Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada jūnijā pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Kartvelishvili v. Georgia. Iesniedzējs izcieta cietumsodu par slepkavību, kad pie viņa kamerā tika atrasts nazis. Saistībā ar to viņš tika notiesāts uz vēl 4 gadiem cietumā par cietuma noteikumu pārkāpšanu, balstoties, galvenokārt, uz cietuma amatpersonu liecībām. Iesniedzējs iebilda pret veikto pārmeklēšanu un norādīja, ka nazis nepieder viņam, un lūdza nopratināt arī viņa kameras biedrus, taču tiesa to atteica, jo tie neesot uzticami liecinieki. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) konstatēja, ka bija saprātīgs pamats nopratināt kameras biedrus, īpaši ņemot vērā cietuma amatpersonu nesaskanīgās liecības un pretrunas starp pārmeklēšanas ziņojumu un video. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 6. panta pārkāpums.

Tchokhonelidze v. Georgia. Iesniedzējs tika notiesāts par kukuļņemšanu. Viņš sūdzējās, ka policijas nolīgta persona viņu provocējusi izdarīt noziegumu (angļu valodā “entrapment”), kā arī lūdza nopratināt vēl citu šādu slepenaģenti. Taču tiesa uz pieteicēja iebildumu neatbildēja, bet papildu liecinieci neizdevās atrast un nopratināt. ECT konstatēja, ka, tā kā iesniedzējs pirmais pieprasījis kukuli, ECT nevar precīzi noteikt, vai slepenaģente spēlējusi aktīvu un izšķirošu lomu kukuļošanā. Savukārt, pārbaudot procesuālos aspektus, ECT konstatēja, ka apsūdzības uzturētājs neatbildēja uz pieteicēja iebildumiem par ievilnāšanu, kā arī pašām policijas slepenajām darbībām to veikšanas laikā trūkusi uzraudzība. Tāpat arī tiesas neatbildēja uz pieteicēja iebildumiem un neanalizēja policijas operāciju no tādas perspektīvas, turklāt netika nopratināta būtiska lieciniece. ECK 6. panta pārkāpums.

Industrial Financial Consortium Investment Metallurgical Union v. Ukraine. Iesniedzēja (privāts uzņēmums, ko kontrolēja tobrīd svarīgs politiķis) iegādājās vērtīgu valsts uzņēmumu. Šis darījums sākotnēji arī tika apstiprināts atsevišķos procesos gan vispārējās jurisdikcijas, gan komerctiesā, taču vēlāk (pēc Oranžās revolūcijas un jaunievēlēto amatpersonu pārmetumiem par šī darījuma pretlikumību) galīgie nolēmumi tika atcelti (vispārējās jurisdikcijas tiesā ar īpašu sūdzību vērsās iepriekš procesā neiesaistīta persona, bet komerctiesā - prokurors, aizstāvot valsts intereses). Darījums tika atcelts, darījuma summa atmaksāta pieteicējai, bet uzņēmums tika pārdots citai personai par būtiski lielāku cenu. ECT konstatēja, ka nebija attaisnojošu iemeslu, lai atsāktu procesu vispārējās jurisdikcijas tiesā, tāpat arī ECT konstatēja vairākus trūkumus komerctiesvedības atsākšanā, citastarp, prokuratūrai jau iepriekš bija zināms par tiesvedību komerctiesā, bet tā izvēlējās tajā neiesaistīties. Turklāt arī citām valsts iestādēm, kas piedalījās procesā, bija iespēja aizstāvēt valsts intereses un pārsūdzēt tiesas lēmumu, bet ģenerālprokurors nepaskaidroja, kāpēc tik vēlu vērsies tiesā ar savu sūdzību. Savukārt Augstākās tiesas rīcība lika šaubīties par tās neatkarību. ECK 6. panta pārkāpums. (Sk. arī Tiesības uz īpašumu zemāk)

T.K. v. Lithuania. Iesniedzējs tika notiesāts saistībā ar seksuāliem noziegumiem pret dzīvesbiedres bērniem, bet viņam nebija iespējas iztaujāt nedz bērnus, nedz dzīvesbiedri, nedz arī atzinumus sniegušos psihologus kā lieciniekus. Tika noraidīti arī iesniedzēja lūgumi pievienot dažādus pierādījumus. ECT, izvērtējot visus lietas apstākļus, secināja, ka šajā gadījumā iesniedzējam tika pārāk ierobežotas iespējas sevi aizstāvēt. ECK 6. panta pārkāpums.

Hülya Ebru Demirel v. Turkey. Iesniedzēja nokārtoja civildienesta eksāmenu, taču viņu tika atteikts iecelt apsardzes amatā, jo viņa nav vīrietis, kas izgājis militāro dienestu. Tāpēc viņa vērsās tiesā, norādot uz diskrimināciju. Tiesa sūdzību noraidīja (neraugoties uz līdzīgā lietā Augstākās tiesas apmierinātu sūdzību). ECK 6. panta pārkāpums, jo tiesa neatbildēja uz iesniedzējas norādi uz līdzīgo lietu.  

Spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums

T.K. v. Lithuania. Aresta laikā iesniedzējam tika atņemtas brilles un ilgstoši netika atdotas. ECT konstatēja, ka briļļu atņemšana bija pretēja nacionālajām tiesību normām, vienlaikus tas automātiski nenozīmē, ka pārkāpts arī 3.pants. Iesniedzējam brilles nebija pieejamas vairāk nekā četrus mēnešus. Pieteicējs norādījis, ka tā rezultātā šajā laikā pasliktinājusies viņa redze, tomēr nacionālās tiesas nav centušās noskaidrot viņa redzes traucējumu apmēru. ECT arī nepārliecināja tiesas norāde, ka pieteicējs esot spējis rakstīt ar maziem burtiem, tādēļ traucējumi neesot būtiski. Turklāt briļļu atņemšana traucēja arī iesniedzēja privātajai dzīvei, kas pats par sevi iedragāja iesniedzēja cieņu. Iesniedzējs arī šajā gadījumā nav bijis pasīvs savu tiesību aizsardzībā. ECK 3. panta pārkāpums.

Hansen v. Norway. A. Breiviks sūdzējās par apstākļiem ieslodzījumā — izolāciju no citiem ieslodzītajiem un pārmeklēšanām. ECT konstatēja, ka viņš nebija pilnībā sociāli izolēts, jo viņam bija pieeja universitātes studiju materiāliem, televīzijai un presei. Kaut arī viņa saziņa tika uzraudzīta, viņš varēja sarakstīties un satikties ar cilvēkiem no ārpasaules, kā arī cietuma darbiniekiem. Turklāt nacionālās tiesas bija veikušas adekvātu pieteicēja sūdzību un situācijas izvērtējumu. Tādēļ tiesa nekonstatēja ECK 3. panta pārkāpumu.

Vārda brīvība

Rungainis v. Latvia. Iesniedzējs — tajā laikā Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdis — apvainoja bankas prezidentu, kurš tajā lakā kandidēja vēlēšanās, par bankas līdzekļu izsaimniekošanu. Tiesas procesā iesniedzējs atzina, ka sniedzis nepatiesu informāciju un tiesa viņam uzlika par pienākumu maksāt kompensāciju bankas prezidentam. Tādēļ netika konstatēts ECK 10. panta pārkāpums.

Kula v. Turkey. Iesniedzējs bija augstskolas pasniedzējs, kas piedalījās televīzijas programmā bez universitātes atļaujas (vienā gadījumā arī pretēji aizliegumam), tāpēc tika disciplināri sodīts (formālais pamats — rezidences pilsētas pamešana bez atļaujas). ECT konstatēja, ka netika izvērtēts pieteicēja tiesību ierobežojuma samērīgums. ECK10. panta pārkāpums.

Gîrleanu v. Romania. Iesniedzējs ir žurnālists, kuram kāds iedeva slepenu militāru informāciju. Viņš mēģināja to pārbaudīt valsts iestādēs, taču, tā kā tās atteicās apstiprināt informācijas patiesumu, viņš dalījās ar šo informāciju ar vairākiem citiem cilvēkiem. Viņš tika arestēts un vēlāk sodīts ar naudas sodu par slepenas informācijas iegūšanu un izpaušanu, kaut arī apmēram tajā pašā laikā informācijas slepenais statuss tika atcelts. ECK 10. panta pārkāpums.

Paraskevopoulos v. Greece. Iesniedzējs rakstā vietējā avīzē apvainoja amatpersonu likumpārkāpumā. ECT konstatēja, ka nacionālās tiesas nav pilnībā piemērojušas atbilstošo standartu ECK 8. un 10. panta aizsargāto interešu svēršanai (īpaši attiecībā uz viņa sarkastisko izteikšanās veidu). ECK 10. panta pārkāpums.

Tiesības uz privāto dzīvi

Novotný v. the Czech Republic. Tiesas ceļā tika noteikts, ka iesniedzējs ir bērna tēvs. Pēc daudziem gadiem, kad bērns jau bija sasniedzis pilngadību un bija pieejami DNS testi, kas ļauj noteikt paternitāti, iesniedzējs vēlējās apstrīdēt paternitāti, taču tas viņam tika liegts. ECK 8. panta pārkāpums.

Alpeyeva and Dzhalagoniya v. Russia. Iesniedzējiem tika atņemtas pases, jo tika konstatēts, ka viņi tā arī nav ieguvuši Krievijas pilsonību iestādes kļūdas dēļ (sistēmiska problēma). Tā rezultātā vairākus gadus viņiem bija ierobežotas iespējas strādāt, saņemt sociālo palīdzību utt., līdz beidzot tika piešķirta pilsonība un izsniegta pase. ECK 8. panta pārkāpums.

Gaspar v. Russia. Iesniedzēja tika izraidīta no valsts, jo radot drošības risku, bet viņai netika pat vispārīgā veidā minēts, kā tieši šis drošības risks izpaužas. Zemāko instanču tiesas pārbaudīja iestādes ziņojumu tikai tik tālu, vai tā izdošana ietilpst iestādes kompetencē, nevis pēc būtības, savukārt Augstākā tiesa tikai norādīja, ka ziņojums sniedz pamatu izraidīšanai. ECK 8. panta pārkāpums.

Centrum för rättvisa v. Sweden. Iesniedzēja ir nevalstiska organizācija, kas uzskatīja, ka Zviedrijas slepus veiktā elektronisko datu vākšana aizskar tās tiesības. ECT konstatēja, ka, tā kā no likuma izriet, ka potenciāli var tikt novērota jebkuras personas saziņa un likumā arī nebija tiesiskā aizsardzības līdzekļa, kas noteiktu, kā reaģēt uz personas sūdzību par viņas komunikāciju pārķeršanu, ir pamats vērtēt likumu abstrakti, iesniedzējai nepierādot konkrētas saziņas uzraudzīšanu. ECT atzina, ka kopumā likums ir adekvāts un paredzēja pieņemamu aizsardzību pret patvaļu (piemēram, paredzēts, ka var datu pārķeršanu veikt tikai ar tiesas atļauju pēc rūpīgas izvērtēšanas, tā ir laikā ierobežota utt.; turklāt ir neatkarīgas iestādes, kas izrauga sistēmu). ECT apzinājās arī globālā terorisma un noziedzības radītos draudus. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

M.L. and W.W. v. Germany. Iesniedzēji bija pastrādājuši slavenas personas slepkavību un tas tika atspoguļots arī presē. Pēc iznākšanas no ieslodzījuma viņi vēlējās, lai internetā pieejamie raksti par šīm slepkavībām tiktu anonimizēti, taču tas viņiem tika atteikts. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Diskriminācijas aizliegums

Hülya Ebru Demirel v. Turkey. Iesniedzēja nokārtoja civildienesta eksāmenu, taču viņu tika atteikts iecelt apsardzes amatā, jo viņa nav vīrietis, kas izgājis militāro dienestu, tāpēc viņa vērsās tiesā, norādot uz diskrimināciju. Tiesa sūdzību noraidīja. ECK 14. panta (saistībā ar 8. pantu) pārkāpums.

Tiesības uz īpašumu

O’Sullivan McCarthy Mussel Development Ltd v. Ireland. Iesniedzēja ir uzņēmums, kas zvejo gliemju mazuļus, uzaudzē tos un tad pārdod. Eiropas Savienības tiesa (EST) konstatēja, ka Īrija ir pārkāpusi Eiropas Savienības (ES) tiesību normas, neveicot pietiekamu agrikultūras ietekmes uz vidi izvērtējumu atsevišķās teritorijās. Lai nodrošinātu EST sprieduma izpildi, valsts uz brīdi aizliedza arī gliemju mazuļu zvejošanu vairākās ostās, bet iesniedzēja uzskatīja, ka šis liegums nodarīja tai lielus zaudējumus (negūto peļņu). Nav ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpuma.   

Beinarovič and Others v. Lithuania. Sākotnēji iesniedzējām tika atjaunotas tiesības uz padomju laikā nacionalizēto īpašumu, taču vēlāk šie tiesas lēmumi tika atcelti, jo uz zemes atradās valstiskas nozīmes meži. ECT atzina, ka valstij nav liegts labot savas kļūdas, taču labticīgiem ieguvējiem nevajadzētu nest atbildību par valsts kļūdas labošanu. ECT konstatēja, ka ir nepamatoti ilgs restitūcijas process. ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums (attiecībā uz vienu iesniedzēju gan pārkāpuma nav, jo viņa pati izvēlējās pagarināt procesu, lai sagaidītu ECT lietas iznākumu). 

Industrial Financial Consortium Investment Metallurgical Union v. Ukraine. Lai arī ECT konstatēja tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, tā tomēr neatzina ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpumu. Iesniedzējai tika atmaksāta uzņēmuma iegādes summa, bet tiesas process nebija tik prettiesisks, lai tiesas nolēmums būtu nepieņemams, jo iesniedzējai bija iespējas aizstāvēt savas intereses atsāktajā procesā. Iesniedzēja neapstrīdēja, ka iejaukšanās bija sabiedrības interesēs, un nenorādīja, ka tai būtu jānes pārmērīga individuāla nasta.

Telbis and Viziteu v. Romania. Iesniedzējām tika konfiscēta manta, jo bija aizdomas, ka tā iegūtas, izmantojot līdzekļus, ko viņu ģimenes loceklis ieguvis noziedzīgā ceļā (kukuļņemšana). Vēlāk šis radinieks vainu arī atzina. Nav ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpuma.     

Citi

Association of Academics v. Iceland (lēmums). Iesniedzēja ir asociācija, kas apvieno vairākas arodbiedrības. Pēc neveiksmīgām pārrunām ar valsti saistībā ar kolektīvo darba līgumu, vairums no arodbiedrībām uzsāka streiku, ko pēc dažiem mēnešiem aizliedza ar īpašu likumu. Tāpat arī tika noteikts, ka gadījumā, ja puses nespēs vienoties par kolektīvā darba līguma noteikumiem, tā nosacījumus noteiks īpašs tribunāls. ECT atzina, ka iejaukšanās iesniedzējas tiesībās bija samērīga, ņemot vērā streika draudus sabiedrības drošībai un citu tiesībām (jo būtiska ietekme uz veselības aprūpes nozari), turklāt iesniedzēja bija spējusi īstenot būtiskus biedrošanās brīvības elementus — arodbiedrības tiesības tikt uzklausītai no darba devēja puses saistībā ar tās biedru interesēm, kā arī tiesības iesaistīties kolektīvās pārrunās. Nav ECK 11. panta pārkāpuma.

D.R. v. Lithuania. Prettiesiska brīvības atņemšana psihiatriskajai novērtēšanai. ECT norādīja, ka aizturēšana nav bijusi noteikta ar likumu, kā arī pieteicēja nav tikusi uzklausīta pirms lēmuma pieņemšanas. ECK 5. panta pārkāpums.

G.I.E.M. S.r.l. and Others v. Italy. Saistībā ar nelikumīgu būvniecību tika konfiscēts iesniedzēju īpašums. Tikai attiecībā uz vienu no personām varētu uzskatīt, ka konstatēta viņa vaina nelikumīgā būvniecībā (kaut arī process tika izbeigts noilguma dēļ), tomēr pārējās juridiskās personas, kam piederēja īpašums, pat nepiedalījās kriminālprocesā. Attiecībā uz pirmo personu nav ECK 7. panta (nulla poena sine lege) pārkāpuma, taču pret pārējām ir 7. panta pārkāpums.  

Toubache v. France. Policijas pakaļdzīšanās laikā tika sašauts un mira iesniedzēju dēls, kurš atradās uz bēgoša automobiļa aizmugurējā sēdekļa. ECT atzina, ka šaujamieroča izmantošana nav bijusi nepieciešama un samērīga. ECK 2. panta pārkāpums.

Ercankan v. Turkey (lēmums). Iesniedzēju piecpadsmitgadīgais dēls neatļauti atstāja skolu, devās peldēties ar draugiem un noslīka. Vecāki uzskatīja, ka skolai bija ātrāk jāziņo, ka dēls pametis skolu. ECT norādīja, ka skolas pārstāvji nezināja un tiem nevajadzēja zināt, ka skolēnam konkrētajā brīdī draud nāves briesmas. Nav ECK 2. panta pārkāpuma.