Zemei ir būtiska nozīme ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību īstenošanā. Kā šo tiesību īstenošana šobrīd tiek apdraudēta? To 2022. gada nogalē, pieņemot 26. Vispārējo komentāru par attiecībām starp zemi un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, skaidro ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja.
Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām
Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk – Pakts) ir ANO starptautiskais līgums, kas tiecas aizsargāt tādas cilvēktiesības kā tiesības uz darbu, sociālo nodrošinājumu, atbilstošu dzīves līmeni, veselību, izglītību, piedalīšanos kultūras dzīvē. ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja (turpmāk – Komiteja) uzrauga Pakta ievērošanu dalībvalstīs. Komitejas kompetencē ietilpst ne tikai individuāls darbs ar dalībvalstīm, bet arī Paktā ietverto tiesību un pienākumu skaidrošana. Proti, Komiteja izvērtē dalībvalstu sniegtos periodiskos ziņojumus par Pakta tiesību ievērošanu un izdod noslēguma secinājumus par tiem, kā arī, ja valsts ir pievienojusies Pakta papildu protokolam, izskata personu individuālās sūdzības par Pakta pārkāpumiem. Latvija šobrīd nav pievienojusies minētajam protokolam, kas nozīmē, ka Komiteja neizskata individuālas sūdzības pret Latviju. Taču Latvijai kā Pakta dalībvalstij jāņem vērā Komitejas sniegtā Pakta autoritatīvā interpretācija vispārējo komentāru formā.
Vispārējā komentāra par zemi saturs
Vispārējā komentārā Nr. 26 par zemi un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk – Komentārs) Komiteja pirmo reizi skaidro attiecības starp zemi un cilvēktiesībām, proti, to, cik zemei ir būtiska ietekme uz ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību īstenošanu. Droša un vienlīdzīga piekļuve zemei, tās izmantošana un kontrole pār to var būt būtiska, lai izskaustu badu un nabadzību un garantētu atbilstošu dzīves līmeni. Zemes ilgtspējīga izmantošana ir būtiska, lai nodrošinātu tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi. Zeme var būt nozīmīga arī dalībai kultūras dzīvē. Komiteja norāda, ka tas, kā pašlaik tiek izmantota un apsaimniekota zeme, neveicina Paktā ietverto tiesību īstenošanu. Komentārā Komiteja skaidro dalībvalstu pienākumus saistībā ar piekļuves zemei, tās izmantošanas un kontroles pār to ietekmi uz Paktā ietverto tiesību īstenošanu, it sevišķi attiecībā uz neaizsargātākajām un marginalizētām sabiedrības grupām.
Komentāra rakstīšana bija iesaistīti gan valstu pārstāvji, gan pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, kā arī akadēmiķi. Līdz ar to Komentārs aptver plašu jautājumu loku, kas tieši vai netieši skar zemi un ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Komentārā uzsvērts tas, ka daudzu minēto tiesību īstenošanas pamatā ir zeme. Tajā aplūkoti arī tādi aktuāli jautājumi kā diskriminācija, bruņoti konflikti, klimata pārmaiņas.
Komentārs sastāv no piecām nodaļām:
- Ievads;
- Paktā ietvertās tiesības, kas ir saistītas ar zemi;
- Dalībvalstu pienākumi;
- Atsevišķi jautājumi, kas attiecas uz Paktā ietverto tiesību īstenošanu saistībā ar zemi;
- Īstenošana un aizsardzības līdzekļi.
Kā zemes izmantošana apdraud Paktā ietverto tiesību īstenošanu?
Komentārā norādīti vairāki iemesli, kāpēc tas, kā šobrīd tiek izmantota un apsaimniekota zeme, neveicina Paktā ietverto tiesību īstenošanu. Piemēram, pieaugošais pieprasījums pēc zemes un straujā urbanizācija ir būtiski ietekmējusi zemnieku tiesības uz piekļuvi zemei. Mājokļu tirgus finansiālā attīstība rada konkurenci starp dažādām grupām par piekļuvi zemei, veicinot inflāciju un ietekmējot personu tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni un mājokli. Zemes degradācija tās pārmērīgas izmantošanas, sliktas pārvaldības un neilgtspējīgas lauksaimniecības praktizēšanas dēļ ir izraisījusi pārtikas trūkumu un ūdens degradāciju un ir cieši saistīta ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju.
Komitejas ieskatā zemes pieejamība un tās izmantošana tieši vai netieši ietekmē šādas Paktā ietvertās tiesības:
- Tiesības neciest badu. Zeme ir nepieciešama, lai ražotu pārtiku un tādējādi nodrošinātu tiesības uz pārtiku.
- Tiesības uz mājokli, jo tās lielākoties ir atkarīgas no piekļuves zemei.
- Tiesības uz ūdeni. Piemēram, koplietošanas teritoriju norobežošana liedz cilvēkiem piekļuvi ūdens avotiem.
- Tiesības uz veselību. Piemēram, pesticīdu izmantošana veicina elpceļu slimības.
- Tiesības piedalīties kultūras dzīvē. Zemei daudzās kopienās var būt īpaša garīga vai reliģiska nozīme, kurā zeme kalpo kā kulturālās identitātes izpausme.
- Tiesības uz pašnoteikšanos. Lai īstenotu tiesības uz pašnoteikšanos, nepieciešama zeme, kur tās īstenot.
Dalībvalstu pienākumi
Skaidrojot dalībvalstu pienākumus, Komiteja uzsver, ka valstīm ir pienākums izskaust uz jebkuru aizliegto pamatu balstītu diskrimināciju. Komentārā īpaša uzmanība pievērsta sievietēm, kas tradicionāli bijušas diskriminētas attiecībā uz piekļuvi zemei, tās izmantošanu un kontroli pār to. Komiteja kritizē tādus likumus un paražas, kas paredz, ka zemi manto vīra dēli, nevis viņa sieva vai meitas. Kā citu grupu, kas prasa īpašu uzmanību, Komiteja izcēlusi zemniekus, jo viņiem zeme ir būtiska vairāku Paktā ietverto tiesību īstenošanā. Attiecībā uz zemniekiem norādīts, ka valstīm jāveicina ilgtspējīga zemes izmantošana, lai saglabātu tās auglību un neapdraudētu vidi, tostarp pieeju tīram ūdenim un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Komentārā dalībvalstu pienākumi iedalīti šādi: 1) ievērot, 2) aizsargāt un 3) nodrošināt Paktā ietvertās tiesības. Pienākums ievērot (angļu valodā “to respect”) nozīmē neiejaukties zemes lietotāju tiesībās, it sevišķi izliekot iemītniekus no zemes, no kuras ir atkarīga viņu iztika. Tāpat tas nozīmē pienākumu izvairīties no tādām soda sankcijām kā piespiedu izlikšana un īpašuma nojaukšana, kā arī izvairīties no diskriminācijas zemes reģistrācijas un pārvaldīšanas procesā. Valstīm ir arī pienākums nepieļaut korupciju saistībā ar īpašuma tiesībām.
Pienākums aizsargāt (angļu valodā “to protect”) Paktā ietvertās tiesības paredz tādu pasākumu īstenošanu, kas pasargā personas no citu personu iejaukšanās šo tiesību īstenošanā saistībā ar piekļuvi zemei, tās izmantošanu un kontroli pār to. Piemēram, valstīm jāveic pasākumi, kas aizsargā zemes īpašniekus no nelikumīgas zemes atsavināšanas.
Visbeidzot, pienākums nodrošināt (angļu valodā “to fulfil”) paredz dalībvalstu pienākumu pieņemt normatīvos, administratīvos un citus aktus un pasākumus, kas veicina drošu, vienlīdzīgu un ilgtspējīgu piekļuvi zemei, tās izmantošanu un kontroli pār to tām personām, kuru ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības ir atkarīgas no zemes. Piemēram, dalībvalstīm jānodrošina ilgtermiņa reģionālā plānošana, kas vērsta uz zemes vides funkciju saglabāšanu.
Komiteja ir vērsusi uzmanību arī uz to, ka ārvalstu investori var negatīvi ietekmēt, piemēram, zemnieku piekļuvi zemei, un līdz ar to norādījusi uz īpašiem valstu pienākumiem šajā sakarā. Arī Latvijas kontekstā pēdējos gados ir diskutēts par to, cik liela daļa no lauksaimniecības zemēm Latvijā pieder ārzemniekiem.
Komentārā īpaši uzsvērta klimata pārmaiņu ietekme uz zemi. Jūras līmeņa paaugstināšanās piekrastes zonā negatīvi ietekmē mājokļus, lauksaimniecību un zivsaimniecību. Klimata pārmaiņas veicina zemes degredāciju un pārtuksnešošanos. Ievērojamās laikapstākļu izmaiņas, piemēram, sausuma periodi, arvien vairāk ietekmē piekļuvi zemei. Šajā sakarā Komiteja norādīja uzvalstu pienākumu samazināt emisijas atbilstoši Parīzes klimata nolīgumam. Komentārā uzsvērts, ka klimata pārmaiņas ietekmē visas valstis, tostarp valstis, kas ir vismazāk atbildīgas par to veicināšanu. Tādēļ visām valstīm jāiesaistās uz vides aizsardzību vērstu pasākumu īstenošanā.
Organizācijas, kas iestājas par zemes aizsardzību uzskata, ka Komentārs kļūs par būtisku līdzekli cīņā par zemi. Pat ja pret kādu valsti nav iespējams iesniegt individuālās sūdzības, valstīm, kuras ir ratificējušas Paktu, ir jāņem vērā Komentārs, lai atbilstoši pildītu no Pakta izrietošos pienākumus.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
