ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Viedoklis

Sociālā attīstība: iedzīvotāju novecošana un pensiju dilemma

Pasaules iedzīvotāju novecošanās ir viens no būtiskākajiem mūsdienu sociālās attīstības izaicinājumiem, jo ir nepieciešama jauna politika un programmas, lai atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēkus un nodrošinātu viņu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē. Pensiju dilemma – izaicinājums, ar ko saskaras valdības, uzņēmumi un privātpersonas, lai nodrošinātu pietiekamus resursus pensijas nodrošināšanai – ir galvenais šķērslis sociālās attīstības mērķu sasniegšanai. Šajā rakstā ir aplūkots, cik svarīgi ir panākt līdzsvaru starp sociālo attīstību un cilvēktiesībām pensiju politikā, lai risinātu pensiju dilemmas radītās grūtības.

Micheile Henderson / Unsplash

Sociālā attīstība ir būtisks cilvēktiesību aspekts, jo tā ietver indivīdu un kopienu spēju pilnībā izmantot savu potenciālu ekonomiskās, sociālās un kultūras labklājības ziņā. Sociālā attīstība ir nozīmīga ne tikai materiālā progresa sasniegšanai, bet arī iekļaušanas, vienlīdzības un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanai. Šādā nozīmē sociālā attīstība ir galvenais faktors, lai sasniegtu taisnīgāku un vienlīdzīgāku sabiedrību.

Viens no aktuālākajiem mūsdienu sociālās attīstības izaicinājumiem ir sabiedrības novecošanās pasaulē. Tā kā pasaules iedzīvotāji noveco, valstis saskaras ar būtiskām ekonomiskām un sociālām problēmām, kas saistītas ar veselības aprūpi, sociālo aizsardzību un paaudžu vienlīdzību. Apvienoto Nāciju Organizācija aprēķinājusi, ka līdz 2050. gadam to cilvēku skaits, kas vecāki par 60 gadiem, vairāk nekā divkāršosies - no 962 miljoniem 2017. gadā līdz 2,1 miljardam.[1] Šai demogrāfiskajai maiņai būs dziļa ietekme uz sociālo attīstību, jo būs nepieciešama jauna politika un programmas, lai atbalstītu gados vecākus pieaugušos un nodrošinātu viņu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā.

Kas izraisa sabiedrības novecošanu?

Sabiedrības novecošanos izraisa divi galvenie cēloņi: dzīves ilguma palielināšanās un dzimstības samazināšanās. Sabiedrības novecošanos galvenokārt nosaka dzimstības rādītāju samazināšanās, un šie dzimstības rādītāji noved pie jauniešu skaita samazināšanās. Pie tā "vainojamas" pieejamas un efektīvas dzimstības kontroles metodes, bērnu medicīniskās aprūpes uzlabošanās un kultūras pārmaiņas. Otrs galvenais faktors ir ilgmūžības pieaugums, ko galvenokārt nosaka medicīnas tehnoloģiju uzlabojumi.[2]

Pensiju dilemma

Pensiju dilemma ir problēma, ar ko saskaras valdības, uzņēmumi un privātpersonas, lai nodrošinātu, ka viņiem ir pietiekami daudz naudas pensijas nodrošināšanai. Šo problēmu rada demogrāfiskās pārmaiņas, piemēram, iedzīvotāju novecošanās, pieaugošais paredzamais mūža ilgums un dzimstības samazināšanās, kas rada spiedienu uz pensiju sistēmām, lai nodrošinātu vairāk cilvēku ilgāku laiku.[3]

Uzņēmumiem pensiju dilemma ir saistīta ar pensiju pabalstu nodrošināšanu darbiniekiem, vienlaikus pārvaldot izmaksas un riskus.[4] Uzņēmumiem ir jāfinansē savi pensiju plāni, un tiem ir jānodrošina, ka ieguldījumi šajos plānos ir pietiekami, lai izpildītu savas saistības pret pensionāriem.

Privātpersonu pensiju dilemma ir saistīta ar to, kā nodrošināt, lai viņiem būtu pietiekami ienākumi un uzkrājumi, kas ļautu viņiem pašiem sevi uzturēt pensijas vecumā. Privātpersonām ir jāplāno pensionēšanās un jāpieņem lēmumi par to, kā uzkrāt un ieguldīt naudu, lai maksimāli palielinātu savus pensijas ienākumus.[5]

Novecošana pasaulē ir ne tikai demogrāfiska tendence, bet arī cilvēktiesību jautājums. Vecāka gadagājuma cilvēki saskaras ar virkni problēmu, kas saistītas ar vecumdienām, diskrimināciju un sociālo atstumtību. Daudzās valstīs vecāka gadagājuma cilvēkus nesamērīgi ietekmē nabadzība, veselības aprūpes nepieejamība un neatbilstošas sociālās aizsardzības sistēmas. Turklāt gados vecāki iedzīvotāji bieži tiek izstumti no sabiedrības dzīves, kā rezultātā viņi tiek izslēgti no lēmumu pieņemšanas procesiem un ir ierobežoti pārstāvēti politiskajās un sociālajās institūcijās.[6]

Iedzīvotāju novecošanās nav nekāds pārsteigums, šī parādība bija gaidīta, jo ES sabiedrības novecošanās kļuva par politikas jautājumu jau 1999. gadā, kad Komisija licencēja paziņojumu "Ceļā uz visu vecumu Eiropu" (Towards a Europe of All Ages). Šajā paziņojumā tika brīdināts, ka 

"Eiropas iedzīvotāju skaits drīz pārstās pieaugt. Pēc tam tas pakāpeniski sāks samazināties, lai gan dažādās valstīs un reģionos tas notiks dažādos laikos un dažādos tempos [...]. Drīz mūsu sabiedrībā būs daudz vairāk vecāka gadagājuma cilvēku un mazāk darbspējīgā vecuma iedzīvotāju"[7]

Apvienoto Nāciju Organizācija ir bijusi viens no galvenajiem dalībniekiem sociālās attīstības un cilvēktiesību veicināšanā visā pasaulē. Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gadā, sniedz visaptverošu ceļvedi ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Ilgtspējīgas attīstības 1. mērķis ir izskaust nabadzību, savukārt ilgtspējīgas attīstības 3. mērķis ir vērsts uz veselīgas dzīves nodrošināšanu un labklājības veicināšanu visās vecuma grupās. Turklāt ilgtspējīgas attīstības 10. mērķis ir īpaši vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu valstīs un starp valstīm, tostarp nodrošinot gados vecākiem cilvēkiem piekļuvi sociālās aizsardzības sistēmām. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir īpaši svarīgi sabiedrības novecošanās un pensiju dilemmas kontekstā, jo tajos ir atzītas problēmas, ar kurām saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, lai piekļūtu sociālās aizsardzības sistēmām, un nepieciešamība risināt šos jautājumus. Tā kā cilvēki dzīvo ilgāk un daudzās valstīs dzimstības rādītāji samazinās, vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars iedzīvotāju vidū palielinās. Iekļaujot 10. ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas īpaši vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu un gados vecāku cilvēku piekļuvi sociālās aizsardzības sistēmām, ANO atzīst, cik svarīgi ir risināt gados vecāku cilvēku vajadzības un veidot politiku, kas veicina viņu labklājību.

Latvija nav izņēmums sabiedrības novecošanas problēmai. Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, sabiedrība strauji noveco. 2021. gada sākumā Latvijā seniori bija aptuveni 20,8 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas ir par 5% vairāk nekā 2003. gadā, - vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits palielinās, lai gan kopējais iedzīvotāju skaits samazinās.[8] Periodā no 2018. līdz 2022. gadam Latvijā tika īstenota starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos izstrāde, kura laikā Latvijā notika minimālo ienākumu reforma, ad-hoc risinājumu ieviešana senioru atbalstam un novecošanās jautājumu integrēšana vairākās jomās un nozarēs.[8] Neraugoties uz to, ka šajā periodā tika īstenotas vairākas iniciatīvas, lai palīdzētu senioriem, to ietekme bija diezgan pieticīga, jo nabadzības varbūtības samazinājums tiem, kas 2020. gadā sasniegs pensijas vecumu, salīdzinājumā ar 2018. gada datiem, bija ļoti neliels.[8]

Sociālās attīstības un cilvēktiesību līdzsvars pensiju politikā

Lai līdzsvarotu sociālo attīstību un cilvēktiesības pensiju politikā, ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja. Politikas veidotājiem ir jāņem vērā pensiju sistēmu finansiālā ilgtspēja, vienlaikus nodrošinot, ka politika veicina vecāka gadagājuma cilvēku sociālo iekļaušanu un labklājību. Tas var ietvert tādu pasākumu pieņemšanu kā, piemēram, pabalsti, kas atkarīgi no ienākumu līmeņa, elastīgas pensionēšanās iespējas un inovatīvi finansēšanas mehānismi.

Vairākas valstis ir veiksmīgi īstenojušas pensiju politiku, kas līdzsvaro sociālo attīstību un cilvēktiesības. Piemēram, Dānijas pensiju sistēma ir balstīta uz sociālās apdrošināšanas un brīvprātīgo uzkrājumu apvienojumu, kas nodrošina augstu ienākumu drošības līmeni, vienlaikus veicinot personīgo atbildību. Līdzīgi Austrālijas pensiju sistēma ietver pabalstu, kas atkarīgs no ienākumu līmeņa, un tas nodrošina, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir pieejami atbilstoši pensijas ienākumi.

Līdzsvarotas pensiju politikas īstenošana nav bez grūtībām. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir politiskā griba pieņemt pasākumus, kas īstermiņā var būt nepopulāri, bet nepieciešami pensiju sistēmu ilgtermiņa ilgtspējai. Turklāt var rasties pretestība no tādu interešu grupu puses kā pensiju nodrošinātāji un arodbiedrības, kuras var iebilst pret izmaiņām, kas skar to intereses.[9] Pensiju politikas nākotne ir atkarīga no visaptverošas pieejas, kurā ņemtas vērā gan pašreizējo, gan nākamo paaudžu vajadzības. Politikas veidotājiem jākoncentrējas uz to, lai nodrošinātu, ka pensiju politika ir finansiāli ilgtspējīga, sociāli iekļaujoša un aizsargā cilvēktiesības. Turklāt ir jāveicina paaudžu taisnīgums, nodrošinot, ka vecāka gadagājuma cilvēki netiek netaisnīgi apgrūtināti ar pensiju sistēmu izmaksām.

Latvijā galvenie nākotnes uzdevumi saistībā ar sabiedrības novecošanās problēmu risināšanu šobrīd ir trīs, pirmkārt, uzlabot sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, otrkārt, palielināt sociālo transfertu apmēru un izvērtēt bāzes pensijas ieviešanu un, treškārt, turpināt īstenot diskriminācijas mazināšanas pasākumus.[8]

Secinājumi

Sociālās attīstības un cilvēktiesību līdzsvarošana pensiju politikā ir sarežģīts un grūts uzdevums. Tomēr tas ir būtisks, lai nodrošinātu, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ir pieejami atbilstoši pensijas ienākumi, vienlaikus veicinot sociālo iekļaušanu un aizsargājot cilvēktiesības. Politikas veidotājiem ir jāpieņem daudzdimensionāla pieeja, kas ņem vērā pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot, ka politika veicina vecāka gadagājuma cilvēku sociālo iekļaušanu un labklājību.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ World Health Organization, “Ageing”, available on: https://www.who.int/health-topics/ageing#tab=tab_1.
  2. ^ David E. Bloom, David Canning & Alyssa Lubet, “Global Population Aging: Facts, Challenges, Solutions & Perspectives,” Daedalus, Vol 144, No. 2 (2015), available on: https://www.jstor.org/stable/24711220, pp. 80-81.
  3. ^ Arnau Busquets Guardia, “By the numbers: Europe’s pensions problem,” Politico (2023), available on: https://www.politico.eu/article/europe-pensions-problem-france-reform/.
  4. ^ Ben Johnson, “Is your business’s pension plan costing you more than it’ s worth?” plante moran (2022), available on: https://www.plantemoran.com/explore-our-thinking/insight/2021/03/is-your-pension-plan-costing-you-more-than-its-worth
  5. ^ Institute of Medicine (US) Committee on the Long-Run Macroeconomic Effects of the Aging U.S. Population. Aging and the Macroeconomy: Long-Term Implications of an Older Population. Washington (DC): National Academies Press (US); 2012 Dec 10. 7, Saving and Retirement Security. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK148839/
  6. ^ C. Waldegrave and C. Cunningham, “Social and Economic Inequalities: The Marginalisation Of Older People,” Innovation in Ageing, Vol. 1 (2017), available on: https://academic.oup.com/innovateage/article/1/suppl_1/1312/3902039
  7. ^ Communication from the Commission, “Towards a Europe for All Ages: Promoting Prosperity and Intergenerational Solidarity,” COM (1999) 221, Brussels, available on: https://ec.europa.eu/employment_social/social_situation/docs/com221_en.pdf
  8. a, b, c, d Ziņojums par starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos īstenošanu Latvijā 2018.-2022.gadam, Labklājības Ministrija. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/sabiedribas-novecosanas.
  9. ^ Fiona Stewart and Juan Yermo, “Pension Fund Governance: Challenges and Potential Solutions,” OECD Working Papers on Insurance and Private Pensions No. 18 (2008), available on: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/241402256531.pdf?expires=1683793664&id=id&accname=guest&checksum=F5295BE223D7FE1795F25EEF1691BF4A