Spriedumi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi septembrī un oktobrī

Šajā pārskatā īsumā aplūkoti nozīmīgākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada septembrī un oktobrī pieņemtie nolēmumi.

Tiesības uz taisnīgu tiesu

Agro Frigo OOD v. Bulgaria. Pēc tam, kad spēkā stājās tiesas spriedums pieteicēja kompānijas labā, tika atsākts civilprocess, lai aizsargātu trešās personas tiesības piedalīties procesā. ECT nekonstatē ECK 6. panta pārkāpumu.

Andersena v. Latvia. Tiesvedība par bērna atgriešanu Norvēģijā. Iesniedzēja sūdzējās, ka viņa nebija piedalījusies tiesas sēdē pirmās instances tiesā, savukārt apelācijas instance viņas lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdos noraidīja, turklāt viņai arī netika paziņoti otras puses paskaidrojumi (saskaņā ar “Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem” paredzēts īpašs process, tāpēc nebija paredzēta paskaidrojumu iesniegšana, kā arī nosūtīšana otrai pusei). ECT atzina, ka iesniedzēja pati neizmantoja visus viņai pieejamos līdzekļus, lai viņa tiktu uzklausīta tiesas sēdē, tāpēc šajā kontekstā pārkāpuma nav, taču ir konstatēts ECK 6. panta pārkāpums saistībā ar paskaidrojumu nenosūtīšanu.
Detalizētāk skatīt: https://www.cilvektiesibas.info/raksti/eiropas-cilvektiesibu-tiesa-pasludina-spriedumu-lieta-andersena-pret-latviju

Camacho Camacho v. Spain (spriedums pieejams franču valodā). Pirmās instances tiesā iesniedzējs tika attaisnots, savukārt apelācijas instancē, neuzklausot nedz iesniedzēju, nedz lieciniekus, tomēr notiesāts. Pārkāpts pušu līdztiesības princips. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Robert v. France (lēmums pieejams franču valodā). Iesniedzējs Francijas pilsonis vēlējās, lai viņu notiesājošs spriedums, kas pasludināts Marokā, attiecībā uz sprieduma izpildi, tiktu pārskatīts Francijā. Pieteikums atzīts par nepieņemamu. ECT norādīja, ka ECK 6. un 7. pants neattiecas uz notiesājoša tiesas sprieduma izpildi.

Ilie v. Romania. Iesniedzēja sūdzējās par to, ka nav ievērots tiesnešu neatkarības princips, izskatot viņas nekustamā īpašuma strīdu, jo šie paši tiesneši bija skatījuši citu viņas sūdzību par to pašu īpašumu. Taču Tiesa atzina pieteikumu par nepieņemamu tā nepamatotības dēļ, jo strīds bija par citiem faktiem un tika vērtēti citi pierādījumi. Attiecīgi nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Januškevičienė v. Lithuania. Iesniedzēja sūdzējās par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, jo tiesas spriedumā krimināllietā pret citām personām, viņa tika pieminēta kā persona, kas pastrādājusi noziedzīgus nodarījumus organizēta grupā, kaut arī neviena tiesa viņu par vainīgu neatzina. ECT atzina pieteikumu par nepieņemamu, jo iesniedzēja nebija izsmēlusi nacionālos aizsardzības līdzekļus – celt civilu prasību par goda un cieņas aizskaršanu.

Nikolyan v. Armenia. Iesniedzējs vērsās tiesā ar šķiršanās un izlikšanas prasību pret savu sievu, taču procesa laikā viņam tika atņemta rīcībspēja un viņa dēls tika iecelts par aizbildni. Dēls vēlāk atsauca šķiršanās un izlikšanas prasību. Iesniedzējs norādīja uz konfliktu ar savu dēlu, kā arī lūdza atjaunot rīcībspēju, taču neveiksmīgi, jo likums šādu iespēju nemaz neparedzēja. ECT atzina, ka ir pārkāptas iesniedzēja tiesības uz pieeju tiesai attiecībā uz šķiršanās un izlikšanas prasību, jo tiesa neizrādīja nepieciešamo rūpību, apmierinot dēla atteikšanos no prasības. Tāpat arī pārkāptas tiesības uz pieeju tiesai attiecībā uz rīcībspējas atjaunošanu. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Deli v. Republic of Moldova. Tiesas procesa laikā iesniedzējs – advokāts tika sodīts par necieņu pret tiesu. Iesniedzējs norādīja, ka protokolā netika pareizi atspoguļota situācija. ECT atzina, ka nevienā no pārsūdzības procesiem netika atbildēts uz šaubām par tiesneša neobjektivitāti. Lēmumā par iesniedzēja sodīšanu par necieņu tiesnesis uzņēmās kā apsūdzības uzturētāja tā tiesneša lomu. Turklāt iesniedzējs pārsūdzības procesā netika pienācīgi uzklausīts. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Carrefour France v. France (lēmums pieejams franču valodā). Uzņēmums tika auditēts un tika konstatēts konkurences tiesību pārkāpums, tāpēc tika uzsākts process. Vēlāk šo uzņēmumu pārņēma iesniedzējs. Kā tiesību pārņēmējam tam tika uzlikts sods. Iesniedzējs uzskatīja, ka pārkāpta nevainīguma prezumpcija. ECT norādīja, ka vēlākais uzņēmums pārņēma visu pārņemtā uzņēmuma darbību. Ja netiktu sodīts jaunais uzņēmums, tad nebūtu citas personas, ko sodīt. Tādu pieeju uzņēmumi varētu izmantot, lai izvairītos no soda. Pieteikums atzīts par nepieņemamu. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Fleischner v. Germany. Iesniedzējs kopā ar citām personām tika apsūdzēts personas nolaupīšanā, taču kriminālprocess pret iesniedzēju tika izbeigts, taču turpināts pret pārējiem, kuri arī tika notiesāti. Vienlaikus civilprocesā tika atzīta notiesāto, kā arī iesniedzēja civiltiesiskā atbildība, balstoties uz kriminālprocesā konstatētajiem faktiem. Iesniedzējs sūdzējās par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, taču ECT to nekonstatēja. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Grace Gatt v. Malta. Iesniedzēja bija policiste, kas tika disciplināri sodīta ar atbrīvošanu no amata. Tiesa vēlāk viņas sūdzības noraidīja, jo viņu neaizsargājot tiesības uz taisnīgu tiesu. Viņa sūdzējās, ka netika nodrošināts taisnīgs process: disciplinārā komisija nebija neatkarīga.  ECT atzina, ka 6. pants ir piemērojams disciplinārprocesam. Tāpat arī ECT konstatēja, ka pārkāpts 6. pants.

Batiashvili v. Georgia. Tika ierosināta pārbaudes lieta pirms kriminālprocesa uzsākšanas. Policija medijiem izplatīja noklausītas iesniedzēja, pazīstama opozīcijas līdera, telefona sarunas ar vietējās nelegālās bruņotās grupas līderi, ko mediji tālāk izplatīja sabiedrībai. Iesniedzējs sūdzējās, ka, iespējams, šīs sarunas bija viltotas. ECT atzina, ka ierakstu izplatīšana nebija atbilstoša sabiedrības interesēm. Vēlākie politiķu izteikumi par šīm sarunām radīja pāragru priekšstatu par iesniedzēja vainu. Konstatēts ECK 6. panta pārkāpums.

Pastörs v. Germany. Iespējama tiesnešu neobjektivitāte, jo pirmās instances un viens trešās instances tiesnesis, kas izskatīja lietu, bija savā starpā precējušies. Nav ECK 6. panta pārkāpuma.

Spīdzināšanas aizliegums

R.K. v. Russia. Iesniedzējs tika izraidīts uz savu mītnes zemi – Kongo Demokrātisko Republiku, jo viņam netika piešķirta uzturēšanās atļauja kā politiskajam bēglim, tā kā viņš nevarēja pierādīt, ka savā mītnes zemē viņam draud represijas. Nav ECK 3. panta pārkāpuma.

Savran v. Denmark. Iesniedzējs cieta no smagas garīgas saslimšanas, bet Dānijā uzturējās nelegāli. Saistībā ar smaga nozieguma izdarīšanu tika nolemts iesniedzēju izraidīt uz Turciju. ECT atzina, ka būtu ECK 3. panta pārkāpums, ja valsts neiegūtu apliecinājumus no Turcijas, ka iesniedzējam būs pieejama adekvāta ārstēšana.

O.D. v. Bulgaria (spriedums pieejams franču valodā). Sīrijas armijas dezertiera izraidīšana. Konstatēts ECK 2. un 3. panta pārkāpums, ņemot vērā vispārējo situāciju Sīrijā un iesniedzēja individuālos apstākļus. Konstatēts arī ECK 13. panta pārkāpums, jo, izskatot lūgumu apturēt izraidīšanu, priekšroka dota valsts drošības interesēm.

Tiesības uz privāto dzīvi

Strand Lobben and Others v. Norway. Iesniedzēja bija māte bērnam, kurš tika nodots audžuģimenes aprūpē. Pēc dažiem gadiem bērns tika nodots adopcijā šai ģimenei. Kaut arī mātes situācija bija uzlabojusies, viņa bija apprecējusies un viņai bija cits bērns, par kuru viņa spēja rūpēties, iestādes nolēma, ka viņas pirmais bērns ir īpaši ievainojams un viņam vajadzīga īpaša aprūpe, ko audžuģimene spēs nodrošināt labāk. ECT citstarp atzina, ka iestādes nebija mēģinājušas līdzsvarot bērna un viņa bioloģiskās ģimenes intereses. Trūka vērtējuma mātes spēju izmaiņām, kā arī pamatojuma tam, kāpēc bērns būtu īpaši ievainojams. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Avşar and Tekin v. Turkey (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzēji, kas bija notiesāti ar mūža ieslodzījumu, vēlējās tikt pārvietoti uz ieslodzījuma vietu, kas atradās tuvāk mājām, jo viņu ģimenes nevarēja viņus apciemot. Lūgumi tika apmierināti tikai pēc 10 gadiem. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Nikolyan v. Armenia. Iesniedzējs vērsās tiesā ar šķiršanās un izlikšanas prasību pret savu sievu, taču procesa laikā viņam tika atņemta rīcībspēja un viņa dēls tika iecelts par aizbildni. Dēls vēlāk atsauca šķiršanās un izlikšanas prasību. Iesniedzējs norādīja uz konfliktu ar savu dēlu, kā arī lūdza atjaunot rīcībspēju, taču neveiksmīgi, jo likums šādu iespēju nemaz neparedzēja. ECT atzina, ka pilnīga rīcībspējas atņemšana bija nesamērīga. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Solcan v. Romania. Iesniedzējai neļāva pamest psihiatrisko slimnīcu, lai apmeklētu mātes bēres, jo tādu kārtību neparedzēja likums. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Zelikha Magomadova v. Russia. Atraitnei Čečenijā tika liegta saskarsme ar saviem bērniem un tika atņemtas vecāka aizgādības tiesības pār bērniem pēc vīra nāves. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Lacombe v. France. Iesniedzējs sūdzējās par tiesas lēmumu atgriezt bērnu mātei ASV saskaņā ar Hāgas konvenciju. ECT citstarp atzina, ka process bijis taisnīgs. Iesniedzējam bija iespēja pārstāvēt savu viedokli, vienlaikus tika aizstāvētas bērna intereses. Nav ECK 8. panta pārkāpuma.

Lewit v. Austria. Labējs žurnāls publicēja rakstu, kurā tika norādīts, ka visi cilvēki, kas izlaisti no Mauthauzenes koncentrācijas nometnes, ir noziedznieki. Iesniedzējs kā viens no bijušajiem ieslodzītajiem šajā koncentrācijas nometnē sūdzējās par reputācijas aizskārumu. Nacionālās tiesas viņa sūdzību noraidīja, jo iesniedzējs netika personīgi skarts. ECT atzina, ka ir skartas iesniedzēja tiesības uz privāto dzīvi, pat ja viņš netika personīgi minēts rakstā. Trūka adekvāta izvērtējuma iesniedzēja prasībai. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Çapın v. Turkey. Iesniedzējs uzauga bāreņu namā un tikai 45 gadu vecumā uzzināja, ka viņa iespējamais tēvs patiesībā ir dzīvs, tāpēc cēla prasību paternitātes atzīšanai. Laika limita notecējuma dēļ prasība tika noraidīta. Konstatēts ECK 8. panta pārkāpums, jo nav izsvērtas individuālās intereses.

Polyakh and Others v. Ukraine. Tika atlaisti ierēdņi saistībā ar lustrācijas procedūru (tika atbrīvoti ierēdņi no tā saucamās Janukoviča ēras un padomju laikiem). Iesniedzēji tika atlaisti, viņiem tika noteikts 10 gadu liegums strādāt civildienestā, kā arī viņi tika iekļauti publiskā reģistrā. Konstatēts 8. panta pārkāpums, jo šādam tiesību ierobežojumam nebija leģitīma mērķa demokrātiskā sabiedrībā. Viņu sūdzības joprojām tiek izskatītas administratīvajās tiesās un konstitucionālajā tiesā. ECK 6. panta pārkāpums.

Lopez Ribalda and Others v. Spain. Slepena darbinieku videonovērošana, lai noskaidrotu zaudējumu iemeslu. Videonovērošanas rezultātā tika atklātas zādzības, ko veica darbinieki. ECT Lielā palāta norādīja, ka citstarp svarīgi ir vairāki apsvērumi: vai darbinieki bija informēti par iespējamu novērošanu; novērošanas apmēri; vai bija leģitīms iemesls; vai bija pieejami mazāk aizskaroši līdzekļi; novērošanas sekas; vai bija pieejami darbinieku aizsardzības līdzekļi. Nav konstatēts ECK 8. panta pārkāpums.

Vučina v. Croatia. Iesniedzējas fotogrāfija publicēta žurnālā, kurā viņa uzņemta publiskā pasākumā, kļūdaini uzdodot viņu par citu personu. Pieteikums atzīts par nepieņemamu, attiecīgi nav ECK 8. panta pārkāpuma, jo konteksts, kā arī persona, par kuru viņa uzdota, iesniedzējai nav radījis nekādas negatīvas sekas.

Tiesības uz vārda brīvību

Pryanishnikov v. Russia. Iesniedzējam, slavenam filmu producentam netika izsniegta licence erotisko filmu izplatīšanai, jo it kā pastāvējušas aizdomas par nelegālu pornogrāfijas izplatīšanu, kaut oficiāli šādu faktu nebija. Izmeklēšanā, kas tika veikta, iesniedzējs bijis liecinieka statusā. ECT atzina, ka atteikums izsniegt licenci nebalstījās faktos, turklāt nacionālās tiesas neņēma vērā iesniedzēja vārda brīvības intereses. Konstatēts ECK 10. panta pārkāpums.

Antunes Emídio and Soares Gomes da Cruz v. Portugal. Žurnālists un ārsts notiesāti par izteikumiem, kas vērsti pret politiķi (tādi izteikumi kā “visstulbākais politiķis” un viņam piedēvēts “rakstura trūkums un gļēvulība”). ECT atzina, ka ierobežojums nav samērīgs, jo iesniedzēju izteikumi bija saistīti ar politisko situāciju un politiķa darbību, un tie bija sabiedrības interesēs. Konstatēts ECK 10. panta pārkāpums.

Pastörs v. Germany. Parlamentārietis savā runā noliedzis holokaustu un par to ticis krimināli sodīts. Pieteikums atzīts par nepieņemamu attiecībā uz ECK 10. panta pārkāpumu, jo šādi izteikumi neatbilst Konvencijā nostiprinātām demokrātiskām vērtībām.

L.P. and Carvalho v. Portugal (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzēji bija advokāti, kas tika sodīti par divu tiesnešu kritizēšanu. ECT atzina, ka kritika tika pausta, pildot viņu kā advokātu profesionālos pienākumus. Līdz ar to šāda sodīšana var atstāt negatīvu ietekmi uz advokāta profesijas praktizēšanu, jo īpaši viņu klientu interešu aizstāvības sakarā. Konstatēts ECK 10. panta pārkāpums, jo iejaukšanās atzīta par nesamērīgu un demokrātiskā sabiedrībā neatbalstāmu.

Szurovecz v. Hungary. Žurnālistam liegta piekļuve patvēruma meklētāju centram, lai veiktu intervijas par sadzīves apstākļiem. ECT atzina,  ka valstīm ir zināma rīcības brīvība regulēt piekļuvi patvēruma meklētāju centriem, taču liegums žurnālistam klātienē iepazīties ar apstākļiem bija nesamērīgs. Konstatēts ECK 10. panta pārkāpums.

Citi

Olewnik-Cieplińska and Olewnik v. Poland. Iesniedzēju radinieks tika nolaupīts un 2 gadus netika atbrīvots, līdz tika samaksāta izpirkuma maksa, pēc kuras nodošanas, upuris tika nogalināts. ECT konstatēja izmeklēšanas iestāžu neefektivitāti, pārkāpumus un kļūdas personas nolaupīšanas izmeklēšanā. Policija lietā bija jau iesaistīta, kamēr upuris bija vēl dzīvs, taču nekādi pasākumi netika veikti, lai viņu atrastu un novērstu letālo iznākumu. Turklāt vēl 17 gadus pēc notikumiem nebija skaidrības notikumu izmeklēšanā. Konstatēts ECK 2. panta pārkāpums.

Rizzotto v. Italy (No. 2) (spriedums pieejams franču valodā). Jautājums par apcietinājuma pārskatīšanas procedūru. Iesniedzējam tika piemērots apcietinājums un izsludināta viņa meklēšana. Viņa prombūtnes dēļ viņam tika nozīmēts valsts advokāts. Advokāts lēmumu par apcietinājumu pārsūdzēja, taču tas tika atstāts spēkā. Vēlāk tika notverts pats iesniedzējs, kurš izvēlējās pats savu advokātu, kurš atkal mēģināja lēmumu pārsūdzēt, taču sūdzība tika noraidīta, jo vienreiz jau šādu sūdzību bija iesniedzis valsts nozīmētais advokāts. Iesniedzējam nebija dota iespēja piedalīties arī šajā tiesas sēdē. Turklāt iesniedzējs pats saskaņā ar kriminālprocesuālu kārtību lūdza pārskatīt piemēroto apcietinājumu un grozīt uz mazāk ierobežojošu drošības līdzekli, taču, ja viņš nevarēja uzrādīt jaunus faktus, saskaņā ar likumu tiesa varēja pieņemt lēmumu rakstveidā bez viņa klātbūtnes. Konstatēts ECK 5. panta pārkāpums, jo iesniedzējam nebija iespējas ne reizi piedalīties sēdē, kas lēma par viņa apcietinājuma piemērošanu.

Religious Community of Jehovah’s Witnesses of Kryvyi Rih’s Ternivsky District v. Ukraine. Reliģiska organizācija nevarēja uzcelt ēku savām reliģiskajām aktivitātēm, jo iestādes kavējās ar lēmumu par zemes iznomāšanu, kaut tā atbilda likuma prasībām. Konstatēts 9. panta un Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Theodorou and Tsotsorou v. Greece (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējs salaulājās ar otru iesniedzēju – savas bijušās sievas māsu, taču šī laulība tika anulēta, jo likums neļāva laulāties bijušajiem svaiņiem, kaut viņu laulības reģistrācijas brīdī iestādes necēla iebildumus, turklāt nekādus morālus pamatus šādam aizliegumam valsts nevarēja uzrādīt. Konstatēts ECK 12. panta pārkāpums.

Moustakidis v. Greece (spriedums pieejams franču valodā). Iesniedzējam tika ekspropriēta daļa īpašuma un par to piešķirta kompensācija. Vēlāk viņš atbilstoši likumam prasīja kompensāciju arī par neatņemto īpašuma daļa un zaudējumiem par traucējumiem viņa uzņēmējdarbībai. Tiesa atteicās skatīt prasību un lika vērsties ECT vai administratīvajā tiesā. ECT atzina, ka nepieciešama viena procedūra vispārīgam ekspropriācijas seku novērtējumam.  Konstatēts ECK Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

G.B. and Others v. Turkey. Iesniedzēji ir māte ar bērniem, kas tika turēti imigrācijas aizturēšanā bez tiesiska pamata. Neefektīvs pārsūdzības mehānisms. Konstatēts ECK 5. panta pārkāpums.

J.D. and A v. the United Kingdom. Iesniedzējas (viena rūpējās par savu meitu – personu ar invaliditāti,  un otra bija sieviete ar dēlu, kas tika aizsargāta no vardarbīgām attiecībām) bija sociālās mājas īrnieces. Samazinājās viņām sniegtais pabalsts, un viņām bija jāvēršas pēc citas atbalsta shēmas un, iespējams, jāmaina dzīvesvieta. Viņas sūdzējās, ka nav ņemti vērā viņu īpašie apstākļi. ECT atzina: kaut arī sociālajā jomā valstij ir liela rīcības brīvība, tikai svarīgi iemesli attaisnotu atšķirīgu attieksmi, balstoties uz personas dzimumu vai invaliditāti. Pirmās iesniedzējas gadījumā nav pārkāpuma, jo ierobežojums ir samērīgs. Proti, mazākas dzīvojamās telpas ierādīšana, ja tā ir aprīkota ar nepieciešamo invalīda dzīvei, ir samērīgs ierobežojums. Taču otrās iesniedzējas gadījumā ir ECK 14. panta un Pirmā protokola 1. panta pārkāpums, jo ierobežojums neatbilst aizsardzības programmas mērķim, kurā atradās iesniedzēja. Proti, jebkura pārvietošanās varēja radīt draudus drošībai.

Papageorgiou and Others v. Greece. Lai bērnu atbrīvotu no reliģiskajām nodarbībām skolā, bija jāiesniedz oficiāls apliecinājums, ka bērni nav pareizticīgie. Konstatēts ECK Pirmā protokola 2. panta pārkāpums, jo valstij nav tiesību uzlikt par pienākumu indivīdiem atklāt savus reliģiskos uzskatus. Jo īpaši, ja šajā sakarā bērni var ciest no atstumtības un neiecietīgas attieksmes.