Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi aprīlī

Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada aprīlī pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Hodžić v. Croatia. Pret iesniedzēju tika ierosināts kriminālprocess saistībā ar viņa izteiktiem draudiem. Procesā tika uzklausīts eksperts, kurš uzskatīja, ka psihiskās saslimšanas dēļ iesniedzējs ir bīstams un būtu ievietojams ārstniecības iestādē. Iesniedzējs iebilda pret šiem secinājumiem un lūdza uzklausīt citus ekspertus, taču tiesa atteica viņa lūgumam. ECK secināja, ka slēdzienu par tik sarežģītu jautājumu kā iesniedzēja garīgās veselības stāvokļa potenciālā apdraudējuma risku sabiedrībai var sniegt tikai eksperts. Iesniedzējs nevarēja citādāk apstrīdēt lietā esošo eksperta atzinumu, kā ar cita eksperta sniegtiem secinājumiem. ECK uzskatīja, ka nacionālās tiesas, noraidot lūgumu par citas ekspertīzes nozīmēšanu, pārkāpa iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu. Tika konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Mariyka Popova and Asen Popov v. Bulgaria (spriedums franču valodā). Pastāvēja būtiskas pretrunas nacionālo tiesu praksē, interpretējot likumu par kaitējuma kompensācijas piedziņu iesniedzēju labā. Tomēr eksistēja mehānisms prakses vienādošanai, kas arī saprātīgā laikā tika izmantots. Kaut arī iesniedzēju lieta tika izskatīta pirms šī mehānisma izmantošanas, Tiesa atzina, ka nav pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, un nekonstatēja ECK 6. panta pārkāpumu.

Harisch v. Germany. Iesniedzējs lūdza nacionālajai tiesai vērsties Eiropas Savienības tiesā (EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, taču tiesa to noraidīja. ECT atzina, ka augstākās instances tiesas īsais atteikums nebija patvaļīgs. ECT atzīmēja, ka apelācijas instances tiesa spriedumā bija diezgan plaši apskatījusi strīdus Eiropas Savienības (ES) tiesību jautājumos, kas attiecās uz iesniedzēja lietu, tāpēc iesniedzējam bija iespējas saprast augstākās instances tiesas pamatojumu. ECT nekonstatēja 6. panta pārkāpumu.

Repcevirág Szövetkezet v. Hungary. Iesniedzēja tiesā pārsūdzēja sodu par nenomaksātu PVN, taču neveiksmīgi. Pēc tam tā vērsās apgabaltiesā, sūdzoties par to, ka iepriekšējās instances tiesas procesā tiesa nav pēc savas iniciatīvas pareizi piemērojusi ES tiesības un nav vērsusies EST ar prejudiciālā nolēmuma lūgumu. Taču iesniedzēja pati sākotnējā tiesas procesā šādus ES tiesību argumentus savas sūdzības pamatošanai nebija izvirzījusi. ECT nekonstatēja ECK 6. panta pārkāpumu.

Spīdzināšanas aizliegums

G.S. v. Bulgaria. Iesniedzējs Irānā bija apsūdzēts zādzībā. Saistībā ar to viņš tika apcietināts Sofijas lidostā un Sofijas cietumā gaidīja izdošanu uz Irānu. ECT atzina, ka iespējamais sods – pēršana, kas Irānā ir plaši izplatīts, būtu necilvēcīgs un pazemojošs. Izdošanas gadījumā tiktu pārkāpts ECK 3. pants.

Csonka v. Hungary. Iesniedzējs bija zaudējis nacionālajā tiesvedībā, jo nebija varējis ārpus saprātīgām šaubām pierādīt, ka pret viņu tikusi vērsta policistu vardarbība nopratināšanas laikā sakarā ar aizdomām par izdarītu zādzību. Tomēr Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka, ja persona ir aizturēta labā veselības stāvoklī, taču atbrīvota ar savainojumiem, tas bija valsts pienākums uzrādīt ticamus izskaidrojumus, kā tie varējuši rasties. Arguments, ka iesniedzējs bija parakstījies pirms atbrīvošanas, ka viņam nav sūdzību par vardarbīgu apiešanos, Tiesas ieskatā, nebija pārliecinoši. Turklāt nacionālā līmenī notikusī izmeklēšana saistībā ar iesniedzēja apgalvojumiem par policistu vardarbību nopratināšanas laikā bijusi virspusēja. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.

Tiesības uz privāto dzīvi

Altay v. Turkey (no. 2). Iesniedzējs sūdzējās par ieslodzījuma vietas amatpersonas klātbūtni iesniedzēja – ieslodzītā un viņa advokāta tikšanās laikā. Ieslodzījuma vieta amatpersonas klātbūtnes nepieciešamību pamatoja ar to, ka advokāts bija iepriekš rīkojies neatbilstoši un sūtījis klientam grāmatu un žurnālus. ECT konstatēja, ka ieslodzītā tiesības ierobežotas bez likumiska pamata. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

V.D. and Others v. Russia. Bērns bija pavadījis audžumātes aprūpē pirmos savas dzīves 9 gadus, līdz tika atgriezts saviem bioloģiskajiem vecākiem. Audžumāte sūdzējās par to, ka Bērns tika atgriezts bioloģiskajiem vecākiem, kuri pēc Bērna piedzimšanas nevēlējās uzņemties par viņu rūpes, kā arī par to, ka vēlāk audžumātei un citiem viņas aprūpē esošajiem audžubērniem, kas bija iepriekš bijusi atgrieztā Bērna ģimene, nebija iespēju vairs sazināties ar bērnu. Pirmkārt, ECT secināja, ka nav 8. panta pārkāpuma saistībā ar bērna atgriešanu bioloģiskajiem vecākiem, jo lai arī viņi bija piekrituši, ka audžumāte rūpējas par bērnu, bioloģiskie vecāki nebija atteikušies no likumā noteiktajām aizgādības tiesībām. Tomēr ECT konstatēja, ka ir aizskartas audžumātes un citu audžubērnu, kas iesnieguši pieteikumu, tiesības uz ģimenes dzīvi. Tika konstatēts ECK 8. panta pārkāpums saistībā ar liegumu visiem iesniedzējiem tikties ar Bērnu, ko valsts pamatoja ar nacionālo likumu, kurš vienkārši neparedzēja saskarsmes tiesību iespēju šādos gadījumos. ECT uzskatīja, ka nacionālais likums un tā piemērošana ir pārmēru neelastīga, un katrs gadījums būtu jāizvērtē individuāli.

Konsultatīvs viedoklis (Advisory opinion) P16-2018-001. Francijas Augstākā tiesa saskaņā ar ECK 16. protokolu vērsās ECT ar lūgumu sniegt konsultatīvu viedokli. Pamatlietas apstākļi: surogātmāte ārvalstīs bija iznēsājusi pāra bērnu; pāris vēlējās, lai Francijā par bērna māti juridiski tiktu atzīta tieši bioloģiskā māte, nevis surogātmāte. ECT atzina, ka bērna tiesību aizsardzība neprasa, lai valsts obligāti savos reģistros ierakstītu ārvalstīs reģistrēto dzimšanas apliecību. Taču valstij ir jānodrošina cita procedūra juridisko saišu starp bērnu un bioloģiskiem vecākiem atzīšanai, piemēram, adopcija, kas būtu ātra un efektīva.

Guimon v. France (spriedums franču valodā). Iesniedzējai – ieslodzītai personai tika atteikts apmeklēt tēva bēres. Valsts norādīja uz bēgšanas risku, ņemot vērā iesniedzējas noziegumu dabu (terorisms), un to, ka nebija iespējams tik ātri nodrošināt pietiekamus drošības pasākumus tālajam ceļam. Netika konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

I.M. v. Switzerland (spriedums franču valodā). Iesniedzējs tika notiesāts par smagu noziegumu, un tika nolemts viņu izraidīt uz Kosovu. Laika gaitā gan būtiski pasliktinājās viņa veselība, tomēr tiesas tāpat atstāja spēkā lēmumu par izraidīšanu. ECT atzina, ka nacionālo tiesu veiktais apstākļu izvērtējums bijis pārāk virspusējs. Tika konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Tiesības uz īpašumu

Bonnemaison v. France (spriedums franču valodā). Iesniedzējs sūdzējās, ka lēmums par viņa izslēgšanu no ārstu  reģistra saistībā ar būtiskiem profesionāliem pārkāpumiem tika pieņemts neobjektīvā disciplinārajā procedūrā. ECT pieņēma lēmumu par pieteikuma nepieņemamību, kurā citstarp atgādināja par savu tiesas praksi, ka nākotnē paredzamie profesionālie ienākumi nav uzskatāmi par “īpašumu”, un norādīja, ka profesionālās aktivitātes piespiedu pārtraukšana, kas paredz arī potenciālu nākotnes ienākumu negūšanu, neskar “īpašumu” ECK 1. protokola 1. panta kontekstā.

Bokova v. Russia (spriedums franču valodā).  Nacionālā tiesa bija secinājusi, ka pieteikuma iesniedzējas vīra kriminālās aktivitātes laikā viņu ģimenes mājai bija veikti uzlabojumi, tāpēc sievas īpašums tika atsavināts, lai samaksātu kaitējuma kompensāciju cietušajam kriminālprocesā pret vīru. ECT atzīmēja, ka nav ticis novērtēts veikto uzlabojumu apmērs, un sievai nebija pienācīgu iespēju aizstāvēt savas intereses. ECT konstatēja ECK 1. protokola 1. panta pārkāpumu.

Kamoy Radyo Televizyon Yayıncılık ve Organizasyon A.Ş. v. Turkey. Iesniedzēja zaudēja preču zīmju strīdā, jo nacionālā tiesa piemēroja likumu ar atpakaļvērstu spēku. Vēlāk Turcijas Konstitucionālā tiesa atzina šo likumu par antikonstitucionālu. ECT konstatēja 1. protokola 1. panta pārkāpumu.

Tiesības uz brīvību

Tarak and Depe v. Turkey (spriedums franču valodā). Māte savu 8 gadus veco dēlu bija uzticējusi pieskatīt kaimiņam. Kaimiņa mājoklī tika veikta kratīšana, un bērns tika aizvests uz policijas iecirkni, kurā tika atstāts nepieskatīts. ECT sprieda, ka bērna brīvības ierobežošanai nebija nekāda likumiska pamata saskaņā ar ECK 5. panta 1.paragrāfu, un policijas amatpersonu rīcība bijusi patvaļīga. ECT konstatēja 5. panta pārkāpumu.

Alparslan Altan v. Turkey. Saistībā ar aizdomām par dalību teroristiskā organizācijā tika aizturēts konstitucionālās tiesas tiesnesis un viņam tika piemērots apcietinājums. Tika pieņemts, ka viņš ir aizturēts in flagrante delicto (no latīņu valodas - nozieguma izdarīšanas brīdī), tādēļ uz viņu netika attiecinātas parastās garantijas, kas būtu piemērojamas konstitucionālās tiesas tiesneša aizsardzībai. ECT atzīmēja, ka principa in flagrante delicto piemērošana attiecība uz aizdomām par dalību noziedzīgā organizācijā, neatbilda tiesiskās noteiktības principam un bija acīmredzami nesaprātīga. Tāpat arī nebija pietiekami saprātīgu aizdomu, ka iesniedzējs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, lai piemērotu apcietinājumu. ECT atzīmēja, ka pret iesniedzēju vērstie līdzekļi nebija nepieciešami arī ECK 15. panta kontekstā (par atkāpēm ārkārtas stāvokļa gadījumā). ECT konstatēja ECK 5. panta pārkāpumu.

Aboya Boa Jean v. Malta. Iesniedzējs tika aizturēts, kamēr tika izskatīts viņa lūgums piešķirt patvērumu. Likumā bija noteikts, ka pēc 7 dienām automātiski ir jāveic jauns izvērtējums imigrācijas aizturēšanai, tomēr iesniedzēja gadījumā tas tika izdarīts tikai pēc 25 dienām. ECT konstatēja, ka 7 dienu termiņu atbilstoši likumam bija iespējams pagarināt, kā arī jautājuma izskatīšana vienreiz tika atlikta iesniedzēja advokāta prombūtnes dēļ. Maksimālais likumā noteiktais termiņš netika pārkāpts. ECT nekonstatēja ECK 5. panta pārkāpumu.

T.B. v. Switzerland (spriedums franču valodā). Iesniedzējs tika ievietots ieslodzījuma vietas drošības spārnā ar mērķi saņemt psihiatrisku ārstēšanu, jo viņš radīja draudus citiem. Brīvības atņemšana preventīvos nolūkos tikai citu personu drošībai nebija attaisnota. Šādi pasākumi nebija paredzēti likumā. Tika konstatēts ECK 5. panta pārkāpums.

B.A.A. v. Romania. Iesniedzējs tika aizturēts Apvienotajā Karalistē , balstoties uz Rumānijas izdoto Eiropas apcietināšanas orderi. Iesniedzējs sūdzējās, ka lēmums par viņa apcietināšanu nebija pamatots, nacionālās tiesas nebija izvērtējušas iespēju piemērot citu, mazāk ierobežojošu drošības līdzekli. ECT konstatēja, ka pirms apcietināšanas ordera izsniegšanas valsts ar dažādiem līdzekļiem bija mēģinājusi iesniedzēju sasniegt, taču nesekmīgi. ECT pieņēma lēmumu par lietas atzīšanu par nepieņemamu, jo sūdzība bija acīmredzami nepamatota.

Citi jautājumi

Navalnyy v. Russia (no. 2). Lieta par dažādiem Krievijas pārkāpumiem (nepamatota mājas aresta piemērošana un komunikācijas ierobežojumi ar ārpasauli mājas aresta laikā) attiecībā pret iesniedzēju Navaļniju, kas ir plaši pazīstams kā viens no slavenākajiem opozicionāriem Krievijas valsts varai. ECT konstatēja gan ECK 5. panta pārkāpumu, jo mājas arests nebija pamatots, ņemot vērā, ka nepastāvēja iesniedzēja bēgšanas un kriminālprocesa norises traucēšanas risks, gan ECK 10. panta pārkāpums saistībā ar ierobežojumiem komunikācijai ar ārpasauli mājas aresta laikā, jo tie nebija saistīti ar kriminālprocesa vajadzībām, bet gan ar mērķi ierobežot iesniedzēja sabiedriskās aktivitātes.

Bjarni Ármannsson v. Iceland. Iesniedzējs tika sodīts par nodokļu pārkāpumu divas reizes (nodokļu procesā un kriminālprocesā). Konstatēts ECK 7. protokola 4. panta (dubultās sodīšanas aizliegums) pārkāpums.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.