Cīņa pret dezinformāciju ir viena no aktuālākajām mūsdienu problēmām. Sociālo tīklu uzturētāju sadarbība ar sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām varētu būt viens no tās potenciālajiem risinājumiem.
Propaganda un viltus ziņas vēlēšanu laikā sociālajā tīklā Facebook ir neizsīkstoši aktuāla problēma gan pašam sociālajam tīklam, gan tā lietotājiem. Tas jo īpaši izjūtams tādās valstīs kā Moldova, kas vienlaikus ir nesaraujami saistītas ar savu padomju mantojumu, bet tajā pašā laikā cenšas tuvināties Eiropas Savienībai (ES) un līdzīgi domājošām valstīm. Šādas valstis ierautas šķietami nebeidzamā cīņā starp prokrieviskiem un rietumnieciskiem uzskatiem un viedokļiem. Pēdējo gadu laikā Moldova ir kļuvusi gan par upuri ģeopolitiskām intrigām, gan arī valstī bijušas vairākas iekšējas šķelšanās. Kā pēdējā minama konstitucionālā krīze šī gada jūnija sākumā, kad līdz šim valdošā Demokrātu partija (PDM) ar visai nedemokrātiskiem līdzekļiem centās paturēt varu savās rokās, kaut arī Sociālistu partija un reformas atbalstošais bloks ACUM bija vienojušies par jaunas valdības izveidi. Tāpat sabiedrības polarizētību nemazina un demokrātijas stāvokli Moldovā neuzlabo oligarhu kontrole pār medijiem, kas sasniegusi augstāko rādītāju pēdējās desmitgades laikā. Facebook un citi sociālie tīkli var piedāvāt alternatīvu platformu šādu problēmu risināšanai. Tomēr tajā pašā laikā spēja viegli izplatīt informāciju caur šīm platformām var kļūt par papildus šķērsli situācijas uzlabošanai.
2019. gada februāra sākumā, vien dažas dienas pirms Moldovas Parlamenta vēlēšanām, Facebook paziņoja, ka no sociālā tīkla dzēsti vairāk kā simts konti un lapas, kas iesaistījušās neautentiskās darbībās, uzdodoties par citām lapām un izplatot viltus ziņas, kas mērķētas uz Moldovas pilsoņiem. Facebook arī atzina, ka viņu izmeklēšanai palīdzējusi informācija, ar kuru dalījusies nevalstiskā organizācija Moldovā. Līdzīgi, šī gada maijā, tika ziņots par samērā veiksmīgu sociālā tīkla sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām vairākās Eiropas valstīs, kā rezultātā Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā cīņa ar viltus ziņām un propogandu uzskatāma par īpaši veiksmīgu.
Sadarbība darbībā
Dezinformācija ir uz politisku mērķu sasniegšanu vērsta puspatiesību un neracionālu argumentu izmantošana sabiedrības manipulēšanā. Mūsdienās valdošais uzskats ir, ka pret to ir jācīnas, īpaši priekšvēlēšanu un vēlēšanu laikā. Facebook, kā viens no lielākajiem ‘ideju tirgiem’, ir kļuvis arī par vienu no lielākajām šīs cīņas arēnām.
Facebook apgalvo, ka pēdējo pāris gadu laikā tas veicis milzu ieguldījumus vēlēšanu neatkarības nodrošināšanai. Uzņēmums ne tikai strādājis ar valstu valdībām, lai uzlabotu priekšvēlēšanu kampaņu caurskatāmību (kā tas, piemēram, notika 2018. gada Latvijas Saeimas vēlēšanu laikā), bet arī cīnījies ar neautentiskām darbībām Eiropā un citur pasaulē.
Saskaņā ar vienīgo publiski pieejamo informāciju, kas gan nākusi no paša Facebook, lielākā daļa neautentisko darbību gadījumu tiek atklāti izmantojot uzņēmuma iekšējos resursus un procedūras. Tomēr, dažkārt, kā tas arī notika pirms Moldovas un arī Spānijas vēlēšanām, šīs sociālā tīkla iekšējiem noteikumiem neatbilstošās darbības tiek pamanītas pateicoties sabiedrības iesaistei. Šī gada sākumā arī Latvijā plašu ievērību izpelnījās ziņas par to, ka Facebook dzēsis 364 kontus un lapas, kuras saistītas ar Krieviju un kuru neautentiskās darbības vērstas uz Baltiju, Centrālāziju, Kaukāza, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Šajā izmeklēšanā būtisku pienesumu deva Digitālās Pētniecības Laboratorija.
Iepriekš minētais Moldovas gadījums, savukārt, ir interesants tādēļ, ka tajā iesaistīta vēl plašāka sabiedrība, jo tajā par iespējamajiem viltus kontiem Facebook informēja sabiedriskā platforma Trolles.com. Ar Trolless aplikācijas palīdzību sociālo tīklu lietotāji var ziņot par viltus un “troļļu” profiliem. Sazinoties ar Facebook, lai nodotu informāciju par aizdomīgajām darbībām, Trolless uzturētāji uzzinājuši, ka sociālais tīkls jau izveidojis nelielu darba grupu, lai cīnītos ar neautentiskām darbībām pirms Moldovas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr jāatzīmē, ka pats Facebook atzinis, ka iepriekš aprakstītajā kontu un lapu dzēšanā, liela nozīme bijusi tieši sabiedrības sniegtajai informācijai.
Vai nepieciešama papildus motivācija?
Sabiedrības iesaistes nozīmīgumu efektīvā cīņā pret dezinformāciju atzinuši ne tikai sociālie tīkli, bet tā atzīmēta arī vairākās publikācijās un pētījumos. Tāpat arī “ES Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē” aicina interneta starpniekus iesaistīt sabiedrību un nevalstiskās organizācijas viltus ziņu apkarošanā. Kaut arī šis dokuments nav juridiski saistošs, to parakstījuši lielākie informāciju tehnoloģiju uzņēmumi, kas darbojas Eiropā. Saskaņā ar ziņojumu par kodeksa ievērošanu, Facebook gada laikā pēc tā parakstīšanas piesaistīja 66 neatkarīgas nevalstiskās organizācijas, kas asistētu uzņēmumam faktu pārbaudīšanā. Eiropas Komisija, savukārt, atzīmēja, ka tieši sadarbība starp ES institūcijām, sociālajiem tīkliem, nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm bija nozīmīgs iemesls, kādēļ nenotika būtiski mēģinājumi ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gada maijā. Tas varētu ļaut secināt, ka sadarbība starp interneta starpniekiem un sabiedrību ir pietiekami nostiprināta un darbojas.
Tomēr jāsecina, ka, lai uzlabotu šīs sadarbības apjomu un efektivitāti, būtu jāveic papildus uzlabojumi. Tā piemēram, Trolless veidotājiem bija nepieciešami vairāki gadi, lai spētu pievērst Facebook uzmanību viltus lapām Moldovā. Ukrainas politisko partiju pārstāvji sūdzējušies, ka 2019. gada prezidenta vēlēšanu laikā tiem nav bijusi pietiekami ātra iespēja sazināties ar sociālā tīkla “komandtelpu”, lai ziņotu par neīstiem profiliem un viltus ziņām. Vēl jo vairāk, 2018. gada beigās vairākas organizācijas, kas līdz šim veica faktu pārbaudi Facebook, paziņoja, ka uzņēmums nepievērš gana daudz vērības faktu pārbaudītāju ziņojumiem, kā dēļ cīņa pret dezinformāciju nav tik efektīva, cik tā varētu būt. Kaut arī Facebook kritiskā atbilde šīm organizācijām norāda uz situācijas neviennozīmīgumu, tā arī ilustrē to, ka šis varētu būt īstais brīdis, kad šajā diskusijā iesaistīties arī starptautiskajai sabiedrībai. Kaut arī ir bijušas vairākas labas iniciatīvas šajā jomā, šķiet, būtu nepieciešama papildus motivācija, lai Facebook un citi interneta starpnieki, kuru primārais mērķis ir peļņas gūšana, nodrošinātu sistēmisku un efektīvu sadarbību ar sabiedrību cīņā pret dezinformāciju. It īpaši vēlēšanu laikā.
Kā atzīmējuši vairāki eksperti, valstīm nevajadzētu norādīt medijiem, tostarp sociālajiem tīkliem, ko rakstīt un publicēt. Papildus, visaptverošas atbildības piemērošana var apdraudēt izteiksmes brīvību internetā. Tādēļ starptautiskās organizācijas ir vislabāk situētas, lai ar dažādiem līdzekļiem motivētu interneta starpniekus sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām. Šī motivācija varētu izpausties gan kā papildus politiskais spiediens, lielāko interneta starpnieku iesaistīšana diskusijās par regulējuma veidošanu, atbalsts ētikas kodeksu izveidei un piemērošanai vai citos veidos. ES šobrīd uzņēmusies vadošo lomu šajā jautājumā un arī Eiropas Padome atzinusi tā svarīgumu. Tomēr, citējot Niku Aleksejevu, Digitālās Pētniecības Laboratorijas vadošo pētnieci Baltijas reģiona nodaļā, lai atrastu šai problēmai visefektīvāko iespējamo risinājumu, nepieciešams par to runāt pēc iespējas vairāk.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
