ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka cieņa Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR Humanitārās tiesības ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibernoziedzība Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība Labvēlīga vide LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mākslīgais intelekts Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Tiesu varas neatkarība Trauksmes celšana Ukraina UNESCO Uzņēmējdarbība Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Vienlīdzīgas iespējas Žurnālisms Rādīt visas tēmas

Nolēmums

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida sūdzību par iespējamu pušu līdztiesības pārkāpumu kriminālprocesā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Komiteja ir pieņēmusi lēmumu lietā Fjodorovs pret Latviju, noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 6. panta 3. punkta d) apakšpunkta (pušu līdztiesības princips) pārkāpumu.

© ECT

Savā 2011. gada 25. jūlija iesniegumā Tiesai iesniedzējs Mareks Fjodorovs, apgalvoja, ka apelācijas instances tiesa atteikusi uzaicināt uz tiesas sēdi un nopratināt cietušo un liecinieku N.N.

Atbildot uz šo sūdzību, valdība izvirzīja argumentu, ka iesniedzējs nav izsmēlis viņam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, jo savā kasācijas sūdzībā nebija sūdzējies par apelācijas instances tiesas atteikumu izsaukt uz tiesas sēdi cietušo.

Tiesa atgādināja, ka Konvencijas 35. panta pirmais punkts noteic, ka sūdzības pirms to iesniegšanas Tiesā ir jāizvirza arī nacionālā līmenī atbilstoši nacionālo likumu prasībām. Izvērtējot iesniedzēja kasācijas sūdzības saturu, Tiesa piekrita valdībai, ka iesniedzējs tajā nebija sūdzējies par atteikumu izsaukt liecinieku apelācijas instances tiesas sēdē. Ņemot vērā iepriekš minēto, Tiesa secināja, ka iesniedzējs nav izsmēlis viņam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus Latvijā un noraidīja iesniedzēja sūdzību.

Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Fakti lietā Fjodorovs pret Latviju

2010. gada 12. aprīlī Alūksnē divas personas veica uzbrukumu personai N.N., kā rezultātā cietušajam tika iesists pa seju, no kabatas izvilkts mobilais telefons un atņemta alus pudele. 2010. gada 14. aprīlī uz aizdomu pamata par zādzības izdarīšanu vainu pastiprinošos apstākļos tika aizturēts iesniedzējs. 2010. gada 16. aprīlī iesniedzējs tika uzrādīts atpazīšanai cietušajam N.N. un cietusī persona atpazina viņu kā vienu no uzbrukuma veicējiem. Iztiesājot lietu Alūksnes rajona tiesā, klātesot iesniedzējam un viņa aizstāvim tika veikta pierādījumu pārbaude, ieskaitot cietušās personas N.N. mutiskas liecības sniegšanu, pēc kuras iesniedzēja aizstāvis uzdeva cietušajam N.N. jautājumus. 2010. gada 14. septembrī Alūksnes rajona tiesa atzina iesniedzēju par vainīgu atkārtotas zādzības nelielā apmērā izdarīšanā un piesprieda iesniedzējam sešu mēnešu cietumsodu.

Par šo spriedumu apelācijas protestu iesniedza prokuratūra. Lieta tika nozīmēta izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā uz 2011. gada 7. aprīli. 2011. gada 5. aprīlī cietušais N.N. lūdza lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes, norādot, ka pilnībā uztur savas iepriekš sniegtās liecības. Tiesas sēdes laikā, pārbaudot ieradušās personas, tiesa vaicāja pusēm, vai ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu bez cietušā klātbūtnes. Prokurora ieskatā iztiesāšanu varēja turpināt, jo iepriekš lietas izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā cietušais bija sniedzis liecības 7 reizes, liecības bija nemainīgas. Savukārt iesniedzējs un viņa aizstāvis lūdza cietušo  izsaukt uz tiesas sēdi, jo viņš esot mainījis liecības apsūdzētajiem par labu. Tiesa pieņēma lēmumu nolasīt cietušā liecības un pēc tam lemt par papildus jautājumiem, kurus nepieciešams uzdot cietušajam. Pēc liecību nolasīšanas iesniedzējam nebija papildu jautājumi, ko uzdot cietušajam. Tā rezultātā Vidzemes apgabaltiesa noraidīja iesniedzēja lūgumu izsaukt uz tiesas sēdi cietušo N.N. Tajā pašā dienā Vidzemes apgabaltiesa pasludināja spriedumu, atceļot pirmās instances spriedumu un atzīstot iesniedzēju par vainīgu laupīšanā grupā. Iesniedzējam tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz četriem gadiem ar policijas kontroli uz diviem gadiem.

Iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību, tomēr 2011. gada 14. jūnijā tā tika noraidīta.