Šī gada 17. oktobrī tiesībsargs Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra neatbilstību Satversmei. Šis ir jau otrais pieteikums Satversmes tiesā par tiesību normu, kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību. Par pirmo — GMI neatbilstību Satversmei — Satversmes tiesa ir paziņojusi, ka tā ir ierosinājusi lietu pēc tiesībsarga pieteikuma.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts (VSNP) ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts cilvēkiem pensijas vecumā un pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri nevar saņemt sociālās apdrošināšanas sistēmas sniegto atbalstu un kuri pamatotu iemeslu dēļ nespēj patstāvīgi gūt ienākumus. Šī pabalsta mērķis ir nodrošināt attiecīgo personu pamatvajadzības — ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi un obligāto izglītību.
VSNP bāzes apmērs ir 64,03 eiro mēnesī, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības 106,72 eiro mēnesī. Savukārt atkarībā no personas invaliditātes smaguma VSNP var nedaudz pieaugt — maksimums līdz 138,74 eiro mēnesī.
Latvija saskaņā ar Pasaules Bankas novērtējumu ir atzīta par valsti ar augstiem ienākumiem. Tādējādi, pamatojoties uz Pasaules Bankas izvērtējumu, Latvijā nabadzības robežvērtībai būtu jābūt 19,79 eiro dienā jeb 594 eiro mēnesī. Bet absolūtās nabadzības līmenis 2015. gadā bija 1,90 ASV dolāri dienā jeb 1,72 eiro dienā. Neskatoties uz to, atbilstoši Latvijas valdības priekšstatiem, pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai jāiztiek vien ar 2,13 eiro dienā (64,03 eiro/30 dienas mēnesī). Ar absolūtas nabadzības iztikas līdzekļiem, piemēram, 2018. gada beigās Latvijā bija jāiztiek 3 509 cilvēkiem.
Eiropas Komisijas finansētā 2015. gada pētījumā “Eiropas Budžeta paraugu tīkls” tika konstatēts, ka mēneša budžets, kas vajadzīgs veselīgam uzturam Latvijā, ir 153 eiro vienai personai un 574 eiro ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni. Modelējot situāciju un attiecinot uz pētījumā konstatētajiem budžeta izdevumiem pārtikai Centrālās statistikas pārvaldes publicēto cenu pieauguma īpatsvaru (7,1%) kopš 2015. gada tikai precēm, var pieņemt, ka vienai personai 2019. gada vidū veselīgas pārtikas iegādei ir nepieciešams jau 163,86 eiro un ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni — 614,75 eiro.
Tas tikai nozīmē, ka VSNP nesedz pat visas veselīgai pārtikai nepieciešamās izmaksas, par pārējo pamatvajadzību izdevumu segšanu nemaz nerunājot.
Papildus tam nav mazsvarīgs fakts, ka pati valdība jau 2014. gadā atzinusi, ka VSNP minimālais apmērs nav pietiekams. Līdzīgu viedokli paudušas arī starptautiskās organizācijas.
Atsevišķos gadījumos valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji var pretendēt uz citu sociālo palīdzību — dzīvokļa pabalstu un pašvaldības brīvās iniciatīvas pabalstu, piemēram, uz pabalstiem veselības aprūpei un izglītības ieguvei.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, 2018. gadā dzīvokļa pabalsts vienai ģimenei (mājsaimniecībai) tika izmaksāts 277 eiro gadā, savukārt vienai personai — 179 eiro gadā. Savukārt atsaucoties uz statistikas datiem, 2018. gadā mājokļa izdevumi vidēji bija 150 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību. Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus, izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 162 eiro mēnesī, bet Rīgā ievērojami vairāk — 241 eiro mēnesī.
Vienlaikus tiesībsargs ir konstatējis, ka tieši mājokļa uzturēšanas izdevumus iedzīvotāji uzskata par visbūtiskākajiem, kas noteikti ir apmaksājami. Lai nosegtu šos izdevumus, daļa iedzīvotāju nevar atļauties pienācīgu uzturu un veselības aprūpes pakalpojumus, tai skaitā iegādāties nepieciešamās zāles.
Savukārt attiecībā uz veselības aprūpei mērķētiem pašvaldības pabalstiem, jāņem vērā kopējās tendences veselības aprūpes pieejamībā, proti — lai arī veselības aprūpes sistēma personai garantē iespējas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pat paredzot trūcīgām personām atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājumiem, tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā pacientu tiešie maksājumi, salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem, ir ļoti augsti, kas negatīvi ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un pacientu līdzestību ārstēšanas procesā. Slikts veselības stāvoklis un tā pašvērtējums tieši korelē ar mazākiem mājsaimniecību ienākumiem.
Iepriekš minētais liecina, ka valdības noteiktais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav pietiekams, lai vismaz daļēji nodrošinātu pamatvajadzības.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikā pa gadiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju skaits: 2015. gadā — 17 951, 2016. gadā — 18 228, 2017. gadā —18 869 un 2018. gadā — 19 415 saņēmēji.
Tiesībsarga 17.10.2019. pieteikums Satversmes tiesai
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
