2022. gada jūlijā publicēts ikgadējais ziņojums par valstu situāciju dzimumu līdztiesības nodrošināšanā: Global Gender Gap Report 2022. Diemžēl Latvijas rezultāti neiepriecina: gada laikā situācija pasliktinājusies, kopumā Dzimumu līdztiesības indeksā ierindojoties 26. vietā ar 77,1%.
Pasaules ekonomikas foruma Dzimumu līdztiesības indekss sastāv no četrām pozīcijām – līdzdalības ekonomikā un iespējām, izglītības ieguves, veselības un izdzīvošanas un politiskās līdzdalības. 2022. gada Dzimumu līdztiesības indeksā Latvijai gada griezumā pazeminājušies rādītāji divās no četrām pozīcijām, divu gadu griezumā – trīs no četrām pozīcijām. Augstāko apvienoto rādītāju un vietu indeksā Latvija sasniegusi 2020. gadā ar 78,5% un 11. vietu.
No indeksā vērtētajām līdztiesības jomām zems vērtējums saņemts politiskās līdzdalības pozīcijā – tikai 30,1%. Šajā pozīcijā tiek vērtēta sieviešu pārstāvniecība parlamentā, pārstāvniecība ministru pozīcijās, kā arī sieviešu pārstāvniecība, vadot valsti vai valdību, skatot to pēdējo 50 gadu griezumā. Arī šeit augstākais rādītājs sasniegts 2020. gadā – 35,5%. Ņemot vērā, ka Ministru kabinetā šobrīd tikai 2 no 14 ministriem ir sievietes un sieviešu pārstāvniecība Saeimā ir 30%, ir nepieciešams palielināt sieviešu līdzdalību gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Papildus pozīcijā norādītājiem kritērijiem nepieciešams stiprināt arī sieviešu pārstāvniecību pašvaldībās, it īpaši to vadībā (šobrīd tikai 7% sieviešu).
Izglītības ieguves pozīcijā vērtējums palicis iepriekšējā maksimālajā līmenī – 100%, veselības un izdzīvošanas pozīcijā tas ir nedaudz pieaudzis – 97,9%, bet līdzdalības ekonomikā pozīcijā samazinājies līdz 80,3%.
Sieviešu politiskās līdzdalības palielināšana sākas jau politisko partiju līmenī, tādēļ “Centrs MARTA” ir aicinājis politiskās partijas ievērot t. s. rāvējslēdzēja principu, sarakstos rindojot sieviešu un vīriešu kandidātus pamīšus.
Ņemot vērā pašreizējo attīstības gaitu, indeksā katru gadu tiek pārrēķināts laiks dzimumu līdztiesības sasniegšanai minētajās jomās, šobrīd visā pasaulē tie būtu 132 gadi, visvairāk laika aizņemot politiskajai līdzdalībai – 155 gadus –, vismazāk izglītībai – 22 gadus. Eiropā kā reģionā ar otro augstāko dzimumu līdztiesības pozīciju tie kopumā būtu 60 gadi.
Ar pilno ziņojumu iespējams iepazīties šeit: https://www3.weforum.org/docs/WEF_GGGR_2022.pdf
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
