Tiesībsargs pozitīvi vērtē Labklājības ministrijas priekšlikumus iekļaut atbalsta personas lēmumu pieņemšanā (APLP) pakalpojuma Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tomēr tiesībsargs vērš deputātu uzmanību, ka nav pieļaujama kavēšanās ar tā ieviešanu praksē.

Šāds atbalsta pakalpojums ļauj cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem pašam pieņemt sev nozīmīgus lēmumus, palīdz pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas intereses, kā arī paplašina atbalstāmā cilvēka zināšanas un izpratni par savām tiesībām. Uz tā nepieciešamību tiesībsargs norādījis jau vairākkārt.

Līdz šim cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ierobežotas rīcībspējas gadījumā bija nepieciešams aizgādnis, kurš īstenoja aizgādnībā esošā cilvēka tiesību nodrošināšanu. Savukārt, ar atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma palīdzību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nav jāierobežo rīcībspēja, un cilvēks pats ar atbalsta palīdzību var īstenot savas tiesības. Šāda pieeja ir cilvēkam daudz draudzīgāka, sabiedrībā iekļaujošāka un atbilst ANO Konvencijai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Labklājības ministrija iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, rosinot pieņemt jaunas normas attiecībā uz APLP ieviešanu, pakalpojuma sniegšanu deleģējot nevalstiskajai organizācijai – biedrībai „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””. Tiesībsargs uzskata, šis risinājums ir atbalstāms un minēto pakalpojumu visefektīvāk šobrīd sniegtu “Zelda”. Arī tiesībsargam ir bijusi ilgstoša un ļoti laba sadarbība ar RC Zelda. Tādējādi ir pārliecība par biedrības sniegto pakalpojumu augsto kvalitāti.

Tomēr, lai APLP varētu nodrošināt jau no šī gada 1. novembra, steidzami nepieciešami grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tāpat savlaicīgi jāsagatavo deleģējuma līgums un  finansēšanas kārtība, kā arī jāapmāca atbalsta personas.

“Esmu jau iepriekš vērsis uzmanību, ka šajā jautājumā mūsu valsts ilgstoši nepilda ANO Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Šī brīža sistēma, kurā vai nu kāds cits pieņem lēmumus indivīda vietā vai arī cilvēks vispār tiek atstāts bez atbalsta lēmumu pieņemšanā, nav pieņemama,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsarga viedoklis par Labklājības ministrijas priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr.222/Lp14) par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu pieejams šeit.