ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Trauksmes celšana Ukraina Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Rādīt visas tēmas

Starptautisks līgums

Stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas protokols, kas veicinās sadarbību starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Cilvēktiesību tiesu

Ivan Chopyk / Flickr / CC BY-SA2.0

2018. gada 1. augustā stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 16. protokols. Protokols paredz iespēju dalībvalstu augstākajām tiesām lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) izdot konsultatīvu viedokli jautājumos, kas skar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju un piemērošanu. Nacionālās tiesas var lūgt šādu viedokli tikai konkrētas, attiecīgajā brīdī izskatāmas, lietas kontekstā. Taču tas nenozīmē, ka ECT dos atbildi kā lemt konkrētajā lietā, bet gan konceptuāli skaidros konvencijas interpretāciju un piemērošanu neskaidrajā gadījumā. Šādi ECT lēmumi gan nebūs juridiski saistoši un kalpos informatīvam mērķim. Protokols paredz, ka katrai dalībvalstij ratifikācijas brīdī pašai jānorāda, kuras nacionālās tiesas varēs vērsties ECT.

16. protokols tika pieņemts jau 2013. gadā, taču, lai stātos spēkā, tas bija jāratificē vismaz  desmit dalībvalstīm. Šobrīd protokolu ratificējušas tieši desmit dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu un Igauniju, kur tas no 1. augusta stāsies spēkā. Latvija šo protokolu pagaidām nav ratificējusi un tāpēc tas Latvijai nav saistošs.

16. protokola izstrāde ir cieši saistīta ar diskusijām par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un tiesas efektivitāti, kas lielā mērā atkarīga no veiksmīgas sadarbības ar dalībvalstīm (dalībvalstu lomu tās veicināšanā). Šajā kontekstā uz protokola stāšanos spēkā labvēlīgi reaģējis ECT prezidents Gvido Raimondi (Guido Raimondi), sakot:

16. protokola stāšanās spēkā stiprinās dialogu starp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un augstākajām nacionālajām tiesām. Tas ir pagrieziena punkts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas vēsturē un liels solis uz priekšu cilvēktiesību aizsardzībā Eiropā, taču arī jauns izaicinājums Tiesai.

Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir viens no universālākajiem cilvēktiesību dokumentiem Eiropā, kam pievienojušās 47 valstis. Latvijai tā ir saistoša kopš 1997. gada.