Politikas dokuments

ANO Stratēģija naida runas apkarošanai jaunāko laiku kontekstā

2022. gada 18. jūnijā norisinājās pirmā starptautiskā naida runas apkarošanas diena. Šī iniciatīva balstās uz ANO Stratēģiju un rīcības plānu naida runas apkarošanai (turpmāk – Stratēģija), kas pieņemta 2019. gada 18. jūnijā un ir pirmais ANO mēroga dokuments naida runas apkarošanai jeb dalībvalstu atbalstīšanai šo mērķu sasniegšanā.

Jon Tyson / Unsplash

Kas īsti ir šī stratēģija un kāpēc tā bija vajadzīga?

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs (António Guterres) stratēģijas pasludināšanas dienā uzsvēra, ka naida runa bija un aizvien ir svarīgākā problēma mūsu sabiedrībā, jo tā ir uzbrukums iecietībai, iekļaušanai, daudzveidībai un mūsu cilvēktiesību normu un principu būtībai, kas kavē mieru, stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību un liek pamatus vardarbībai.[1] Cita starpā naida runa bijusi priekšvēstnese genocīdam Ruandā, Bosnijā un Kambodžā.[2] Tāpat naida runa var izpausties kā ksenofobija, rasisms, antisemītisms un naids pret sievietēm.

Latvijā iesniegumu par naida noziegumiem skaits katru gadu pieaug.[3] No tiem 44% saistīti ar naida runu, kas skar seksuālo orientāciju, 39% nacionālo vai etnisko piederību un 15% piederību kādai sociālajai grupai vai citu pazīmju dēļ (piemēram, nelegālie imigranti, bēgļi, noteiktu profesiju pārstāvji, politisko partiju pārstāvji u.tml.). Naida runas pieplūdumu interneta vidē un ārpus tās, piemēram, sabiedriskās vietās nesankcionētu pasākumu laikā, it sevišķi veicinājusi Krievijas agresija Ukrainā.[4]

Pēdējo gadu laikā tehnoloģiju attīstības dēļ cīņa ar naida runu ir kļuvusi arvien izaicinošāka un nozīmīgāka. Ja kādreiz naida runa izplatījās viena ciemata vai valsts ietvaros, šobrīd tā izplatās ne tikai ātrāk, bet arī plašāk. Tiešsaistē ir vieglāk atrast domubiedrus ar tādiem pašiem naidīgiem uzskatiem. Socioloģe Zejnep Tufeksi (Zeynep Tufekci), skaidrojot tehnoloģiju ietekmi, paudusi viedokli, ka YouTube var būt viens no 21. gadsimta spēcīgākajiem radikalizācijas instrumentiem.[5] Tādās sociālu mediju platformās kā Twitter varēja novērot naida runas pieaugumu, piemērām, pēc teroristu uzbrukuma Charlie Hebdo redakcijā un tam sekojošā Parīzes teroristu uzbrukuma, kad Francijā un Spānijā trešais visizmantotākais tēmturis (angļu valodā hashtag) bija #matadatodoslosmusulmanes (latviešu valodā #nogalinātvisusmusulmaņus), notikušajā vainojot musulmaņus kā kopienu.[6]

Vienlaikus jāņem vērā, ka naida runas apkarošanas pasākumi var apdraudēt vārda brīvību. Vārda brīvība ir ikviena brīvība izteikties, tikt uzklausītam un piedalīties politiskajā, mākslinieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.[7] Naida runas apkarošanas pasākumi var negatīvi ietekmēt vārda brīvību un izraisīt nevienlīdzību un sabiedrības līdzdalības trūkumu.

Ievērojot minēto, lai cīnītos pret naida runu, bet tajā pašā laikā nesamērīgi neierobežotu vārda brīvību, Stratēģijā ir izklāstītas stratēģiskās vadlīnijas ar mērķi, pirmkārt, pastiprināt ANO centienus novērst naida runas pamatcēloņus un virzītājus un, otrkārt, nodrošināt efektīvu ANO reakciju uz naida runas ietekmi, lai risinātu naida runas problēmu nacionālā un globālā līmenī.[8]

Jau 2013. gadā ANO izveidoja Rabātas plānu, kurā sniegti norādījumi valstīm par atšķirību starp vārda brīvību un kūdīšanu uz diskrimināciju, naidu un vardarbību, kas ir aizliegta ar krimināllikumu.[9] Papildus jau noradītājam Rabātas plāns noteica 6 kritērijus, kas palīdz izvērtēt, vai personas izteikums ir naida runa: konteksts, runātājs, nolūks, saturs un forma, ietekme un negatīvu seku iestāšanās iespējamība.

Salīdzinot Stratēģiju ar Rabātas plānu, var secināt, ka Rabātas plāns koncentrējās uz tādu naida runu, kas ir pilnībā aizliegta ar Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām (turpmāk – Pakts) 20. panta otro daļu. Stratēģija savukārt aptver trīs naida runas līmeņus:

  • Visaugstākais līmenis. Šis līmenis aptver tādu runu, kas ir aizliegta ar Pakta 20. panta otro daļu.
  • Vidējais līmenis. Šajā līmenī ietilpst tā saucamā prettiesiskā naida runa, ko var ierobežot, piemērojot Pakta 19. panta trešo daļu, proti, ar vārda brīvības ierobežojumiem, kas aizsargātu citu personu tiesības un reputācijas cieņu un nacionālo drošību, sabiedrisko kārtību, sabiedrības veselību vai tikumības aizsardzību.
  • Zemākais līmenis. Tie ir izteikumi, kas ir aizskaroši, šokējoši vai traucējoši, taču kuriem nedrīkst piemērot ierobežojumus, pat ja tie var veicināt naida izplatīšanu, jo tā tiktu nesamērīgi ierobežota vārdu brīvība.

Stratēģijā noteiktie naida runas līmeņi ir efektīvs veids, kā atvieglot naida runas atpazīšanu un veicināt tās uzraudzību un apkarošanu. Piemērām, tas ir īpaši svarīgi sadarbojoties ar valdībām, kad tās izstrādā tiesību aktus, kas nosaka kriminālatbildību par naida runu.

Stratēģijā ietvertie principi

Stratēģija izvirza četrus pamatprincipus, kas attiecas gan uz pašu ANO, gan citiem subjektiem kā valstu ministrijām, parlamentāriešiem, neatkarīgām cilvēktiesību institūcijām, plašsaziņas līdzekļu regulatoriem un sabiedriskajām organizācijām. Šie principi savā kopsakarā ir vērsti uz visaptverošu naida runas apkarošanu:

  1. Stratēģijai un tās īstenošanai jāatbilst tiesībām uz vārda brīvību. Būtiski ir runāt vairāk, nevis mazāk – runāt par naida runas kaitīgumu un tās izplatību kā tiešsaistes vidē, tā ārpus tās, tādējādi veicinot izpratni par šo globālo problēmu.
  2. Naida runas apkarošana ir visu pušu atbildība – valsts un sabiedrības.
  3. ANO apņemas atbalstīt jauno digitālo paaudzi un pielāgoties izaicinājumiem, ko rada tiešsaistes vide. Tieši šī paaudze ir spējīga atpazīt un cīnīties pret naida runu.
  4. Padziļinātākas zināšanas nozīmē efektīvāku rīcību. Tādēļ ir nepieciešama koordinēta datu vākšana un pētniecība, tostarp par naida runas pamatcēloņiem, virzītājspēkiem un apstākļiem, kas veicina naida runas izplatību.

Stratēģijā izvirzītās galvenās apņemšanās

Balstoties iepriekšminētajos pamatprincipos, Stratēģija izvirza trīspadsmit galvenās apņemšanas, kuras ir būtiski ievērot, lai naida runas apkarošana kļūtu efektīvāka, ilgtspējīgāka un pēc iespējas mazāk ierobežotu cilvēktiesības.

Visupirms naida runu nepieciešams uzraudzīt un analizēt. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, jāidentificē vadošos naida runas kūdītājus, runātājus un izplatītājus un jāizvērtē viņu motivācija un naidpilnā izpausme konkrētās valsts kontekstā. Naida runas tendenču un ietekmes atpazīšana atbilstoši iepriekš minētajiem Rabātas plāna kritērijiem ir pirmais solis cīņā pret naida runu, jo ir svarīgi apzināties, pret ko tieši notiek šī cīņa. Pēc tam naida runu nepieciešams analizēt, ņemot vērā konkrēto kontekstu – tas nozīmē arī uzraudzības veikšanu tieši vietējā valodā.

Papildus jāveicina miermīlīgas, iekļaujošas un taisnīgas sabiedrības veidošanās, jo tādējādi iespējams novērst naida runas pamatcēloņus un virzītājspēkus. Tas sākas ar sabiedrības izpratnes par cilvēktiesībām veicināšanu dažādu kampaņu veidā, izmantojot tradicionālos un netradicionālos plašsaziņas līdzekļus, piemērām, plakātus, ierakstus sociālajos tīklos, speciālas programmas radio un televīzijā, viedokļu līderu, ietekmīgu personu, ekspertu un kopienas līderu piesaistīšanu.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši netradicionāliem plašsaziņas līdzekļiem – internetam, sociālajiem medijiem, mobilajām aplikācijām, digitālajai apraidei, raidierakstiem (angļu valodā podcast). Valstīm ir jāatbalsta sabiedrības izpratne par neatkarīgu, daudzveidīgu un iekļaujošu plašsaziņas līdzekļu nozīmi un jāveicina žurnālistikas ētika, lai izvairītos no propagandas un dezinformācijas izplatīšanās. Ieguvums no jaunajām tehnoloģijām naida runas apkarošanai ir mākslīgais intelekts un speciāli algoritmi, kas atzīmē (angļu valodā flag) tos ierakstus, kas satur naida kurināšanu, tādējādi atvieglojot naida runas atpazīšanu un veicinot ātrāku reaģēšanu uz šāda veida saturu.

Pārējās apņemšanas koncentrējas uz naida runas upuru iesaistīšanu un atbalstu. Būtiska ir ANO atziņa, ka arī ANO ietvaros nepieciešamas aktīvākas darbinieku apmācības naida runas analizēšanā un apkarošanā. Tāpat, protams, viens no galvenajiem ANO uzdevumiem ir dalībvalstu atbalstīšana.

ANO pievērš īpašu uzmanību ar Covid-19 saistītai naida runai

Pirmajā starptautiskajā naida runas apkarošanas dienā ANO pievērsa īpašu uzmanību straujajai naida runas izplatībai saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

Covid-19 pandēmijas laikā tika demonstrēta solidaritāte starp valstīm un kopienām, kas sadarbojās, lai apkarotu tās ietekmi un radītās problēmas. Tomēr starptautiska koordinācija un atbalsts nespēja pietiekami kontrolēt tiešsaistē pieaugošo dezinformācijas un naida runas saturu. Sabiedrības izmisums un ilgstošas mājsēdes pastiprināja sociālo mediju lietošanu, un līdz ar to arī naida runas izplatību visā pasaulē, tai  pieaugot par 20%.[10] 

Pandēmijas ietvaros naida runa tikusi vērsta pret jaunām apdraudētajām grupām, piemēram, personām, kas tiek uzskatītas par ķīniešiem vai aziātiem, vai noteiktām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, migrantiem un ārzemniekiem, kas tiek vainoti vīrusa izplatīšanā.[11] Piemērām, bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izmantotais tēmturis (angļu valodā hashtag) #chinesevirus (latviešu valodā #ķīniešuvīruss) izplatījās ar desmitkārtīgu ātrumu kopā ar izteikumiem, kas bija vērsti pret Ķīnu, ķīniešiem un aziātiem kopumā, kā arī aicinājumiem nogalināt ķīniešus, bombardēt Ķīnas pilsētas un uzbrukt visam, kas saistīts ar Āziju.[12]

Tomēr šis nav vienīgais gadījums, kad jauna slimība veicina diskriminējošas un naidīgas runas izplatību. Piemēram, pagājušā gadsimta astoņdesmitos gados HIV uzliesmojums tika saistīts ar rasu stereotipiem un seksuālo minoritāšu stigmatizāciju.[13] Tāpat arī šogad pērtiķu baku izplatīšanās risks veicinājis naida runas izplatīšanos tieši pret homoseksuāliem vīriešiem, jo publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka ievērojama daļa no personām, kas slimojušas ar pērtiķu bakām, ir homoseksuāli, biseksuāli un citi vīrieši, kuriem ir dzimumsakari ar vīriešiem.[14] Tādējādi tiek nodarīts kaitējums ne tikai konkrētajai sabiedrības grupai, bet arī pazeminās parējās sabiedrības piesardzība, dodot maldīgas cerības, ka vīruss neskars citas seksuālās orientācijas cilvēkus.

Stratēģijas rezultāti

Stratēģija tika pieņemta jau pirms trīs gadiem, tomēr tās panākumi vēl nav skaidri saskatāmi. Līdzsvarojot intereses apkarot naida runu ar tiesībām uz vārda brīvību, Stratēģija iet nevis roku rokā ar globāliem notikumiem, bet gan kavējās. To apliecina, piemēram, tas, ka ANO pirmajā starptautiskajā naida runas apkarošanas dienā īpašu uzmanību pievērsusi tieši Covid-19 pandēmijai, lai gan šobrīd sevišķi aktuāls jautājums ir Krievijas agresija Ukrainā un no tās izrietošā naida runas izplatība.

Autores ieskatā Stratēģija nespēj savlaicīgi reaģēt uz mainīgajiem politiskajiem un sociālajiem apstākļiem, jo tomēr Stratēģija ir ieteikumtiesību avots (angļu valodā soft law), ko valstis var arī neievērot. Uzraugot un analizējot naida runu, nepieciešams ņemt vērā arī globālo situāciju un reaģēt ātri, lai risinātu šīs parādības pamatcēloņus mūsu sabiedrībā, veicinātu iekļaušanu, solidaritāti un mūsu kopējo cilvēcību.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

  1. ^ United Nations. Hate speech ‘dehumanizes individuals and communities’: Guterres. UN News Global perspective Human stories. 17 June 2022. Pieejams: https://news.un.org/en/story/2022/06/1120742?fbclid=IwAR2-lQx-1ThJlTC5m4WzPezK0hIwoafwUQFyzPjYXsAikJ2za_ioo9zBgyM
  2. ^ United Nations. Hate speech. Hate speech and real harm. Pieejams: https://www.un.org/en/hate-speech/understanding-hate-speech/hate-speech-and-real-harm#collapseOnePlus
  3. ^ Līga Neidere. Nepieciešams stiprināt tiesībsargājošo iestāžu spēju reaģēt uz naida noziegumiem. Delfi. 11.08.2021. Pieejams: https://www.delfi.lv/news/versijas/liga-neidere-nepieciesams-stiprinat-tiesibsargajoso-iestazu-speju-reaget-uz-naida-noziegumiem.d?id=53477731
  4. ^ Ēriks Treļs. Normatīvā regulējuma problēmjautājumi lietās par naida izraisīšanu. Jurista Vārds. 21. jūnijs 2022 /Nr.25/26 (1239/1240). Pieejams: https://m.juristavards.lv/doc/281551-normativa-regulejuma-problemjautajumi-lietas-par-naida-izraisisanu/
  5. ^ Zeynep Tufekci. YouTube, the Great Radicalizer. The New York Times. 10 March 2018. Pieejams: https://www.nytimes.com/2018/03/10/opinion/sunday/youtube-politics-radical.html
  6. ^ Jubany, Olga, and Malin Roiha. Backgrounds, Experiences and Responses to Online Hate Speech: A Comparative Cross-Country Analysis. Universitat de Barcelona. 2016. Pieejams: https://sosracismo.eu/wp-content/uploads/2016/07/Backgrounds-Experiences-and-Responses-to-Online-Hate-Speech.pdf
  7. ^ Article 19. What is freedom of expression? Pieejams:https://www.article19.org/what-is-freedom-of-expression/
  8. ^ ANO Stratēģija un rīcības plāns naida runas apkarošanai. Pieejams:https://www.un.org/en/genocideprevention/documents/advising-and-mobilizing/Action_plan_on_hate_speech_EN.pdf
  9. ^ ANO Rabātas plāns. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Issues/Opinion/SeminarRabat/Rabat_draft_outcome.pdf
  10. ^ Michael Baggs. Online hate speech rose 20% during pandemic: 'We've normalised it'. BBC News. 15 November 2021. Pieejams: https://www.bbc.com/news/newsbeat-59292509
  11. ^ United Nations. Hate speech. A pandemic of hate. Pieejams: https://www.un.org/en/hate-speech/impact-and-prevention/a-pandemic-of-hate
  12. ^ Elizabeth Weise. Anti-Asian hashtags soared after Donald Trump first tied COVID-19 to China on Twitter, study shows. Pieejams: https://eu.usatoday.com/story/news/nation/2021/03/18/anti-asian-hashtags-donald-trumpcovid-19-tweet-study/4728444001/
  13. ^ HIV.gov. Standing Up to Stigma. 24 February 2020. Pieejams: https://www.hiv.gov/hiv-basics/overview/making-a-difference/standing-up-to-stigma
  14. ^ Center of Extremism. Right Wing Lies About Monkeypox Target LGBTQ+ Communty. ADL. 8 May 2022. Pieejams: https://www.adl.org/resources/blog/right-wing-lies-about-monkeypox-target-lgbtq-community-0