ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Konference

Tiesībsarga 2022. gada cilvēktiesību un labas pārvaldības konference

8. decembris / Tiesībsarga birojs un tiešsaiste

Ceturtdien, 8.decembrī, norisināsies tiesībsarga ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konference. Šī gada tēma – “Cieņpilna iesaiste kā demokrātijas pamats”. Konference notiks hibrīda formātā – diskusijas dalībnieki atradīsies klātienē, tikmēr skatītāji un klausītāji varēs iesaistīsies diskusijās attālināti. Aicinām vērot konferenci speciāli izveidotajā mājaslapā, kurā būs nodrošināts gan surdotulks, gan mākslīgā intelekta radīti subtitri, kā arī iespējas iesūtīt jautājumus un komentārus: events.tiesraides.lv/tiesibsargs2022.

Visas diskusijas būs skatāmas arī  Tiesībsarga biroja Facebook kontā: https://www.facebook.com/Tiesibsargs/events.

Šajā gadā konference dalīta trīs paneļdiskusijās, apskatot cieņpilnu iesaisti dažādos cilvēka dzīves posmos, sākot ar bērniem un jauniešiem, turpinot ar cilvēkiem brieduma gados un noslēdzot ar senioriem kā šīs līdzdalības īstenotājiem.

Konferences programma:

10:00-10:10 Konferences atklāšana un 15 gades video

10:10-11:30 1. paneļdiskusija “Cieņa pret bērnu un efektīva jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā”

Moderatore – Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja. Piedalās:

  • Dr. iur. Sanita Osipova, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore;
  • PhD Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore;
  • Kārlis Mednieks, Biedrības “Resiliences centrs” nometņu programmu vadītājs;
  • vairāki jaunieši.

Bērnu tiesību attīstībā ir sasniegts progress, atzīstot bērnus par pilntiesīgiem tiesību subjektiem. Par cilvēkiem, kuriem piemīt cilvēka tiesības. Arī cieņa. Bērniem ir tiesības būt cienītiem un pienākums izturēties ar cieņu pret citiem. Cieņa pret bērnu var izpausties, uzskatot viņu par domāt un spriest spējīgu cilvēku, kura viedoklī ieklausās un kura viedokli ņem vērā. Bērns, kurš piedzīvojis cieņpilnu attieksmi ģimenē un skolā, būs sagatavots patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, būs motivēts iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

11:45-13:15 2. paneļdiskusija “Sabiedrības līdzdalības iespējas – no apkaimes līdz Saeimai”

Moderatore – Santa Tivaņenkova, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece. Piedalās:

  • Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra “PROVIDUS” direktore;
  • Viesturs Razumovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors;
  • Ilona Stalidzāne, Rīgas domes Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece;
  • Zane Legzdiņa-Joja, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos;
  • Georgs Rubenis, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs.

Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā ir arī cieši saistīta ar uzticību valsts vai vietēja līmeņa pārvaldei. Efektīva iesaiste lēmumu pieņemšanā, līdzdarbošanās pilsoniskās aktivitātēs ir viens no faktoriem, lai veicinātu uzticību valstij un tās struktūrām. Gan pašvaldības, gan valdības līmeni tiek īstenotas jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt šo tiesību īstenošanu pieejamāku un ērtāku ikvienam sabiedrības loceklim. Ņemot vērā tiesībsarga centienus palielināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, diskusijas mērķis ir aplūkot sabiedrības līdzdalības situāciju Latvijā 2022. gadā caur konkrētām iniciatīvām sabiedrības līdzdalības veicināšanai, un analizēt to, kā pilnveidot un popularizēt to izmantošanu.

13:30-15:00 3. paneļdiskusija “Cieņa un senioritāte”

Moderatore – Elīna Ūsiņa, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste. Piedalās:

  • Dr. iur. Sanita Osipova,  Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore;
  • Dr. paed.  Zanda Rubene, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore;
  • Dr. phil. Māra Kiope, Latvijas universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta  vadošā pētniece;
  • Lilita Kalnāja, Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece;
  • Arvīds Dravnieks, Publisko tiesību institūta direktors;
  • Dr. habil. med. Anatolijs Danilāns, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors;
  • Gunārs Laicāns, bijušais Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs;
  • Jurģis Spulenieks, aktieris, teātra režisors un pedagogs.

Cilvēka cieņa ir ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma piemītoša beznosacījuma vērtība. Mūsdienās, kad sabiedrības apziņā prevalē jaunības kults un ir novērojama vecāka gadagājuma cilvēku nenovērtēšana, rodas priekšstats, ka cieņa vecumdienās devalvējas, tā vairs nav pašsaprotama, bet gan izcīnāma un līdzīgi kā teicienā par likteni  – paša spēkiem kaļama vērtība. Demokrātiskā iekārtā cilvēka cieņa valstij izvirza divas tiesiski saistošas prasības: respektēt personas brīvību un garantēt līdztiesību, nepieļaujot diskrimināciju. Cieņas nodrošinājums ir pamattiesība jebkurā cilvēka vecumā. Cilvēka cieņai atbilstošas vecumdienas ir ne tikai eksistenciālo pamatvajadzību apmierināšana, bet arī atzīšana no līdzcilvēku puses, kas ietver pieņemšanu, novērtēšanu un atbalstu. Tā ir arī pienākuma un vajadzības apziņa, iespēja pilnvērtīgi iekļauties, darboties un realizēties sabiedriskajā dzīvē. Līdz ar to aktuāls ir jautājums: ciktāl cilvēka cieņas apziņa un baudīšana vecumdienās ir atkarīga no valsts garantētajiem un piedāvātajiem instrumentiem, bet cik no paša cilvēka iniciatīvas, atvērtības un rosības?