Satversmes tiesa ir atzinusi Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 28. panta otro daļu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 2. janvārim, ciktāl tā paredzēja apcietināto personu korespondences kontroli visā apcietinājuma laikā bez individuāla apstākļu izvērtējuma un citu cilvēku tiesību vai sabiedrības drošības apdraudējuma konstatēšanas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam.
Satversmes tiesa 2019. gada 28. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-24-01 “Par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 28. panta otrās daļas, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 2. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam” (tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību).
Lietas fakti
“Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma” 28. panta otrā daļa, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 2. janvārim, noteica: “Izmeklēšanas cietuma darbinieki kontrolē apcietinātā saraksti un telefonsarunas (izņemot saraksti un telefonsarunas ar šā likuma 15. panta trešajā daļā minētajiem adresātiem). Ja korespondences vai telefonsarunas saturs apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, patiesības noskaidrošanu kriminālprocesā, kā arī ieslodzījuma vietu drošību, korespondenci aiztur vai pārtrauc telefonsarunu un paskaidro apcietinātajam korespondences aizturēšanas vai šīs sarunas pārtraukšanas iemeslu.” Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas (turpmāk — Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma, kura izskatīja pēc personas pieteikuma ierosinātu administratīvo lietu par izmeklēšanas cietuma amatpersonu faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Personas korespondence izmeklēšanas cietumā tikusi kontrolēta, pamatojoties uz apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 96. pantam, jo tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu un neatbilst samērīguma principam.
Lai gan apstrīdētās “Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma” normas saturs bija plašāks, Satversmes tiesa ņēma vērā pieteikumā paustos apsvērumus un atzina, ka tai šajā lietā jāvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 96. pantam tikai tiktāl, ciktāl apstrīdētā norma paredz kontrolēt apcietinātās personas privāto saraksti.
Tiesības uz korespondences neaizskaramību
Satversmes tiesa norādīja, ka tiesības uz korespondences neaizskaramību aptver arī tiesības brīvi sazināties ar citām personām, saglabājot savstarpējās saziņas satura personisko raksturu un šādu saziņu sargājošo konfidencialitāti dažādās situācijās. Šīs pamattiesības ir ikvienai personai, tai skaitā arī apcietinātajām personām. Apcietināto personu rakstveida saziņa ar citām personām ir īpaši nozīmīga tāpēc, ka, atrodoties apcietinājumā, ir ierobežota personas brīvība. Izolācija no sabiedrības var palielināt varas ļaunprātīgas izmantošanas risku ieslodzījuma vietās, tāpēc apcietinātai personai tiesības sazināties ar ārpus ieslodzījuma esošajām personām ir ļoti svarīgas. Ir būtiski, lai apcietinātā persona varētu gan nosūtīt, gan saņemt vēstules un citus pasta sūtījumus, ievērojot privātumu. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 96. pants aizsargā arī apcietināto personu korespondences neaizskaramību.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā normā noteiktais pienākums atvērt un pārbaudīt apcietinātās personas privāto korespondenci, kā arī tiesības noteiktos gadījumos to aizturēt ierobežo personai Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības.
Par apstrīdētās normas skaidrību
Satversmes tiesa konstatēja, ka apcietinātās personas ir informētas par to, ka pēc viņu ievietošanas izmeklēšanas cietumā saprātīgā termiņā tiks kontrolēta viņu privātā korespondence, un par iespējām aizsargāt savas tiesības. Korespondences kontrole notiek, pārbaudot korespondences saturu un, ja nepieciešams, to aizturot. Tomēr Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma nedod izmeklēšanas cietuma darbiniekiem rīcības brīvību attiecībā uz korespondences atvēršanu un tās satura pārbaudi. Tā arī paredz gadījumus, kad korespondenci var aizturēt, un pienākumu tās aizturēšanas gadījumā nekavējoties paskaidrot apcietinātajai personai korespondences aizturēšanas iemeslu. Tādēļ Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta, lai apcietinātā persona varētu izprast no šīs normas izrietošā tiesību ierobežojuma saturu un saprātīgi paredzēt tās piemērošanas sekas.
Ierobežojuma leģitīmais mērķis
Satversmes tiesa piekrita procesa dalībnieku un pieaicināto personu viedoklim, ka apcietināto personu korespondences neaizskaramības ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēs, lai novērstu kārtības un drošības apdraudējumus un nodrošinātu netraucētu kriminālprocesa norisi. Netraucēta kriminālprocesa norise aizsargā arī cietušo personu tiesības, kā arī palīdz nodrošināt liecinieku tiesības un pienākumu sniegt patiesu liecību. Tādējādi ar apstrīdētajā normā ietverto pamattiesību ierobežojumu tiek aizsargāta gan sabiedrības drošība, gan citu cilvēku tiesības. Satversmes tiesa norādīja, ka, kontrolējot apcietināto personu saraksti, izmeklēšanas cietuma administrācija var iepazīties ar sarakstes saturu un uzzināt par apcietinātās personas nolūkiem un darbībām, kas, iespējams, ir vērstas pret izmeklēšanas cietuma kārtību vai apcietinājuma mērķiem. Tādēļ sarakstes kontrole ir piemērots līdzeklis citu cilvēku tiesību un sabiedrības drošības aizsardzībai.
Alternatīvi līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai
Satversmes tiesa norādīja, ka apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus — citu cilvēku tiesību un sabiedrības drošības aizsardzību — var sasniegt arī ar citiem līdzekļiem. Piemēram, tos var sasniegt, kontrolējot korespondenci pēc apcietinātās personas individuālo apstākļu izvērtēšanas. Tāpat apcietinātās personas korespondenci var pārbaudīt, to atverot, izlasot vai aizturot tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu citu cilvēku tiesību vai sabiedrības drošības apdraudējumus. Pārbaudes biežums un veids var būt atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tai skaitā no tā, cik ilgi persona jau atrodas apcietinājumā un no apcietinātās personas uzvedības ieslodzījuma vietā.
Tātad apcietinātās personas korespondenci var pārbaudīt (atvērt, izlasīt vai aizturēt) tad, ja atbildīgajai amatpersonai ir pamats veikt šādu pārbaudi un konkrētais kontroles veids ir vispiemērotākais konstatēto risku novēršanai. Turklāt šādos gadījumos persona, lai aizsargātu savas tiesības, varētu pārsūdzēt faktisko rīcību (korespondences kontroli) atbilstoši “Administratīvā procesa likumam”. Tiesa varētu pārbaudīt, vai konkrētajā gadījumā, ņemot vērā personas individuālos apstākļus, bija nepieciešams kontrolēt apcietinātās personas korespondenci, lai novērstu draudus citu cilvēku tiesībām vai sabiedrības drošībai. Tiesai šādā gadījumā būtu jāizvērtē arī tas, vai kontrole veikta tikai tādā apmērā, kāds bija nepieciešams konstatēto risku novēršanai.
Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka pastāv saudzējošāks līdzeklis leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, korespondences kontrole tikai gadījumā, ja pēc individuāla apstākļu izvērtējuma ir konstatējama pamatota nepieciešamība veikt šādu kontroli, un tādā apmērā, kāds nepieciešams risku novēršanai. Tāpēc Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz korespondences kontroli visā apcietinājuma laikā bez individuāla apstākļu izvērtējuma un citu cilvēku tiesību vai sabiedrības drošības apdraudējuma konstatēšanas, neatbilst Satversmes 96. pantam.
Sprieduma atpakaļvērsts spēks
Tiesa arī atzina, ka apstrīdētā norma nav spēkā attiecībā uz personām, kurām šī norma ir piemērota un kuras uzsākušas un vēl turpina savu tiesību aizsardzību administratīvā procesa ietvaros.
Satversmes tiesa vērsa uzmanību arī uz to, ka administratīvā tiesa ir tā, kas tiesvedībā esošajās lietās izvērtē konkrētās lietas apstākļus un pārbauda, vai korespondences kontrole ir bijusi pietiekami pamatota un vai izmeklēšanas cietuma izvēlētais kontroles veids ir bijis samērīgākais konstatēto draudu novēršanai.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
