ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Trauksmes celšana Ukraina Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Rādīt visas tēmas

Politikas dokuments

Tiesībsargs kritiski raugās uz ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas efektivitāti

Tiesībsargs kritiski raugās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas darbības efektivitāti, un ir sašutis par atsevišķu Latvijas nevalstisko organizāciju sniegto ziņojumu par situāciju Latvijā.

Harshil Shah / Flickr / CC BY-ND 2.0

Šī gada 8. – 9. augustā Ženēvā norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas 96. sesija, kuras ietvaros tiek izvērtēts arī ziņojums par Latviju. Jau 2017. gada nogalē valsts ir iesniegusi ziņojumu par Starptautiskās konvencijas par visa veida rasu diskriminācijas novēršanu Latvijā, šī gada jūlijā ēnu jeb alternatīvos ziņojumus iesniegušas divas nevalstiskās organizācijas – Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja un Latvijas Cilvēktiesību centrs.

Tiesībsargs pauž neizpratni un sašutumu par to, ka nevalstiskās organizācijas sniedz starptautiskajām institūcijām neprecīzu un pat melīgu informāciju. Rodas jautājums, vai šādi sagrozīta informācija netiek sniegta apzināti, lai diskreditētu Latvijas valsti.

Tiesībsargs:

Informācija un situācijas skaidrojums, kā to šobrīd ir pasniegušas atsevišķas organizācijas, ir klaji melīgs. Laikā, kad Latvijas valsts Ārlietu ministrijas personā un Tiesībsarga birojs gadiem ilgi skaidro starptautiskajām iestādēm konkrētas lietas, piemēram, ka Latvijas nepilsoņi nav bezvalstnieki, te pāris grupiņas cilvēku to vienkārši norok, apgalvojot pilnīgi pretējo. Skumji un absolūti nepieņemami man kā tiesībsargam ir arī tas, ka ANO Komiteja uzticas šādām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, nepārbaudot informācijas patiesumu.

Nevietā ir ANO Komitejas norādes par tiesībsarga nepiedalīšanos tās darba sesijā. Tiesībsargs arī par vienlīdzības un diskriminācijas jautājumiem regulāri sniedz rekomendācijas valsts iestādēm, kā arī ir nosūtījis savu viedokli Ārlietu ministrijai par to, ka attiecīgajā periodā sistēmiski pārkāpumi nav novēroti. Piemēram, romu tiesību jautājumā tiesībsargs jau kopš 2011. gada sadarbojas ar Starptautisko Romu Apvienību, kas ir viena no lielākajām romu tiesību un interešu aizstāvošajām organizācijām pasaulē. Ar šo organizāciju tiesībsargam noslēgts sadarbības memorands, turklāt 2017. gada 20. oktobrī tiesībsargs saņēmis apvienības atzinību par viņa nenovērtējamo ieguldījumu romu kultūras un vēstures attīstībā. Šāda veida sadarbība un pašu organizāciju aktīva rīcība visefektīvāk var aptvert un aizstāvēt cilvēku grupu intereses.

Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli ANO Komitejai par konsekvences trūkumu dažādu ANO komiteju metodoloģijā, kas attiecas uz nacionālo cilvēktiesību institūciju un nevalstisko organizāciju ziņošanas un klātienes dalību komiteju darba sesijās. Šobrīd metodoloģija nav vienota, tā drīzāk ir haotiska, kā arī nav visiem saprotamu kritēriju mehānismam, kādā sniegt informāciju un paust viedokli. Attiecīgi tiesībsargs aicina ANO darīt visu nepieciešamo, lai cilvēktiesību institūciju un NVO līdzdalība ANO procesos būtu saprotama, pieejama, efektīva un uz rezultātu orientēta.

Download document (angļu valoda)