ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Saeimā uzklausa tiesībsarga 2023. gada ziņojumu

Ceturtdien, 21. martā, Saeimas deputāti uzklausīja tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību sfērā, bērnu tiesībās, Nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā.

Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un konsultāciju statistiku, pētījumiem, personālu, rekomendācijām un to izpildi, 2024. gada prioritātēm u.c.

“2023. gads spilgti apliecināja un parādīja, ka mūsu šā brīža darbs nereti ir sen iesāktā turpinājums. Latvija aizvadītajā gadā bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē, un mums bija tas gods daudz plašākā sabiedrībā no jauna aktualizēt samilzušas cilvēktiesību problēmas. Arī šogad turpināsim vērot, atgādināsim, ja būs nepieciešams, lai cilvēki Latvijā justos brīvi, laimīgi, spēka, veselības un cerību pilni!,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Pilsonisko un politisko tiesību jomā tiesībsargs īpaši izcēla vārda brīvību un tās trauslo robežu ar naida runu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, jo īpaši konferences “Spalva varenāka par zobenu?” laikā. Tāpat tiesībsargs pievērsās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem autonomijai kopā ar Eiropas nacionālo cilvēktiesību iestāžu kolēģiem, psihiatriem un juristiem, rīkojot tēmai veltītu simpoziju un konferenci.

Sociālo tiesību jomā tiesībsargs aktīvi iesaistījās jautājuma risināšanā par pieejamību kompensējamajiem medikamentiem netipiskos gadījumos. Ir pacienti, kuru ārstēšanai neder valsts noteiktie kompensējamie medikamenti, jo ārstu konsilijs ir noteicis tādus medikamentus, kas nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā konkrētajai diagnozei. “Risinājums vēl nav pilnībā atrasts, taču tas jāturpina meklēt, līdz kļūs redzams, ka valsts kalpo cilvēkam, nevis diagnozei pareizajā tabulas ailē,” norāda tiesībsargs.

Bērnu tiesību jomā 2023. gads atgrieza mūs desmit gadus senā stāstā par izglītību bez maksas, proti, par mācību līdzekļiem pašvaldību izglītības iestādēs. Vecāku sniegtā informācija atspoguļoja, cik dažādi savus pienākumus izprot un īsteno pašvaldības. Tāpēc tām atkal bija jāatgādina par to pienākumiem, un daļa izglītības iestāžu atsauca vai precizēja vecākiem izsniegtos gādājamo lietu sarakstus. Arī šo jautājumu tiesībsarga ieskatā vēl nevar uzskatīt par atrisinātu.

Tikmēr komunikācijas jomā tiesībsarga rīkotās kampaņas pamatīgi sapurināja pašvaldības un to pārraudzībā esošās iestādes. Piemēram, kampaņā “Dzīve pansionātā – kāda tā ir?” tika saņemta informācija par reālo situāciju sociālās aprūpes centros jeb pansionātos. Sarunās un papildu pārbaudēs ar Tiesībsarga biroja kolēģiem guvām apstiprinājumu bažām un līdzšinējiem novērojumiem, kā arī jaunu un reizēm pat šokējošu informāciju, jo situācija vairākos pansionātos bija cilvēka cieņu aizskaroša. Patīkami, ka ir pašvaldības, kas tūlītēji centās rast risinājumu. Preventīvais darbs ir mūsu ikdiena, taču redzam, ka senioru dzīve pansionātos uzlabojas pārāk gausi, un šī turpinājuma sajūta šķiet ieilgusi.

“Īpaši pateicos par atsaucību gan senioriem, gan bērnu vecākiem, gan arī iestāžu darbiniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un medijiem, jo kampaņas skaļi atbalsojās informatīvajā telpā un palīdzēja tuvoties cilvēktiesībās un labā pārvaldībā balstītam pašvaldību darbam,” piebilst tiesībsargs.

Jāpiemin arī tiesībsarga ieguldījums jaunās paaudzes izglītošanā – vairāk nekā 800 Latvijas vispārizglītojošo skolu audzēkņiem Tiesībsarga biroja speciālisti pasniedza vieslekcijas skolu programmā “Dzīvei gatavs”, piedāvājot nodarbības par vēlēšanu pratību, juridisko tekstu lasītprasmi, vārda brīvību un naida runu un par cilvēku tirdzniecības dažādajiem veidiem un savu tiesību aizsardzības mehānismiem.

Palielinājies iesniegumu un konsultāciju skaits

Salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn palielinājies saņemto iesniegumu skaits līdz 1718 (2022. gadā – 1634). Visvairāk iesniegumi saņemti par labas pārvaldības principa neievērošanu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, īpašumu, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu un ieslodzīto tiesībām.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu ievērojami pieaudzis arī rekomendāciju skaits (no 173 uz 302). Par izpildītām vai daļēji izpildītām var uzskatīt 77,38%, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā.

No 2426 uz 2526 palielinājies arī juridisko konsultāciju skaits. Visvairāk iedzīvotāji konsultējās par tiesībām uz taisnīgu tiesu, izglītību, bērnu tiesībām, labu pārvaldību, tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Savukārt Satversmes tiesai tiesībsargs sagatavoja 10 viedokļus un sniedza 47 atzinumus valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem.

Tiesībsarga runa Saeimas sēdē.