Diskusija

Diskutē par personas datu apstrādes tiesiskumu Tiesu informācijas sistēmā

Tiesībsargs rosina diskusiju par to, vai personas datu apstrāde Tiesu informācijas sistēmā atbilst Vispārīgajai datu aizsardzības regulai.

Markus Spiske / Unsplash

2018. gada 25. maijā spēkā stājās Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas saistoša arī datu apstrādātājiem Latvijā. Viens no šādiem apstrādātājiem, kas īpaši pazīstams tieslietu sistēmā strādājošajiem, ir Tiesu informācijas sistēmā (TIS). Tā kā jaunā regula nesusi virkni izmaiņu līdzšinējā regulējumā, tostarp, datu subjektu (personu, kuru dati tiek apstrādāti) tiesībās, šī gada 5. jūlijā Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā notika neformāla diskusija par datu aizsardzības prasību ievērošanu TIS un personas datu apstrādi tiesu darba vajadzībām. Diskusijā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, Administratīvās rajona tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Tiesu administrācijas, Datu valsts inspekcijas un nevalstiskās organizācijas Baltic Human Rights Society.

Kas ir TIS?

TIS ir informācijas sistēma, kas Latvijā tiek izmantota tiesu lietvedības un tiesvedības informācijas reģistrēšanai. Tās mērķis ir efektivizēt tiesu darbu, nodrošinot, ka ar tiesvedībām saistītā informācija ir pieejama vienkopus elektroniskā veidā. TIS atrodama, piemēram, informācija par tiesas sēžu kalendāriem, konkrētos tiesas procesos iesaistītajām personām un pieņemtajiem tiesas nolēmumiem un cita informācija saistībā ar tiesvedību. Diskusijas laikā tiesu pārstāvji papildināja, ka TIS ne tikai atvieglo tiesu darbinieku darbu, bet tai ir arī būtiska loma vienveidīgas tiesu prakses veidošanā, pieteikumu pieļaujamības izvērtēšanā, faktu pārbaudē, kā arī administratīvo tiesu gadījumā — objektīvās izmeklēšanas veikšanā. 

Personas datu apstrāde TIS

Valsts iestāžu un tiesu pārstāvji atzina, ka TIS kopumā darbojas atbilstoši datu aizsardzības prasībām. Datu valsts inspekcija par TIS veikto datu apstrādi ir saņēmusi tikai vienu sūdzību. Šī sūdzība šobrīd atrodas tiesvedības stadijā. TIS iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kurai var piekļūt tiesneši un tiesu darbinieki, pildot amata pienākumus. Patvaļīga datu apstrāde tiek novērsta vairākos veidos, piemēram, ar tiesu administrācijas drošības auditiem, kā arī nodrošinot dažādiem tiesu darbiniekiem pieeju TIS datiem atšķirīgā apjomā, ņemot vērā katra konkrēta amata specifiku. To, cik daudz TIS ietvertā informācija pieejama katram tiesas darbiniekam, nosaka tiesu priekšsēdētāji, ņemot vērā katra amata konkrēto specifiku.

TIS un tiesības tikt aizmirstam

Diskusijas laikā tika apspriests arī viens no aktuālākajiem Vispārējās datu aizsardzības regulas tematiem — tiesības tikt aizmirstam. Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka uz TIS pilnībā nebūtu attiecināmas Eiropas Savienības tiesas (EST) Google Spain spriedumā paustās atziņas. Šajā spriedumā EST norādīja, ka personai ir tiesības lūgt interneta meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem izņemt no šo meklētājprogrammu rezultātiem konkrētus šīs personas datus, ja meklēšana veikta izmantojot personas vārdu. 

Tomēr saskaņā ar tālāko EST praksi, personām ļoti specifiskos apstākļos, īpaši pamatojot savu lūgumu, būtu tiesības lūgt, lai publiskā reģistrā vairs netiktu apstrādāti šo personu dati. Kaut arī tiesa nav konkrētāk precizējusi, kas būtu uzskatāmi par šiem specifiskajiem apstākļiem, noprotams, ka tie noteikti ir izņēmuma gadījumi, kuros personas datu apstrāde ir ciešā cēloņsakarībā ar kaitējumu, kas nodarīts personai. Šis regulējums būtu attiecināms arī uz TIS.

Informācija TIS un tiesas nolēmumos

Būtu jānošķir personas tiesības lūgt tās datu apstrādes pārtraukšanu TIS no personas tiesībām lūgt tās personas datu dzēšanu no tiesas nolēmumiem. Kaut arī tiesas, iekļaujot personas datus tiesu nolēmumos, apstrādā personas datus, šai apstrādei piemērojami vispārējā regulējuma izņēmumi. Piemēram, saskaņā ar Vispārīgās personas datu aizsardzības regulas 9. pantu, tiesas, veicot savus uzdevumus, bez personas piekrišanas drīkst apstrādāt arī tādus sensitīvos personas datus kā informāciju par personas reliģisko piederību vai dalību arodbiedrībās. Tāpat, personas datu iekļaušana tiesas spriedumos nepieciešama vairāku leģitīmu interešu dēļ, tostarp, nolēmumu pamatotības nodrošināšanai. Tādēļ secināms, ka uz to nav attiecināms arī iepriekš aprakstītais regulējums par personas tiesībām lūgt dzēst datus. Papildus arī diskusijā tika atzīmēts, ka Datu valsts inspekcijas kompetencē nav uzraudzīt apstrādes darbības, ko veic tiesa, pildot savus uzdevumus. 

Nākotnes vīzija

Attiecībā uz TIS tālāko attīstību Tiesu administrācijas pārstāve atklāja, ka sistēmu gaida uzlabojumi. Nav izslēgts, ka tālākā nākotnē TIS varētu pilnībā aizstāt tiesas arhīvu papīra formā.