Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada janvārī pieņemtie nolēmumi.
Tiesības uz taisnīgu tiesu
Rivera Vazquez and Calleja Delsordo v. Switzerland (spriedums franču valodā). Iesniedzējus tiesvedībā pārstāvēja advokāts, taču iesniedzējiem tika atteikts atlīdzināt advokāta izdevumus, jo tiesa neatzina advokāta pārstāvību viņa interešu konflikta dēļ. ECT konstatēja, ka nacionālā tiesa bija iesniedzējiem liegusi pārstāvību, jo tiesa izvērtējot advokāta pilnvaras, nebija iesniedzējus par to informējusi un nebija viņiem devusi iespēju labot situāciju, kā bija paredzēts likumā, līdz ar to tika konstatēts pušu līdztiesības principa pārkāpums. ECK 6. panta pārkāpums.
Demjanjuk v. Germany. Persona tika notiesāta par slepkavībām saistībā ar savu sarga darbu koncentrācijas nometnēs. Viņš nomira pirms tika izskatīta viņa pārsūdzība, tāpēc process tika izbeigts. Iesniedzēji ECT procesā bija viņa sieva un dēls, kuri nacionālā tiesā lūdza tomēr izskatīt viņa apelācijas sūdzību, kā arī atmaksāt tiesāšanās izdevumus, taču tiesa šiem lūgumiem atteica. ECT konstatēja, ka tiesa bija norādījusi, ka iesniedzējiem nav procesuālo tiesību pārsūdzēt, tomēr faktiski pēc būtības bija viņu sūdzību izskatījusi, norādot, ka tā ir acīmredzami nepamatota. Līdz ar to nav pamatots iebildums, ka viņiem liegta pieeja tiesai. Tāpat arī ECT konstatēja: neraugoties uz trūkumiem tiesas formulējumos, nav pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.
Knox v. Italy (spriedums franču valodā). Iesniedzēja bija amerikāņu studente, kas nesen bija atbraukusi uz Itāliju. Viņas dzīvesvietā tika atrasts viņas dzīvokļa biedrenes līķis. Pirmajā nopratināšanā viņa liecināja un norādīja uz kāda cita cilvēka vainu. Nedaudz vēlāk viņa šo liecību atsauca un norādīja uz šoka stāvokli. Saistībā ar šo viņa tika notiesāta par ļaunprātīgu apvainošanu. Kasācijas instances tiesa viņu velāk attaisnoja. ECT konstatēja 6. panta pārkāpumu saistībā ar to, ka pirmajā iztaujāšanā viņai nebija nodrošināta advokāta palīdzība, kas ietekmēja visa procesa taisnīgumu, tāpat arī pārkāpums konstatēts saistībā ar tulka neadekvāto rīcību – proti, tulks rīkojās kā mediators, nevis tulks un nacionālās iestādes nebija izvērtējušas, vai tulkošana bija pienācīgi veikta un vai tas neietekmēja procesa iznākumu.
Spīdzināšanas aizliegums
Ilgiz Khalikov v. Russia. Vairāki apcietinātie tika vesti no policijas iecirkņa uz izmeklēšanas cietumu. Brauciena laikā trīs ieslodzītie mēģināja aizmukt, kā rezultātā izcēlās apšaude un cieta arī iesniedzējs. Iesniedzējs sūdzējās, ka negadījums noticis konvojēšanas noteikumu būtisku pārkāpumu rezultātā, jo konvoja transportlīdzeklī tika vienlaikus pārvadātas vairāk apcietinātās personas nekā tam bija paredzētas vietas saskaņā ar drošības noteikumiem. Tomēr valsts iestādes kriminālprocesu izbeidza. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.
Gjini v. Serbia. Kamēr iesniedzējs atradās apcietinājumā, viņš cieta no vardarbības no citu ieslodzīto puses. Viņam tika draudēts, ka tiks inscenēta viņa pašnāvība, ja viņš par to sūdzēsies. ECT atzina, ka valstij ir pienākums novērst ieslodzīto savstarpējo vardarbību arī tad, ja persona neiesniedz oficiālu sūdzību, taču valsts varēja un tai vajadzēja zināt par iespējamo vardarbību. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.
X and Others v. Bulgaria (spriedums franču valodā). Iesniedzēji bija dzimuši Bulgārijā, no kurienes viņus adoptēja Itālijas pilsoņu pāris. Adoptētāji sūdzējās, ka bērni Bulgārijas bērnunamos tikuši pakļauti seksuālai vardarbībai. Vairākas Bulgārijas iestādes veica izmeklēšanu, taču secināja, ka sūdzības nav pamatotas. ECT atzina, ka valsts veiktā izmeklēšana bijusi adekvāta, tāpat arī adekvāti bija valstī esošie aizsardzības mehānismi, lai nodrošinātu bērnu drošību (ierobežota trešo personu un darbinieku-vīriešu saskare ar bērniem, regulāras ārsta apskates utt.). Netika konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.
Knox v. Italy (spriedums franču valodā). Iesniedzēja bija amerikāņu studente, kas nesen bija atbraukusi uz Itāliju. Viņas dzīvesvietā tika atrasts viņas dzīvokļa biedrenes līķis. Viņa sūdzējās, ka sākotnējās policijas iztaujāšanas laikā pret viņu pārkāpts necienīgas apiešanās aizliegums. Saistībā ar to pret viņu celta apsūdzība par policistu nepatiesu apsūdzēšanu, taču vēlāk viņa attaisnota. ECT konstatēja, ka jau nacionālās tiesas atzinušas, ka iesniedzēja bija īpaši neaizsargātā psiholoģiskā stāvoklī viņas jaunā vecuma dēļ un kā ārvalstniece bez itāļu valodas zināšanām, un policisti un tulks attiecībā pret iesniedzēji uzvedušies neatbilstoši, taču nebija veikta efektīva izmeklēšana saistībā ar iesniedzējas sūdzību par necienīgu apiešanos. Konstatēts ECK 3. panta pārkāpums (procesuālais aspekts, bet substantīvajam nav gana pierādījumu).
Rooman v. Belgium. Iesniedzējs garīgās veselības problēmu dēļ daudzus gadus piespiedu kārtā tika turēts slēgtā institūcijā. Beļģijā ir trīs oficiālās valodas – nīderlandiešu, franču un vācu. Iesniedzējs prata tikai vācu valodu, bet institūcijā, kurā viņš tika turēts, ārstēšana vācu valodā netika nodrošināta. Ar ECT Palātas spriedumu tika konstatēts ECK 3. panta pārkāpums par periodu, kad nebija pieejama ārstēšana vācu valodā. Vēlāk lieta nonāca Lielajā palātā, un tikmēr valsts bija centusies labot situāciju un iesniedzējam tika piedāvāta dažāda veida ārstēšana, arī ar vācu valodā runājošu ārstu, no kuras viņš pats bija atteicies. Tādējādi netika sasniegts 3. panta pārkāpumam nepieciešamais minimālās bardzības slieksnis un netika konstatēts ECK 3. panta pārkāpums.
Tiesības uz privāto dzīvi
Hadija Ismayilova v. Azerbaijan. Iesniedzēja, pazīstama žurnāliste, kas bija publicējusi rakstu, dodot norādes uz Valsts prezidenta iespējamu iesaistīšanos koruptīvās darbībās, saņēma draudu vēstuli ar prasību pārtraukt savu darbību. Viņas mājoklī tika ievietotas slēptās videokameras bez viņas ziņas un bez viņas piekrišanas, un par viņu slepeni uzņemti intīmi video tika izplatīti internetā. Iesniedzēja sūdzējās par tiesībsargājošo iestāžu pavirši veiktu izmeklēšanu lietā, un Valsts nespēju aizsargāt viņu no nepamatotas iejaukšanās viņas privātajā dzīvē, kas acīmredzami bija saistīta ar viņas profesionālo darbību. Tika konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.
Wunderlich v. Germany. Iesniedzēji vēlējās saviem bērniem nodrošināt izglītību mājmācības ceļā un neievēroja Valsts ar likumu noteikto pienākumu bērniem obligāti apmeklēt izglītības iestādi. Tādēļ viņi tika sodīti ar naudassodu, taču tas nemainīja viņu attieksmi, un vēlāk uz laiku tika ierobežotas arī viņu kā vecāku aprūpes tiesības, bet bērni tika ievietoti ārpusģimenes aprūpē. ECT vērtēja, ka Valsts prasība uz obligātu izglītības iestādes apmeklējumu bija pamatota ar mērķi novērst iespējamu bērnu sociālo izolāciju un nodrošinātu bērnu integrāciju sabiedrībā. Turklāt Valsts bija sniegusi detalizētu pamatojumu, kādēļ mazāk bargi pasākumi nekā aprūpes tiesību ierobežošana vecākiem, nebija piemērojami. Tas bija tādēļ, ka administratīvais naudassods nebija sasniedzis savu mērķi un vecāki joprojām atteicās pakļauties Valsts likumīgajām prasībām. Turklāt bērni atradās ārpus ģimenes aprūpe tikai trīs nedēļas, pēc kurām vecāki piekrita bērnus sūtīt skolā. Kopumā ECT uzskatīja, ka valsts ir samērojusi bērnu vislabākās intereses ar viņu vecāku interesēm. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.
X v. ‘the former Yugoslav Republic of Macedonia’. Iesniedzējs bija transpersona, kas vēlējās, lai viņa dzimums tiktu izlabots arī dzimšanas apliecībā. Viņam tika atteikts, jo viņš neesot pierādījis dzimuma maiņu, kaut arī nebija nekāda konkrēta regulējuma šajā jautājumā. ECT atzina 8. panta pārkāpumu ātra, caurskatāma un pieejama regulējuma trūkuma dēļ.
Mehmedovic v. Switzerland (lēmums franču valodā). Apdrošināšanas uzņēmums veica iesniedzēja un viņa sievas novērošanu publiskās vietās, lai novērtētu, vai ir pamatota viņa kaitējuma atlīdzības prasība. Iesniedzējs sūdzējās par viņa privātuma pārkāpumu. Tiesa uzskatīja, ka Valsts bija veikusi detalizētu konkurējošo interešu analīzi un atzina, ka apdrošinātājam bija pienākums pārbaudīt, vai apdrošinātā prasība pēc apdrošināšanas atlīdzības bija pamatota, jo tas rīkojās visu apdrošināto kolektīvo interešu vārdā un šim mērķim apdrošinātājam bija tiesības veikt privāto izmeklēšanu un iesniedzējam bija pienākums sadarboties faktu noskaidrošanā un pieņemt, ka apdrošinātājs var veikt individuālu izmeklēšanu apdrošinātajam to pat nezinot, lai sasniegtu šo mērķi. Tiesa lēma, ka apdrošinātāja veikta novērošana no publiski pieejamas vietas, lai noskaidrotu iesniedzēja kustību spējas, tika veikta tikai ar mērķi aizsargāt savas mantiskās intereses. Šīs intereses bija primāras pār iesniedzēja tiesībām uz privātumu. ECT ar lēmumu atzina pieteikumu par nepieņemamu. Attiecīgi nav ECK 8. panta pārkāpuma.
Catt v. the United Kingdom. Iesniedzējs bieži piedalījās miermīlīgās protesta akcijās jau kopš 1948. gada, taču 2005. gadā viņš sāka piedalīties arī vardarbīgas grupas rīkotos pasākumos, kā rezultātā viņa dati tika ievietoti ekstrēmistu datubāzē. ECT atzina, ka personas datu iegūšanai bija spiedīga sociāla vajadzība, savukārt datu uzglabāšanai gan nē. Datu uzglabāšanai nebija noteikts termiņš un personai nebija atbilstošu tiesību aizsardzības līdzekļu. ECK 8. panta pārkāpums.
Cordella and Others v. Italy (spriedums franču valodā). Iesniedzēji dzīvoja tērauda rūpnīcas tuvumā un sūdzējās, ka viņu veselība ciešot no rūpnīcas radītā piesārņojuma. ECT konstatēja, ka bija vairāki pētījumi par būtisku kaitējumu to iedzīvotāju veselībai, kas dzīvoja rūpnīcas tuvumā, tomēr valsts ilgstoši atļāva rūpnīcai neizpildīt vides aizsardzības prasības. ECK 8. panta pārkāpums.
Mifsud v. Malta. Iesniedzējs sūdzējās par pienākumu sniegt sava ģenētiskā materiāla paraugu lietā par paternitātes noteikšanu. ECT konstatēja, ka nacionālās tiesas bija ņēmušas vērā iesniedzēja iebildumus un veikušas viņa un iespējamā pēcnācēja interešu izsvēršanu, turklāt tiesas procesā viņam bija pārstāvis un tika ievērots sacīkstes princips. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.
Tiesības uz vārda brīvību
Prunea v. Romania. Iesniedzējs publicēja rakstu par kādu parlamentāro vēlēšanu deputāta kandidātu, kurā minēts kandidāta komercstrīds. Lai arī politiķim kā publiskai personai pieļaujamās kritikas robežas ir plašākas nekā privātpersonai, tomēr Valsts bija atzinusi, ka pieteicēja rakstā paustie apgalvojumi bija grāvuši politiķa reputāciju un cieņu un rakstā paustā kritika, lai arī vērsta pret publisku personu, nekritizēja kandidāta politisko darbību, bet gan izteica viedokli par privātu komercstrīdu, tādējādi tika konstatēts, ka pieteicējs nav rīkojies labā ticībā. ECT pievienojās Valsts secinājumiem, izsverot pušu intereses, proti, kandidāta tiesības uz cieņu bija pārākas par iesniedzēja tiesībām uz vārda brīvību. Nav ECK 10. panta pārkāpuma.
Williamson v. Germany. Pieteikuma iesniedzējs Vācijā sniedza interviju Zviedrijas televīzijas kanālam, kuras laika viņš noliedza holokaustu. Vēlāk viņš Vācijā tika notiesāts par naida kurināšanu saistībā ar šo Zviedrijā pārraidītu interviju. ECT atzīmēja, ka pieteikuma iesniedzējs nedistancējās no saviem izteikumiem un neiebilda Vācijas tiesu veiktajam viņa paustā viedokļa vērtējumam. No tā Tiesa secināja, ka iesniedzējs bija vēlējies izmantot savas tiesības uz vārda brīvību ar mērķi popularizēt idejas, kas ir pretrunā Konvencijas tekstam un garam. ECT piekrita, ka iesniedzējam vajadzēja apzināties, ka viņa intervija varētu izraisīt interesi arī Vācijā, kur par šādiem izteikumiem draud kriminālatbildība, bet viņš nebija nodrošinājies, ka tā netiks tur pārraidīta. Turklāt viņam piespriestais sods nebija bargs. ECT lēma par pieteikuma atzīšanu par nepieņemamu. Attiecīgi nekonstatēja ECK 10. panta pārkāpumu.
Šimunić v. Croatia. Iesniedzējs bija futbolists, kas tika sodīts par fašistiska režīma saukļu izkliegšanu futbola spēles laikā. ECT piekrita, ka Valsts bija pienācīgi izsvērusi pieteicēja intereses uz vārda brīvību un sabiedrības intereses apmeklēt sporta pasākumus, kuros tiek izradīta savstarpēja cieņa un tolerance. Turklāt iesniedzējs bija daudzu cilvēku elks, un viņa izteikumi varēja iegūt lielu rezonansi. Turklāt piemērotais naudas sods bija ļoti samērīgs ar mērķi, kāds ar šo sodu bija jāsasniedz. ECT lēma par pieteikuma nepieņemamību. Attiecīgi nekonstatēja ECK 10. panta pārkāpuma.
Diskriminācijas aizliegums
Ēcis v. Latvia. Īslaicīga cietuma teritorijas atstāšana bija pieļauta tikai daļēji slēgtajos cietumos. Par smagiem noziegumiem notiesātie vīrieši vispirms tika ievietoti slēgta tipa cietumā, tādēļ nevarēja izmantot šo iespēju, savukārt par tādiem pašiem noziegumiem notiesātās sievietes tika uzreiz ievietotas daļēji slēgtā cietumā un drīkstēja lūgt īslaicīgu cietuma atstāšanu. Iesniedzējam nebija iespējas apmeklēt sava tēva bēres, kamēr viņš atradās slēgtajā cietumā. ECT atzina, ka ir pieļaujamas atšķirības vīriešu un sieviešu soda izciešanas režīmos, taču tāpat jāievēro samērīguma princips. Citstarp ECT atzina, ka ģimenes saišu uzturēšana ir svarīga visiem ieslodzītajiem un īslaicīga cietuma atstāšana ir viens no sociālās reintegrācijas līdzekļiem. Konstatēts ECK 14. panta pārkāpums kopsakarā ar 8. pantu.
Citi
Berardi and Mularoni v. San Marino. Iesniedzēji tika notiesāti saistībā ar korupciju atbilstoši jaunajai Krimināllikuma normas redakcijai. ECT konstatēja, ka par konkrēto rīcību likums paredzēja atbildību jau laikā, kad iesniedzēji izdarīja noziedzīgu nodarījumu, par ko vēlāk tika sodīti. Turklāt arī piespriestais sods nepārsniedza iepriekšējā soda robežas. Tiesu prakses trūkums nenozīmē, ka norma bija neparedzama. Nekonstatē ECK 7. panta pārkāpumu.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
