Septembrī iznākušais Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums atspoguļo, ka represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem pasaulē aizvien pieaug. Ziņojumā aplūkotie incidenti no gandrīz 50 valstīm liecina, ka aktīvisti joprojām tiek apcietināti, klasificēti kā teroristi vai draudi nacionālajai drošībai, pakļauti draudiem digitālajā vidē un novēroti bez piekrišanas vai cita likumīga pamata.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums aptver laika periodu no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam un tajā ir aplūkoti gan atsevišķi incidenti, gan sistēmiska valstu darbība pret dažādām cilvēktiesību organizācijām un atsevišķiem indivīdiem, kas sadarbojas ar ANO institūcijām. Ziņojumā aplūkotie gadījumi aptver gan aktīvistu aizturēšanu un notiesāšanu ar cietumsodu, gan dažāda veida iebiedēšanas metodes, piemēram, dalībnieku tikšanās filmēšanu bez to piekrišanas pat ANO ēkās. Smagākie ziņojumā aplūkotie gadījumi, piemēram, Ķīnā, Hondurasā, Irākā, Saūda Arābijā un citās valstīs, ietver spīdzināšanu un necilvēcīgu apiešanos brīvības atņemšanas vietās.
Ziņojumā uzmanība pievērsta arī iebiedēšanai digitālajā vidē, pret aktīvistiem vērstai naida runai un neslavas celšanas kampaņām. ANO ģenerālsekretāra palīgs cilvēktiesību jautājumos Endrjū Gilmors (Andrew Gilmore) norāda, ka ziņojums šobrīd atspoguļo tikai daļu no patiesās situācijas, jo arī pašcenzūra šobrīd ir liela problēma. Daudzos gadījumos represiju upuri izvēlas par to neinformēt. Gadījumos, kad situācija to atļauj, ANO saņem vairāk informācijas, tomēr Gilmors norāda, ka pēc gandrīz dekādes, kuras laikā par šai problēmai regulāri tiek pievērsta uzmanība, represiju gadījumu skaitam būtu vajadzējis kristies, nevis pieaugt kā tas ir šobrīd.
Satraucoša tendence ir arī nacionālās drošības ieganstu un pretterorisma stratēģiju izmantošana, lai attaisnotu to, kāpēc valsts ir liegusi noteiktai organizācijai pieeju ANO. Ziņojumā ir minēti gadījumi, kad indivīdi vai organizācijas ir tikuši apsūdzēti terorismā vai sadarbībā ar ārvalstīm un apsūdzēti valsts reputācijas un drošības graušanā.
Latvija nav ziņojumā aplūkoto valstu vidū, tomēr starptautiskā nevalstiskā organizācija CIVICUS, kas nodarbojas ar apstākļu pilsoniskās sabiedrības darbībai un attīstībai novērošanu pasaules valstīs, Latviju ir ierindojusi to valstu starpā, kurās pilsoniskās sabiedrības brīvība ir “sašaurināta”.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
