Apvienoto Nāciju Organizācijas Īpašā ziņotāja cilvēktiesību ievērošanā un aizsardzībā, apkarojot terorismu — Fionuala Ni Aolaina (Fionnuala Ní Aoláin) ir nosūtījusi Facebook vēstuli, kritizējot sociālā tīkla izvēlēto terorisma definīciju. Īpašā ziņotāja uzskata, ka kompānijas izstrādātā definīcija aptver visas nevalstiskās grupas, kas izmanto vardarbību jebkādu mērķu sasniegšanai.
Problēmas būtība
Šobrīd Facebook ir definējis teroristiskās organizācijas kā “jebkuru nevalstisko organizāciju, kas iesaistās apzinātā vardarbībā pret jebkuru personu vai īpašumu, lai politisku, ideoloģisku vai reliģisku mērķu sasniegšanai iebiedētu civiliedzīvotājus, valdību vai starptautisku organizāciju.” Pēdējo reizi definīcija atjaunināta 2018. gada aprīlī. Autori, kas atbilst šai definīcijai, tiek bloķēti no Facebook, bet to ieraksti — dzēsti. Šāda attieksme neapmierina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ekspertus.
Facebook direktoram Markam Cukenbergam (Mark Zuckerberg) adresētajā vēstulē Īpašā ziņotāja norāda, ka pārāk plašu un neprecīzu definīciju, pie kādām pieskaitāma arī Facebook izvēlētā terorisma definīcija, izmantošana var novest pie cenzūras, patvaļīgas pieejas liegšanas Facebook, kā arī diskriminējošas piemērošanas. Papildus tam, Facebook plašā definīcija ir pretrunā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, tā ierobežojot arī likumīgi darbojošos grupu tiesības. Turklāt īpaši bīstama plaša terorisma definīcija ir valstīs, kuru valdība mēģina stigmatizēt opozīciju un dažādu veidu grupas, kas pauž pretēju viedokli. Arī šādas grupas — pat ar miermīlīgiem mērķiem — varētu tikt definētas kā teroristiskas organizācijas. Lai gan vēstulē Īpašā ziņotāja nav piedāvājusi nekādus šādu grupu piemērus, ziņu aģentūra Reuters ir norādījusi, ka, piemēram, Sīrijā, visi valdības pretinieki tiek dēvēti par teroristiem, pat, ja citas valstis šādam apzīmējumam nepiekrīt. Tātad Facebook nejauši varētu nobloķēt arī cilvēktiesības un demokrātiju aizstāvošās grupas, kas savu darbību veic valstīs, kurās pastāv autoritārs režīms.
Bažas izraisa arī neskaidrības tajā, kā Facebook nosaka, kura persona ir piederīga kurai grupai. Tāpat caurspīdīguma trūkuma dēļ šādām personām nav iespēju jēgpilni apstrīdēt Facebook pieņemtos lēmumus.
Īpašās ziņotājas piedāvātie risinājumi
Lai risinātu šīs problēmas, Ni Aolaina aicina Facebook un citas līdzīgās kompānijas savā darbā izmantot ANO Īpašā ziņotāja cilvēktiesību ievērošanā un aizsardzībā terorisma apkarošanas laikā izstrādātās terorisma definīcijas. Savukārt, dzēst un bloķēt vajadzētu tikai saturu, kas pēc savas būtības ir teroristisks, atbilstoši Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Rīcības plānā par pilsonības, rases vai reliģiska naida aizstāvības, kas pielīdzināma aicinājumam uz diskrimināciju vai vardarbību, aizliegumu (Rabat Plan of Action on the prohibition of advocacy of national, racial or religious hatred that constitutes incitement to discrimination, hostility or violence) noteiktajiem standartiem.
Dubults risks: sliktas definīcijas bīstama piemērošana
Kā atrunu Facebook vienmēr ir izmantojis argumentu, ka bloķēšanā tiek iesaistīti īpaši apmācīti moderatori, kas analizē ierakstus un izvērtē to bīstamību un atbilstību noteiktajiem standartiem. Tomēr ārvalstu mediji un arī nesen pirmizrādi piedzīvojusī filma “The Cleaners” (kas bija iekļauta arī 2018. gada Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmā), vērš uzmanību uz to, ka patiesībā saturu par minimālo algu pārbauda personas no citām valstīm, piemēram, Filipīnām, kuras nepārzina konkrētā ieraksta kontekstu un dienā pārskata simtiem negatīvu informāciju saturošu ierakstu. Tas nozīmē vēl augstāku cenzūras vai kļūdainu lēmumu pieņemšanas risku, kas var novest pie smagām sekām: augusta beigās bijušais ANO Cilvēktiesību Augstais komisārs Zeids Raads al Huseins (Zeid Ra’ad al-Hussein) izteica Facebook kritiku par to, kā platforma tika izmantota, lai iedvesmotu vardarbību pret rohinga musulmaņu minoritāti Mjanmā. Tātad secinājums var būt tikai viens: lai patiešām efektīvi cīnītos pret cilvēktiesības aizskarošiem ierakstiem, sociālo tīklu platformām vēl vairāk jāstrādā pie savas attieksmes un darbības veida maiņas.