiem.

ECRI ziņojumā aicināja Eiropas Padomes dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, lai apkarotu LGBTI-fobisku naida runu, tostarp tiešsaistē.

ECRI aktivitātes 2021. gadā

ECRI statūtos noteiktās darbības, pirmkārt, ietver valstu uzraudzības darbu. ECRI rūpīgi pēta situāciju katrā Eiropas Padomes dalībvalstī un izstrādā ieteikumus un priekšlikumus, kā risināt konstatētās problēmas. Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu, pirms katra jauna ziņojuma sagatavošanas tiek organizēts kontaktpersonu apmeklējums. Šie apmeklējumi dod iespēju ECRI referentiem tikties ar dažādu ministriju un valsts iestāžu amatpersonām, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir ECRI kompetencē. 2021. gadā ECRI sestā cikla valstu uzraudzības ziņojumu sagatavošanai veica kontaktpersonu vizītes Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Francijā, Monako, Ungārijā un Ungārijā.

ECRI vispārējie politikas ieteikumi, kas ir tās statūtos noteikto darbību otrā daļa, ir adresēti visu dalībvalstu valdībām. ECRI ir pieņēmusi 16 vispārīgus politikas ieteikumus.

Viss ECRI ziņojums pieejams šeit.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.