Likums

Saeima pieņem Trauksmes celšanas likumu

2018. gada 11. oktobrī Saeima pieņēma Trauksmes celšanas likumu, kas paredz noteiktas aizsardzības garantijas personām, kuras ziņo par pārkāpumiem, kuri kaitē sabiedrības interesēm. Likums attiecas uz pārkāpumiem tiesu varā, Saeimā, valsts pārvaldē un privātos uzņēmumos un citās privāto tiesību juridiskajās personās.

Ernests Dinka / Saeima

2018. gada 11. oktobrī Saeima pieņēma Trauksmes celšanas likumu (turpmāk arī – likums), kas paredz īpašu ziņošanas mehānismu un aizsardzības garantijas trauksmes cēlējiem. Iesniegt anonīmu ziņojumu par likuma pārkāpumiem kompetentajās iestādēs ir iespējams jau šobrīd, tomēr šādā gadījumā arī kompetentajām iestādēm nav iespējams uzzināt ziņotāja identitāti un no viņa iegūt papildu informāciju. Šis likums nosaka trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas un ziņojumu izskatīšanas kārtību, kā arī paredz pienākumus darba devējiem un regulē citus ar trauksmes celšanu saistītus aspektus. 

Likums tika izstrādāts, pildot 2014. gada jūnija izvērtējumā par Latvijas atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pretkorupcijas konvencijai ietverto rekomendāciju izstrādāt visaptverošu un speciālu tiesisko regulējumu trauksmes cēlēju tiesiskajai aizsardzībai un atbilstoši labas prakses piemēriem Eiropā un pasaulē.

Trauksmes cēlējs un aizsardzības garantijas

Trauksmes cēlējs likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par tādu iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Šo pārkāpumu uzskaitījums likumā nav izsmeļošs, bet likums īpaši uzsver tiesības ziņot par korupciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, izvairīšanos no nodokļu samaksas, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, vides vai būvniecības drošības apdraudējumu un citiem pārkāpumiem. 

Ziņošanas brīdī trauksmes cēlējam šī informācija jāuzskata par patiesu un tai jābūt iegūtai, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Tātad, ja persona, kura darba pārrunu laikā vai jau būdama nodarbināta, iegūst informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas apdraud sabiedrības intereses, tā var tikt atzīta par trauksmes cēlēju. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu personai varēs piemērot administratīvo atbildību.

Trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem ir paredzētas tādas aizsardzības garantijas kā identitātes aizsardzība, atbrīvošana no juridiskās atbildības un pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā, un aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, piemēram, atlaišanu, pazemināšanu amatā vai pārcelšanu citā darbā. Likums paredz arī valsts nodrošinātu juridisko palīdzību un atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā. Par negatīvu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem būs paredzēta administratīvā atbildība.

Ziņošanas mehānisms

Par iespējamiem pārkāpumiem trauksmes cēlējs varēs ziņot, izmantojot institūcijas vai uzņēmuma iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ar trauksmes cēlēju kontaktpunkta vai biedrības un nodibinājuma starpniecību vai vēršoties kompetentajā institūcijā, t.i., institūcijā, kas atbildīga par attiecīgā jautājuma risināšanu, tai skaitā, izmeklēšanas iestādēs vai prokuratūrā, augstākā iestādē, kontroles institūcijā vai nozares vadošajā iestādē. Gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot citus trauksmes celšanas mehānismus vai, ja pārkāpums bez objektīva iemesla ilgstoši netiek novērsts, trauksmi var celt arī sniedzot informāciju publiski.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts — Valsts kanceleja — būs atbildīgā iestāde, kas uzraudzīs jaunizveidoto mehānismu un tā vienveidīgu ieviešanu, kā arī sniegs atbalstu trauksmes cēlējiem. Trauksmes celšanas likums stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā – starptautiskajā strādnieku dienā. Likums uzliek pienākumu arī lielākajiem darba devējiem izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantēt viņu aizsardzību.

Trauksmes cēlēju aizsardzība Eiropā

Sekojot tādiem pasaules mēroga skandāliem kā Dieselgeita, Panama Papers un Cambridge Analytica, Eiropas Komisija ir piedāvājusi noteikt vienotus trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus visā Eiropas Savienībā (ES). Eiropas Komisijas piedāvātais direktīvas projekts paredz aizsardzību personām, kas ziņo par ES tiesību pārkāpumiem publisko iepirkumu vai finanšu pakalpojumu jomā, naudas atmazgāšanā vai terorisma finansēšanā, vides aizsardzības un sabiedrības veselības jomās, patērētāju tiesību aizsardzībā, datu aizsardzības un informācijas sistēmu drošības jomā un citās jomās. 

Līdzīgi kā Trauksmes celšanas likums, direktīvas projekts paredz, ka lielākiem uzņēmumiem ar vairāk par 50 darbiniekiem būs pienākums izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Direktīvas regulējumu ir plānots attiecināt uz visām valsts un reģionālajām iestādēm, tai skaitā, pašvaldībām, kurās ir vairāk kā desmit tūkstoši iedzīvotāju. 

Saskaņā ar starptautiskās nevalstiskās organizācijas Blueprint For Free Speech publicēto ziņojumu, līdz šim trauksmes cēlēju aizsardzības regulējums ES valstīs ir bijis fragmentārs, nevienāds un lielā mērā neefektīvs. Trauksmes cēlēju aizsardzība ir paredzēta tikai 16 ES valstīs, no kurām vairākums šādus likumus pieņēmušas pēc 2011. gada. Turklāt saskaņā ar šo ziņojumu lielākā daļa no ES dalībvalstu pieņemtajiem likumiem neatbilst vai tikai daļēji atbilst Eiropas Padomes, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, ANO un citu starptautisko organizāciju un starptautisko nevalstisko organizāciju izstrādātajiem standartiem. 

Raksts sagatavots kopīgi ar cilvektiesibas.info autori Ilzi Tralmaku.