ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Ģimene Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Tiesībsarga 2018.gada ziņojums Saeimā

Šā gada 7. martā tiesībsargs Juris Jansons sniedza ziņojumu Saeimā par 2018. gadā paveikto.

Godātais Valsts prezident, deputāti, Latvijas iedzīvotāji!

Apkopojot 2018. gadā paveikto cilvēktiesību, labas pārvaldības un tiesiskās vienlīdzības jomā, sākotnējais šī ziņojuma apjoms pārsniedza 600 lappuses. No manas pirmās atskaites par paveikto 2011. gadā līdz pat šim ik gadu ziņojuma apjoms ir audzis: no 153 lappusēm 2011. gadā līdz pat 353 lappusēm 2017. gadā. Jo visus šos gadus nemitīgi ir audzis arī tiesībsarga institūta darba apjoms – gan tēmu tvēruma un sarežģītības, gan arī jaunu pienākumu dēļ. Tomēr, nevēloties atbaidīt lasītāju jau ar iespaidīgo ziņojuma apjomu vien, esmu centies to samazināt, atstājot būtiskāko.

Ne reizi vien esmu sastapies ar jautājumiem: Kas ir cilvēktiesību prioritātes? Kas ir akūti risināmi cilvēktiesību jautājumi? Kāpēc tiesībsargs nodarbojas ar šo, bet ne citu jautājumu? Ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka nav maznozīmīgu vai marginālu cilvēktiesību jautājumu: kas vienam šķiet nozīmīgs, otram – gluži pretēji – mazsvarīgs. Ir tikai pašsaprotami, ka ikviens tieši savu cilvēktiesību situāciju izjūt un uzsver kā aktuālāko un steidzami risināmo problēmu.

Es kā tiesībsargs uzskatu un no prakses secinu, ka tiesiska, sociāli atbildīga valsts, kurā tiek cienītas cilvēktiesības, ir valsts, kurā cieņa ir viena no galvenajām vērtībām; tā ir valsts, kurā pilsonis apzinās, ka viņš ir valsts suverēns. Un tādējādi mēs, ikviens Latvijas pilsonis, esam atbildīgi par tiesiskumu un taisnīgumu. Tiesiska apziņa un cilvēktiesības ir pamats ilgtspējīgai Latvijas nākotnei.

Aicinu ikvienu, kam rūp Latvijas iedzīvotāji un mūsu valsts, ar rūpību un vērību iepazīties ar šajā ziņojumā iekļauto.

Nobeigumā vēlos atgādināt Raiņa pausto: “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!”

Patiesā cieņā

tiesībsargs Juris Jansons

Tiesībsarga 2018. gada ziņojums
Tiesībsarga 2018. gada ziņojuma tēzes

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.