Nupat februārī apritēja gads kopš Latvijas tiesu varas neatkarība piedzīvoja satricinājumu pēc tam, kad Saeima, balstoties uz subjektīviem kritērijiem, neapstiprināja augsta līmeņa profesionālu juristi tiesneša amatam Augstākajā tiesā. Pāris dienas pēc šī notikuma pasaules un Latvijas uzmanību pievērsa Krievijas Federācijas uzsāktais prettiesiskais pilna mēroga karš Ukrainā, kā rezultātā notikumi saistībā ar tiesneses neapstiprināšanu nonāca otrajā plānā. Aizritējušais gads un joprojām nerimstošās nesaskaņas starp Eiropas demokrātiskajām institūcijām un Poliju jautājumos par tiesu un tiesnešu neatkarību liek apzināties un jau atkal pievērst uzmanību tam, cik patiesībā trausls ir demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības pamats – tiesu varas neatkarība.

Neatkarības nepieciešamība un riski

Franču filozofa, tiesību zinātnieka Monteskjē attīstītā doktrīna par trīs valsts varas atzariem – likumdevējs, izpildvara un tiesu vara – mūsdienās ir īpaši aktuāla rietumu demokrātisko valstu pastāvēšanas nodrošināšanai. Katrs no šiem atzariem atsevišķi un visi kopā sekmē mums pazīstamo rietumu demokrātisko valstu eksistenci. Papildus, lai nodrošinātu iekšējas kontroles mehānismu, proti, lai ikkatrs no atzariem spētu uzraudzīt cita atzara darbības un spēju pilnvērtīgi veikt tam atvēlētās funkcijas, pastāv tā saucamais līdzsvara un atsvara princips (angļu valodā “checks and balances principle”).^[1] Prakse gan rāda, ka tieši caur juridiskajiem instrumentiem, kuru uzdevums ir nodrošināt valsts varas dalīšanu un valsts varas atzaru harmonisku savstarpējo darbību un uzraudzību, savu spēku nereti rod uzurpatoriskas izpausmes. 

Tiesu varas neatkarības izaicinājumi Polijā

Tiesu varas neatkarības jautājumu kontekstā plaši pieminēti tiek piemēri, kas saistīti ar pēdējās desmitgades notikumiem Polijā, kuri visai precīzi demonstrē, kā, maskējoties ar labiem nodomiem, tiek destabilizēta varas dalīšanas sistēma. 

Polijas politiskā elite izmainījās 2015. gadā, kad pie varas nāca Andžejs Duda ar partiju “Likums un Taisnīgums”.^[2] Politiskais spēks kā savu prioritāti izvirzīja tiesu sistēmas reformu (iesauktu arī par kapitālo remontu), ko partijas ieskatos bija nepieciešams veikt, lai uzlabotu tiesu sistēmu, kura 1989. gadā bija piedzīvojusi neveiksmīgu pāreju uz demokrātiju, kā rezultātā tajā joprojām bija augsts korupcijas un komunistiskās elites gars.^[3]

Reformas cita starp ietvēra tādus aspektus kā agrāka pensionēšanās vecuma noteikšanu Polijas Augstākās tiesas tiesnešiem, kas panāca teju trešdaļas tiesnešu agrāku pensionēšanos.^[4] Polijas prezidentam attiecīgi tika noteikta iespēja, balstoties uz politiskiem apsvērumiem, pagarināt Augstākās tiesas tiesnešu nodarbinātības termiņu par vēl pieciem gadiem.^[5] Eiropas Savienība (turpmāk – ES), saskatot Polijas valdošās partijas rīcībā centienus ietekmēt tiesu varas neatkarību, sniedzot izpildvarai iespēju Augstākajā tiesā nodrošināt sev labvēlīgu tiesnešu uzturēšanos amatos, uzsāka pārkāpuma procedūru pret Poliju un, ņemot vērā Polijas pretošanos ES komisijas uzstādījumiem, komisija vērsās Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST), kas 2019. gada 24. jūnijā lietā C‑619/18 nosprieda, ka Polija ar reformu ir pārkāpusi ES tiesības.^[6] Interesanti, ka šajā lietā kā Polijas pozīcijas atbalstītājs iesaistījās Ungārija, kurai acīmredzot šāda Polijas pieeja tiesu varas un tiesnešu neatkarības ierobežošanai šķiet pieļaujama. 

Līdzīgi kā attiecībā uz Augstāko tiesu, arī pārējās vispārējās jurisdikcijas tiesās tika noteikta analoga pieeja par pensionēšanās vecuma samazināšanu, nodarbinātības termiņa pagarināšanas prerogatīvu piešķirot Polijas tieslietu ministram, taču arī šajā gadījumā lieta nonāca līdz pat EST, kas, pamatojoties uz diskrimināciju uz dzimuma pamata un politisku iejaukšanos tiesu varā, 2019. gada 5. novembrī atzina arī šīs reformas par nesaderīgām ar ES tiesībām.^[7] Polijas valdošā vara gan vēlējās iet vēl soli tālāk un reformās iekļāva arī regulējumu, kas nodrošināja iespēju saukt tiesnešus pie disciplināratbildības par to taisītiem spriedumiem, kur tiesnešus, kuri vērtēja šīs pārkāpumu lietas, iecēla parlaments.  Tāpat tika politizēta Polijas Nacionālā Tieslietu padome, kas ir atbildīga par tiesnešu iecelšanu, un Polijas Konstitucionālā tiesa.^[8]

ES ultimāts

Polijas veiktās reformas, it īpaši tiesnešu disciplinārlietu izskatīšanas regulējums, 2021. gadā sekmējās ar sabiedrībā plaši izskanējušu EST lēmumu, proti, piemērot Polijai 1 miljonu eiro sodu par katru dienu, kurā Polija nav izpildījusi ES prasības.^[9] Šis ir ES vēsturē visbargākais sods, kāds ir ticis piemērots, lai disciplinētu valsti un liktu tai ievērot ES tiesības. Taču komisijas uzsāktā cīņa par Polijas tiesu varas neatkarību neaprobežojās vien ar šo sodu. Lai gan Polija formāli izpildīja ES prasības attiecībā uz tiesnešu disciplinārlietu izmeklēšanas komisiju, ES joprojām uzstāja, ka Polija nav darījusi pietiekami daudz, lai nodrošinātu neatkarīgas tiesu varas funkcionēt spēju, kā rezultātā Polijai paredzētais Covid-19 pandēmijas atveseļošanās fonda finansējums 35 miljardu eiro apmērā tika iesaldēts.^[10]

Pavisam nesen, šā gada februārī, Polijas parlamenta apakšpalāta pieņēma likumu attiecībā uz tiesu varu ar mērķi atsaldēt ES aizturēto finansējumu. Taču Polijas prezidents Andžejs Duda likumu neizsludināja, bet gan nosūtīja to uz Konstitucionālo tiesu, lai noskaidrotu, vai pieņemtais likums nav pretrunā ar Polijas konstitūciju, ņemot vērā, ka likumprojekts principā novērš vai modificē daļu no tiesu sistēmas kapitālā remonta laikā ieviestajām reformām, tostarp, sašaurinot prezidenta iespējas izvirzīt tiesnešus.^[11] Šāda rīcība ir politiski riskanta, ņemot vērā, ka 2023. gada nogalē Polijā norisināsies parlamenta vēlēšanas, kurās opozīcijas spēki nekautrēsies esošās elites nespēju laikus piekļūt ES fondiem izmantot kā argumentu elektorāta uzrunāšanā. Atliek secināt, ka Polijas šā brīža politiskā vara ir gatava riskēt ar savu sniegumu vēlēšanās, tā vietā, lai censtos pēc iespējas ātrāk nodrošināt atbilstību ES prasībām un stiprinātu tiesu varas neatkarību. 

Polijas patiesā attieksme

Lai gan šķietami ir novērojami Polijas centieni attiecībās ar ES panākt kompromisu, tomēr ne mazāk nozīmīgas ir Polijas attiecības ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT). Pētot neseno komunikāciju starp Poliju un ECT, ir secināms, ka Polijas attieksme pret tiesu varas neatkarību tomēr ir nihilistiska. 

ECT preses relīzē šā gada 16. februārī vēstīja, ka no Polijas ir saņēmusi paziņojumu, ka tā atsakās ievērot un piemērot ECT noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus lietās, kas saistītas ar Polijas tiesu sistēmu un tās reformām, balstoties uz Varšavas Apelācijas tiesas prezidenta secinājumiem, ka nav pamatotu iemeslu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus, kā arī atsaucoties uz Polijas Konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā apšaubīta ECT kompetence iejaukties lietās, kas saistītas ar jautājumiem par Polijas tiesu sistēmu.^[12] Saskaņā ar ECT reglamenta 39. pantu pagaidu aizsardzības līdzekļi tiek piemēroti lietās, kurās vēl nav spriesti jautājumi par lietas piekritību tiesai vai kādiem iespējamajiem pārkāpumiem, taču kur ir saskatāms risks nenovēršamam kaitējumam, kas pieteicējam var tikt nodarīts, ja netiek pieņemti tūlītēji lēmumi attiecībā uz tiesību aizsardzības nodrošināšanu.^[13]

Trīs lietas, kurās Polija atsakās ievērot noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus, ir saistītas ar tiesnešiem, kuri strādāja krimināllietu departamentos, taču tika pārcelti uz tiesām, kas cita starp risina darba tiesību jautājumus. Tiesneši savos pieteikumos ECT norāda, ka tā ir Polijas politiska izrēķināšanās ar tiesnešiem, jo tie ir taisījuši spriedumus, kuros tie ir atsaukušies uz ECT un EST praksi un atziņām, kā arī konsekventi atteikušies lemt kolēģijās, kurās ir tiesneši, kas iecelti pēc jaunās Nacionālās Tieslietu padomes ieteikumiem. Šobrīd ECT ir 323 pieteikumi, kas saistīti ar dažādiem Polijas tiesu sistēmas reformu aspektiem, kas ietekmējuši tiesnešu neatkarību.^[14]

Novērtējot Polijas rīcību pēdējo gadu laikā ir saskatāma agresīva politiskās varas vēršanās pret tiesu varas neatkarību, ierobežojot tiesnešu spēju tiesāt objektīvi, bez ārēju faktoru ietekmes. Līdzšinējie gadījumi, kuros Polija šķietami piekāpjas demokrātiskās sabiedrības izvirzītajām prasībām, ir saistīti ar valstij draudošām finansiāli nelabvēlīgām sekām, kamēr Polijas prakse ārpus ES norāda uz tās neatlaidīgiem centieniem diskreditēt tiesnešu spēju nodrošināt politiski neitrālu taisnīgumu, spriežot tiesu. 

Bīstams precedents Latvijai

Lai gan lielākā uzmanība tiesu varas neatkarības jautājumos Eiropā ir pievērsta Polijai, un kā izsecināms no iepriekš apskatītā, pamatoti, taču arī Latvijā ir saskatāma bažīga tendence likumdevēja varas attieksmē pret tiesu varu. 

2022. gada 17. februārī Saeimas dienas kārtībā bija nonācis balsojums, lai lemtu par bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneša amatā. Latvijas Republikas Satversmes 84. pants kopsakarā ar likuma “Par tiesu varu” 54.2 panta pirmo daļu un Tieslietu padomes 2020. gada 13. novembra lēmumu nosaka procedūru, kādā tiesnesis tiek iecelts Augstākās tiesas tiesneša amatā. Centrālā loma šā procesa gaitā ir attiecīgā Augstākās tiesas departamenta senatoru (tiesnešu) kopsapulcei, kura izvērtē kandidāta atbilstību amatam un tālāk Augstākās tiesas priekšsēdētājs par to informē Saeimu.^[15]

Lai gan Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru kopsapulce bija atzinīgi novērtējusi kandidāti – profesori Sanitu Osipovu – tomēr Saeima ar 40 balsīm par, 29 pret un 16 atturoties, neapstiprināja kandidāti tiesneša amatam.^[16] Uzmanību šajā gadījumā jāpievērš ir nevis tam, ka Saeima neapstiprināja kandidāti tiesneša amatam, jo Saeimai šāda prerogatīva ir paredzēta likumā, bet gan tam, kādi bija argumenti šādai Saeimas rīcībai. 

Debašu laikā tika vairākkārt akcentēta kandidātes ideoloģiskā piederība liberālajiem spēkiem. Šādu argumentu deputāti lielākoties pamatoja, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01, kurā tiesa atzina “Darba likuma” normas daļu, kas neparedzēja aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, vienlaikus vēršot likumdevēja uzmanību uz to, ka Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka arī Latvijai pienākumu aizsargāt ikvienas ģimenes, tostarp arī viendzimuma partneru ģimeņu, tiesības.^[17] Debašu laikā vairāki deputāti uzsvēra, ka neapšauba kandidātes profesionalitāti, taču nespēj atbalstīt tās apstiprināšanu minētā Satversmes tiesas sprieduma dēļ, kā arī viņas publisko izteikumu dēļ.^[18] Uzmanību šeit gan jāvērš tam, ka Saeimas deputātu minētie profesores publiskie izteikumi saistījās ar vairākām epizodēm, kurās profesore, pildot Satversmes tiesas priekšsēdētājas amata pienākumus, medijos sabiedrībai skaidroja pieņemtā Satversmes tiesas sprieduma lietas būtību un tiesas argumentāciju lietas spriešanā.  

Pēc Saeimas balsojuma sociālajos tīklos izvērsās plašas debates par notikušo un Saeimas rīcības tiesiskumu. Līdzās sabiedrības viedokļiem uz brīdi pazibēja prezidenta Egila Levita viedoklis, kas daudzus pārsteidza, proti, prezidents izteicās visai neitrāli, norādot, ka Satversme paredz Saeimas tiesības lemt par tiesnešu apstiprināšanu, kas bez šaubām tā ir, taču uz notikušo politizēto lēmumu pieņemšanu vien minēja: 

“Vienlaikus tiesu varai jābūt neatkarīgai. Tādēļ tiesnešu izvēle nedrīkst tikt politizēta. Līdz šim mēs no tā gandrīz vienmēr izvairījāmies. Šī tiesiskai valstij atbilstošā tradīcija ir jāturpina”^[19]

Skaidru un stingru nostāju gan pauda Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas notikušo kvalificēja kā konstitucionālo krīzi, ņemot vērā, ka Satversmes 83. pants paredz tiesnešu neatkarību un padotību vienīgi likumam.^[20] Pēc pāris dienām, sākoties karam Ukrainā, šis notikums zaudēja savu aktualitāti sabiedrībā.

Saeimas ultra vires apliecinājums

Atskatoties uz notikušo pēc nu jau apritējuša gada, ir jānonāk pie secinājuma, ka norises starptautiskajā vidē ir sniegušas vien papildus pierādījumus, lai gūtu pārliecību par to, ka Saeimas veiktā rīcība bija nepamatota un demokrātiskai tiesiskai valstij bīstama. Kā izrādās, ES līmenī uz šo precedentu netika pievērtas acis, jo jau pāris mēnešus pēc Saeimas februāra balsojuma, 2022. gada jūlijā, ES komisijas tiesiskā stāvokļa izvērtējuma ieteikumos kā pirmais ieteikums Latvijai tika minēta nepieciešamība nodrošināt nepamatotas politiskās ietekmes novēršanu, ieceļot amatā Augstākās tiesas tiesnešus.^[21] Šāda nostāja liecina par to, ka nelabvēlīgas tendences notikušajā saskata ne vien nacionālā līmenī esošie demokrātijas aizstāvji, bet arī tiesu varas neatkarības aizsardzības jautājumos krietni pieredzējusi institūcija. Turklāt, pievēršoties aktuālākajai starptautisko tiesu praksei, nākas secināt, ka deputātu kritizētais Satversmes tiesas spriedums patiesībā profesionāli iet roku rokā ar ECT neseno un vēsturisko spriedumu lietā Fedotova un citi pret Krieviju, kurā tika atzīts, ka Eiropas Padomes dalībvalstis nu ir sasniegušas brīdi, kad Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību), uzliek valstīm pozitīvu pienākumu atzīt un aizsargāt viendzimuma pāru attiecības.^[22] Līdz ar to paustie argumenti par kandidātes ideoloģiski vadīto tiesas spriešanu vēl vairāk kā iepriekš neiztur kritiku, jo varam gūt pārliecību, ka tiesa tika spriesta, balstoties uz rietumu demokrātiskas valsts izpratnes pamatvērtībām, kuras vēl pirms ECT sprieduma jau caurstrāvoja arī Satversmes 110. panta pirmo teikumu.

Profesore Sanita Osipova nesen intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam minēja, ka atbalstīs Augstākās tiesas lēmumu, ja tā atkārtoti virzīs profesori Augstākās tiesas tiesneša amatam. Līdz ar to pavisam iespējams, ka drīzumā varēsim pieredzēt atkārtotu tiesu varas neatkarības testu, šoreiz ar 14. Saeimu galvenajā lomā. Aktuāls paliek vien jautājums, vai Saeima atkārtoti savu politisku, ideoloģisku uzskatu vadīta iejauksies tiesnešu un tiesu varas neatkarībā.

Kopsavilkums

Gan attiecībā uz apskatīto Polijas situāciju, gan Latvijas gadījumā, notikušajā var saskatīt skaidru politisko spēku iejaukšanos tiesu varas neatkarībā. Līdzīgi kā Polijas politiskā vara, tā arī Latvijā juridiskie instrumenti un mehānismi, kas paredzēti, lai nodrošinātu valsts varas atzaru harmonisku sadarbību un līdzsvara atsvara principa funkcionēšanu, tika ekspluatēti, lai panāktu tieši pretējo efektu. Tas pierāda, cik patiesībā trausla ir tiesu varas neatkarība un mūsu tiesību objektīva aizsardzība. Iespējams, Latvijā notikušais uzreiz neliek sabiedrības locekļiem izjust bažas par efektīvu tiesību aizsardzību, taču ir jāuzsver, ka Saeimas veiktā rīcība ir skaļš signāls ikkatram tiesnesim, ka tā karjera var tikt ietekmēta, ja tas spriedīs lietas pretēji politiskās varas subjektīvām interesēm. Ir skaidri saredzams, ka sekas šādai praksei var novest līdz situācijai, kurā tiesās spriestais taisnīgums piespiedīs sabiedrībai pieņemt nevis objektīvu lietas risinājumu, bet gan ‘politisko taisnīgumu’. Tieši tādēļ ir nepieciešama aktīva sabiedrības un it īpaši tiesu varas iesaiste demokrātiskā diskusijā, kas vērsta uz tiesu varas neatkarības stiprināšanu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Britannica. Available: https://www.britannica.com/topic/checks-and-balances
2. ^{^} Deutsche Welle. Poland's Duda sends new judicial reform law for court review. Available: https://www.dw.com/en/polands-duda-sends-new-judicial-reform-law-for-court-review/a-64675521
3. ^{^} Aleks Szczerbiak. Why does the Polish president’s judicial reform law constitutional referral matter so much? Available: https://notesfrompoland.com/2023/03/13/why-does-the-polish-presidents-judicial-reform-law-constitutional-referral-matter-so-much/  
4. ^{^} Deutsche Welle. EU court says Poland broke law by making judges retire early. Available: https://www.dw.com/en/eu-court-says-poland-broke-law-by-making-judges-retire-early/a-49332774
5. ^{^} Deutsche Welle. What are the Polish judicial reforms? Available: https://www.dw.com/en/what-are-polands-controversial-judicial-reforms/a-51121696
6. ^{^} Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 24. jūnija spriedums lietā C‑619/18. Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=0FD7786189A7C893494D22C437E37737?text=&docid=215341&pageIndex=0&doclang=LV&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=6905758
7. ^{^} Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums lietā C‑192/18. Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=219725&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=892787
8. ^{^} Deutsche Welle. What are the Polish judicial reforms? Available: https://www.dw.com/en/what-are-polands-controversial-judicial-reforms/a-51121696
9. ^{^} Court of Justice of the European Union. PRESS RELEASE No 192/21. Available: https://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2021-10/cp210192en.pdf
10. ^{^} Aleks Szczerbiak. Why are the political stakes so high in Poland’s EU funding row? Available: https://notesfrompoland.com/2023/01/05/why-are-the-political-stakes-so-high-in-polands-eu-funding-row/
11. ^{^} Associated Press. Polish leader asks court to vet bill that’s key for EU aid.  Available: https://apnews.com/article/politics-european-union-andrzej-duda-europe-warsaw-a339c2dc8524861c54dcf8bfcbb22284
12. ^{^} European Court of Human Rights. Non-compliance with interim measure in Polish judiciary cases. Available: https://hudoc.echr.coe.int/app/conversion/pdf/?library=ECHR&id=003-7573075-10409301&filename=Non-compliance%20with%20interim%20measure%20in%20Polish%20judiciary%20cases.pdf
13. ^{^} European Court of Human Rights. Rules of Court (20 March 2023). Available: https://www.echr.coe.int/documents/rules_court_eng.pdf
14. ^{^} European Court of Human Rights. Non-compliance with interim measure in Polish judiciary cases. Available: https://hudoc.echr.coe.int/app/conversion/pdf/?library=ECHR&id=003-7573075-10409301&filename=Non-compliance%20with%20interim%20measure%20in%20Polish%20judiciary%20cases.pdf
15. ^{^} Edīte Brikmane. Viedokļu sadursme un bažas par tiesu varas neatkarību – Saeima noraida Osipovas kandidatūru tiesneses amatam. Pieejams: https://lvportals.lv/norises/337909-viedoklu-sadursme-un-bazas-par-tiesu-varas-neatkaribu-saeima-noraida-osipovas-kandidaturu-tiesneses-amatam-2022
16. ^{^} Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 17.februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība 9:20. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=e4b9fbd9-9b59-446e-89b9-f2fb076f7321
17. ^{^} Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums lietā 2019-33-01. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums.pdf
18. ^{^} Lēmuma projekts “Par Sanitas Osipovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/F683C902D0E45DE2C225881400403513?OpenDocument
19. ^{^} Pieejams: https://twitter.com/valstsgriba/status/1494310296910979081?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1494310296910979081%7Ctwgr%5E7d6060b4b55b2af4f4a64e3ccfa2b00a98038948%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Fwww.lsm.lv%2Fraksts%2Fzinas%2Flatvija%2Fbijuso-satversmes-tiesas-priekssedetaju-osipovu-neapstiprina-par-augstakas-tiesas-tiesnesi.a443985%2F
20. ^{^} LSM.lv Ziņu redakcija, Jānis Kincis (Latvijas Radio korespondents ). Strupišs: Osipovas neapstiprināšana AT tiesneses amatā valstī radījusi konstitucionālo krīzihttps://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/strupiss-osipovas-neapstiprinasana-at-tiesneses-amata-valsti-radijusi-konstitucionalo-krizi.a444147/
21. ^{^} EUROPEANCOMMISSION. The rule of law situation in the European Union (13.7.2022). Available:  https://commission.europa.eu/system/files/2022-07/4_1_194542_comm_recomm_en.pdf
22. ^{^} European Court of Human Rights case of Fedotova and others v Russia [GC] (17.01.2023.). Available: https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22fulltext%22:[%22%22CASE%20OF%20FEDOTOVA%20AND%20OTHERS%20v.%20RUSSIA%22%22],%22itemid%22:[%22001-222750%22]}