Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada februārī pieņemtie nolēmumi.
Tiesības uz taisnīgu tiesu
Ndayegamiye-Mporamazina v. Switzerland (spriedums franču valodā). Iesniedzēja bija Burundijas pilsone, kas bija nodarbināta Burundijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO birojā Ženēvā. Viņas darba līgumā bija paredzēts, ka vietējā jurisdikcija ir pieļaujama, ciktāl tā atbilst parastajai diplomātiskajai praksei. Vēlāk, kad iesniedzēja tika atbrīvota no darba, viņa vērsās Šveices tiesā ar civilu prasību pret Burundiju, taču Burundija norādīja uz savu imunitāti no jurisdikcijas. Šveices tiesas šo valsts iebildumu akceptēja. ECT, skatot lietu, spriedumā atsaucās uz ANO Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas, jo tajā ir pēc būtības apkopotas paražu tiesības šajā jautājumā. ECT konstatēja, ka, lai uzskatītu, ka valsts ir atteikusies no imunitātes, šim atteikumam ir jābūt skaidri un nepārprotami izteiktam, taču konkrētajā gadījumā to nevarēja no līguma noteikumiem secināt. Tāpat arī, tā kā iesniedzēja nebija Šveices rezidente prasības celšanas laikā, tiesai nebija pamata noraidīt Burundijas imunitāti iesniedzējas saišu ar Šveici dēļ. Savukārt, atbildot uz iesniedzējas iebildumu, ka viņai nebūs iespējas vērsties neatkarīgā tiesā Burundijā, ECT norādīja, ka tas neietekmē imunitātes pieļaujamību. Turklāt konkrētajā gadījumā iesniedzējai tomēr bija saprātīgas alternatīvas. Nav ĖCK 6. panta pārkāpuma.
SA-Capital Oy v. Finland. Iesniedzējs bija uzņēmums, kurš iebilda, ka ir sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, balstoties uz “baumu pierādījumiem” un bez iespējām iztaujāt personas, kuras nodrošinājušas šos pierādījumus. ECT atzina konkurences tiesību pārkāpumu īpašo dabu, ņemot vērā pārkāpumu novērtēšanas daudzšķautņainību. ECT vērtēja to, kādā apmērā tika pārbaudīti liecinieku sniegtie pierādījumi, kā arī vērtēja nepārbaudīto netiešo pierādījumu nozīmi un procesa taisnīgumu kopumā. Netika konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.
Spīdzināšanas aizliegums
Gömi v. Turkey (spriedums franču valodā). Iesniedzējs cieta no garīgām saslimšanām, turklāt viņa veselības stāvoklis arvien pasliktinājās, taču ieslodzījuma vietā viņam netika nodrošināta atbilstoša ārstēšana un aprūpe. ECK 3. panta pārkāpums.
Khan v. France (spriedums franču valodā). Iesniedzējs bija bez aprūpes atstāts nepilngadīgais, kas 6 mēnešus dzīvoja viens pats būdiņā Kalē nometnē. Kaut arī bija tiesneša lēmumi, kas uzlika par pienākumu iesniedzēju ievietot aprūpes iestādē, tie netika laicīgi izpildīti. Iesniedzējs pameta Franciju un prettiesiski iekļuva Anglijā, kur dzīvoja citi viņa radinieki. ECT atzina, ka valsts saskārās ar nozīmīgām grūtībām, tomēr konkrētajā gadījumā iesniedzēja atrašanās bērnam nepiemērotā vidē kopsakarā ar tiesneša lēmuma neizpildi, ar ko tika piešķirta iesniedzējam aizsardzība, sasniedza pazemojošas apiešanās līmeni. ECK 3. panta pārkāpums.
H.A. and Others v. Greece (spriedums franču valodā). Iesniedzēji bija bez aprūpes atstāti nepilngadīgie imigranti, kuri tika turēti policijas iecirknī, bet vēlāk pārvesti uz uzņemšanas centru, savukārt no tā – uz speciālu centru bērniem. ECT atzina, ka apstākļi policijas iecirkņos bija neatbilstoši un varēja radīt bērniem sajūtu, ka viņi ir izolēti no pasaules. Tāpat arī iesniedzēju turēšanu tajos var uzskatīt par prettiesisku brīvības atņemšanu 5. panta izpratnē. ECK 3. un 5. panta pārkāpums.
Tiesības uz privāto dzīvi
Yeshtla v. the Netherlands. Iesniedzēja bija etiopiešu izcelsmes Nīderlandes pilsone. Valsts pārtrauca viņai maksāt dzīvokļa pabalstu, jo pie viņas mitinājās viņas dēls, kas valstī dzīvoja bez uzturēšanās atļaujas. ECT atzina, ka pabalsta atņemšana pati par sevi nenozīmē, ka ir aizskartas iesniedzējas ECK 8. pantā paredzētās tiesības. Pabalsta pārtraukšanas mērķis bija nepiešķirt netiešu atbalstu ārvalstniekiem nelikumīgas uzturēšanās gadījumā, nevis pārtraukt viņu kopdzīvi. ECT ar lēmumu noraidīja pieteikumu kā nepamatotu.
Narjis v. Italy (spriedums franču valodā). Iesniedzējam, Marokas pilsonim, kurš bija uzturējies Itālijā 20 gadus, sakarā ar viņa radītajiem drošības draudiem, viņam netika atjaunota uzturēšanās atļauja. ECT analizēja pieteikumu privātās dzīves gaismā un secināja, ka ar ģimenes locekļiem viņam nebija īpašu saišu. ECT konstatēja, ka iesniedzējs lieto narkotikas, ir vairākkārt sodīts, viņam nav pastāvīgas darba vietas. Tas rada šaubas par viņa integrēšanos Itālijā. Nav konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.
Beghal v. the United Kingdom. Iesniedzēja bija Francijas pilsone, kuras vīrs bija aizturēts Francijā saistībā ar teroristiska rakstura noziegumiem. Pēc vīra apciemošanas viņa tika aizturēta Anglijas lidostā, kur viņa tika pārmeklēta un iztaujāta, balstoties uz Terorisma likuma normām. ECT atzina, ka tiesību normām bija ļoti plašs piemērošanas loks visās ostās un robežkontroles vietās, un cilvēkiem šajās vietās ar zināmu pārbaudes līmeni ir jārēķinās. Vienlaikus amatpersonām bija ļoti plašas pilnvaras – terorismam bija plaša definīcija un nebija nepieciešams pamats aizdomām. ECT uzsvēra, ka vērtēs tikai likumā paredzētās izjautāšanas un pārmeklēšanas, nevis aizturēšanas atbilstību Konvencijai (jo iesniedzēja netika aizturēta). ECT secināja, ka, lai arī likumā nebija prasības pēc saprātīgām aizdomām izjautāšanai un pārmeklēšanai, šādas procedūras pašas par sevi nebija neatbilstošas. Problemātiski bija tas, ka Terorisma likums neparedzēja pietiekamus ierobežojumus amatpersonu rīcībai un adekvātus tiesību aizsardzības līdzekļus. ECK 8. panta pārkāpums.
Tiesības uz vārda brīvību
Pais Pires de Lima v. Portugal (spriedums franču valodā). Iesniedzējs bija advokāts, kurš vērsās Tieslietu padomē, apsūdzot tiesnesi korupcijā. Tiesnesis savukārt vērsās tiesā ar prasību saistībā ar viņa reputācijas aizskārumu. Tiesa secināja, ka advokāta apgalvojumiem trūkst faktiskā pamatojuma, tādēļ piesprieda viņam maksāt 50 000 euro. ECT atzina, ka šī summa bija nesamērīga. ECK 10. panta pārkāpums.
Diskriminācijas aizliegums
Yeshtla v. the Netherlands. Iesniedzēja bija etiopiešu izcelsmes Nīderlandes pilsone. Valsts pārtrauca viņai maksāt dzīvokļa pabalstu, jo pie viņas mitinājās viņas dēls, kas valstī dzīvoja bez uzturēšanās atļaujas. ECT atzina, ka tai nav pamata aizstāt Valsts padomes Administratīvās jurisdikcijas divīzijas veikto vērtējumu par diskriminācijas aizlieguma ievērošanu. ECT ar lēmumu noraidīja pieteikumu kā nepamatotu.
Tiesības uz īpašumu
Zeki Kaya v. Turkey (spriedums franču valodā). Iesniedzējs neveiksmīgas operācijas rezultātā zaudēja redzi. Nacionālās tiesas viņam piešķīra kaitējuma kompensāciju. Taču ilgās tiesvedības dēļ būtiski kritās iesniedzējam piešķirtās kompensācijas apjoms (šajā laikā notika arī valūtas reforma), iesniedzējam arī nebija iespēju lūgt kompensācijas pārvērtēšanu. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.
Citi
Tothpal and Szabo v. Romania (spriedums franču valodā). Iesniedzēji bija kristiešu mācītāji, kuri tika izslēgti no konkrētām draudzēm, taču turpināja sludināt ieinteresētam cilvēku lokam. Viņu agrākās reliģiskās organizācijas vērsās iestādēs ar sūdzību par iesniedzēju rīcību. Tā rezultātā iesniedzēji tika krimināli sodīti par pretlikumīgu garīdznieka pienākumu izpildīšanu. ECT atzina, ka sodīt personu tikai par to, ka tā ir bijusi reliģisks līderis grupai cilvēku, kas brīvprātīgi izvēlējušies viņam sekot, neatbilst reliģiskajam plurālismam sabiedrībā. ECK 9. panta pārkāpums.
Ahunbay and Others v. Turkey (lēmums franču valodā). Dambja būvēšanas projekts paredzēja, ka tiktu appludināts vērtīgs arheoloģiskais mantojums. Iesniedzēji iebilda pret šo ieceri. ECT atzina, ka pagaidām no Konvencijas neizriet individuālas tiesības indivīdiem prasīt, lai tiktu aizsargāts konkrēts kultūras mantojums. Pieteikums atzīts par nepieņemamu.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
