2020. gada 2. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par 1979. gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, kuru Komiteja izskatīja šā gada 11. februārī.
Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (Komiteja) pozitīvi novērtē Latvijas likumdošanas iniciatīvas Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (Konvencijas) īstenošanai nozīmīgās jomās, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, lai cīnītos ar vardarbību pret sievietēm, grozījumus Civillikumā, paredzot tiesām un policijai pilnvaras pieņemt lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, piedāvājot valsts apmaksātu rehabilitāciju no vardarbības cietušām personām. Komiteja atzinīgi novērtē Latvijas iniciatīvas politikas plānošanas dokumentu, programmu un dažādu administratīvu pasākumu īstenošanā, kā arī uzteica Latvijas pieņemto likumu, kas no 2020. gada 1. janvāra paredz piešķirt Latvijas pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Komiteja savos secinājumos norāda, ka Latvijai būtu vēlams pieņemt atsevišķu dzimumu līdztiesības likumu. Komiteja uzsvēra nepieciešamību stiprināt nacionālos mehānismus sieviešu tiesību aizsardzībai, nodrošinot atbilstošus finansiālos, tehniskos un cilvēkresursus. Komiteja novērtēja valsts centienus mazināt dzimumu stereotipus izglītībā, iedrošinot meitenes un zēnus dažādot izglītības izvēles un apmācot skolotājus par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī uzslavēja informatīvās kampaņas, lai iedrošinātu tēvus izmantot paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumus. Tomēr Komitejas ieskatā Latvijai vēl jāveic pasākumi, lai iesaistītu romu meitenes un bērnus ar invaliditāti izglītības procesā tādējādi, lai samazinātos no skolām izstājušos bērnu skaits.
Paužot bažas par to, ka Latvijas medijos un politikā saskatāmi diskriminējoši dzimumu stereotipi, patriarhāli un seksistiski viedokļi, kā arī aicinājumi saglabāt tradicionālās vērtības, Komiteja aicināja vairot sabiedrības un mediju informētību par nepieciešamību cīnīties ar dzimumu stereotipiem, vairojot pozitīvus piemērus par sieviešu, jo īpaši no mazaizsargātām sabiedrības grupām, dalību politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Komiteja ir satraukta par mazo sieviešu pārstāvību politisko lēmumu pieņemšanā. Lai veicinātu sieviešu dalību politiskajā dzīvē, Komiteja iedrošina Latviju rīkoties tādējādi, lai politiskās partijas varētu ieviest kvotas sieviešu kandidātu skaitam.
Komiteja aicina Latviju veikt pasākumus, lai pēc iespējas novērstu atšķirības sieviešu un vīriešu atalgojumā un ieņemamajos amatos, lai abiem dzimumiem būtu vienlīdzīgas iespējas. Komiteja norāda, ka fakts, ka Latvijā neatzīst dažas ģimeņu formas, var būt pamats sieviešu diskriminācijai, tādēļ aicināja valsti nodrošināt to sieviešu aizsardzību un ekonomisko tiesību īstenošanas iespējas, kuras ir netradicionālās ģimenēs. Savukārt saistībā ar laulībām Komiteju bažīgu darīja tas, ka Civillikuma 32. un 33. pants atļauj laulāties personām, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu, ja to atļauj viņu vecāki vai aizbildņi un tad ja persona, ar kuru nepilngadīgais laulājas, ir pilngadīga. Komiteja aicināja apsvērt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, atļaujot laulāties tikai no 18 gadu vecuma.
Komiteja pauda bažas par to, ka Latvija nav ratificējusi Stambulas konvenciju un ka Latvijā joprojām ir ļoti augsts vardarbības gadījumu pret sievietēm un vardarbīgā nāvē mirušu sieviešu skaits. Komiteja aicināja Latviju ratificēt Stambulas konvenciju, saglabāt kā valdības prioritāti cīņu ar vardarbību ģimenē, vairāk pievēršoties prevencijai, vardarbības cēloņu identificēšanai un atbalsta pasākumu cietušajiem pilnveidošanai, kā arī ieviest obligātās rehabilitācijas programmas varmākām.
Komiteja uzslavēja Latvijas centienus starptautiski cīnīties ar cilvēktirdzniecību, vienlaikus rosinot Latviju pieņemt likumu cīņai ar cilvēktirdzniecību un stiprināt mehānismus, it īpaši uz valsts robežām, lai identificētu sievietes un meitenes – cilvēktirdzniecības upurus – un piedāvātu viņām nepieciešamos atbalsta pasākumus un aizsardzību. Tāpat Komiteja Latviju aicina efektīvi izmeklēt iespējamus cilvēktirdzniecības gadījumus un tiesāt tās organizētājus.
Komiteja norādīja, ka būtu nepieciešams pieņemt Prostitūcijas ierobežošanas likumu, lai nodrošinātu, ka prostitūcijas pieprasījums samazinātos un iesaistīšanās prostitūcijas pakalpojumu sniegšanā nebūtu administratīvi sodāma. Komiteja rosina Latviju atzīt prostitūcijā izmantotās sievietes par upuriem. Turklāt sievietēm, kuras iesaistītas prostitūcijā un vēlas pamest šo nodarbošanos, būtu jānodrošina valsts atbalsts, piedāvājot citus ienākumu gūšanas veidus.
Komiteja uzslavē pasākumus, ko Latvija ir veikusi veselības jomā, jo īpaši paveikto 2019. gadā – papildu atbalstu HIV inficētajām personām, lai nodrošinātu efektīvu pieeju ārstniecībai, kā arī pakalpojumiem HIV prevencijai, kurus var saņemt anonīmi. Tomēr Komitejas ieskatā Latvijai būtu nepieciešams atvēlēt vairāk līdzekļu veselības un ārstniecības nozarēm. Komiteja arī aicina Latviju nodrošināt izglītību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, lai izglītība būtu atbilstoša vecumam un veicinātu vecumam atbilstošu uzvedību, lai novērstu nevēlamas un pāragras grūtniecības, seksuāli transmisīvās slimības un sniegtu jauniešiem informāciju par citiem seksuālās reprodukcijas jautājumiem.
Savos noslēguma secinājumos Komiteja lūdz Latviju divu gada laikā iesniegt papildu informāciju par paveikto sieviešu interešu aizsardzības organizāciju iesaistīšanā dažādu normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu un citu dokumentu sagatavošanā, ieviešanā un izvērtēšanā. Tāpat Komiteja ir lūgusi Latviju divu gadu laikā sniegt informāciju par paveikto vardarbības ģimenē izskaušanai, cilvēktirdzniecības upuru identificēšanai un aizsardzībai, kā arī meiteņu un sieviešu ar invaliditāti tiesību un interešu aizsardzības jautājumā. Kārtējais ziņojums par Konvencijas normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2024. gadā.
Komitejas noslēguma secinājumu pilns teksts tiks tulkots un izplatīts latviešu valodā, bet šobrīd ar noslēguma secinājumiem angļu valodā var iepazīties Komitejas mājaslapā.
