Mākslīgais intelekts (MI) kļūst aizvien nozīmīgāks dažādu nozaru un profesiju ikdienas darbā. Žurnālistikā kā nozarē, kas ietver faktu un ziņu ieguvi, analizēšanu un izplatīšanu, kā arī audiovizuālu materiālu sagatavošanu, MI izmantošanas iespējas ir ļoti plašas - sākot ar satura izstrādi, līdz pat medija efektivitātes uzlabošanai un darba procesu vienkāršošanai, kā arī auditorijas paradumu noteikšanai. Vienlaikus masu mediji ieņem īpašu lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot iespēju brīvi veidot un paust viedokļus un idejas, rūpīgi pārbaudīt valsts rīcību un nodrošināt forumu debatēm. Ņemot vērā, ka MI iesaiste satura veidošanā un informācijas apritē var būtiski ietekmēt procesus demokrātiskā sabiedrībā, Eiropas Padomes Mediju un informācijas sabiedrības komiteja (CDMSI) 2023. gada nogalē pieņēma “Vadlīnijas mākslīgā intelekta sistēmu atbildīgai īstenošanai žurnālistikā” (angļu val. - Guidelines on the Responsible Implementation of Artificial Intelligence Systems in Journalism) (turpmāk – Vadlīnijas). Vadlīnijās sniegti ieteikumi tam, kā medijiem identificēt un iegūt žurnālistikas MI sistēmas, kā arī šo sistēmu iekļaušanai medija organizatoriskajā un profesionālajā praksē. Vadlīnijas arī ietver norādījumus, kādiem pienākumiem būtu jāatiecas uz ārējiem tehnoloģiju nodrošinātājiem, platformām un valsti.

Kas ir žurnālistikas MI sistēma?

Atbilstoši Vadlīnijās ietvertajām definīcijām, MI sistēma ir jebkura algoritmiska sistēma vai šādu sistēmu kombinācija, kas izmanto ar statistikas vai citiem matemātiskiem paņēmieniem iegūtas skaitļošanas metodes un kas ģenerē tekstu, skaņu, attēlu vai citu saturu, vai arī palīdz cilvēka lēmumu pieņemšanā vai to aizstāj. Šī definīcija ir jāinterpretē atbilstoši attiecīgajai tehnoloģiju attīstībai un saskaņā ar vēlākiem Eiropas Padomes Pamatkonvencijas par MI, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu ietvaros pieņemtiem lēmumiem.^[1] 

Savukārt žurnālistikas MI sistēma ir MI sistēma, kas ir tieši saistīta ar mediju uzņēmējdarbību vai praksi, regulāri rada informāciju par mūsdienu sabiedrības interesēm un nozīmīgām lietām, tostarp par pētniecības un izmeklēšanas uzdevumiem, kas ir žurnālistikas rezultātu pamatā. Tās var ietvert lielo valodu modeļus (līdzīgi kā ChatGPT) un ģeneratīvo MI, ja tos izmanto žurnālistikas nolūkos vai ziņu organizācijās. Žurnālistikas MI sistēmas nav viena tehnoloģija, bet gan dažādu, bieži vien savstarpēji saistītu rīku virkne konkrētu uzdevumu automatizēšanai.^[2] 

Papildus tam Vadlīnijās arī sniegts skaidrojums MI subjekta un MI auditorijas definīcijai. MI subjekts ir jebkura persona, kuras cilvēktiesības un pamatbrīvības vai saistītās tiesības, kas garantētas saskaņā ar piemērojamiem valsts vai starptautisko tiesību aktiem, ietekmē MI sistēmas izmantošana. Tostarp lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šādas sistēmas vai MI sistēmu sniegto informāciju.^[2] Savukārt MI auditorija ir fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir pakļauta MI lietotāja ziņām, informācijai un citam plašsaziņas līdzekļu saturam, pamatojoties uz MI sistēmas rezultātiem.^[2] 

MI izmantošana žurnālistikā

Žurnālistikā MI sistēmas var izmantot plašākā nozīmē vispārīgiem uzdevumiem, kas raksturīgi jebkurai organizācijai un uzņēmumam. Piemēram, MI sistēmas var izmantot produktu stratēģijas uzlabošanā vai procesu efektivizēšanā.^[3] Tāpat MI sistēmas var izmantot tādu uzdevumu veikšanā, kas raksturīgi tieši medijiem. Piemēram, pētnieciskās žurnālistikas datu analīzei un faktu pārbaudei, kā arī automatizētai teksta, video un audio ģenerēšanai un ikdienas atbalsta uzdevumiem, piemēram, tulkošanai un transkripcijai.^[4] MI izmantošana var attīstīt t.s. lielo datu žurnālistiku, sākot no datu apkopošanas lielās datu noplūdēs, kā Panamas dokumenti, līdz pat klimata krīzes seku izpētei.^[5] Tāpat MI sistēmas var izmantot, lai veicinātu auditorijas sasniedzamību, izmantojot algoritmus un personalizējot saturu. Žurnālistikas MI sistēmas var būt arī līdzeklis, lai sazinātos ar auditoriju, piemēram, izmantojot virtuālos palīgus un tērzēšanas robotus.^[6] 

Vēl viens no MI izmantošanas veidiem žurnālistikā ir automatizētā ziņošana (angliski arī dēvēta par robo-reporting). Piemēram, finanšu ziņu medijs Bloomberg ir izmantojis programmatūru Cyborg, kas analizē finanšu pārskatus un nekavējoties raksta ziņu stāstus ar attiecīgajiem faktiem un skaitļiem. Līdzīgi laikraksts Washington Post 2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu atspoguļošanā izmantoja mākslīgā intelekta tehnoloģiju Heliograf.^[7]   

Savukārt Latvijas sabiedriskais medijs LSM.lv ir platformas European Perspective dalībnieks. European Perspective ir platforma tehniskai un redakcionālai sadarbībai starp Eiropas sabiedriskajie medijiem un citām sabiedrisko pakalpojumu organizācijām, lai apmainītos ar to radīto oriģinālo saturu. Ziņu raksti tiek tulkoti vairākās valodās, izmantojot Eiropas Raidorganizācijas apvienības (EBU) MI atbalstīto EuroVox rīku.^[8] Tādējādi LSM.lv portālā parādās citu Eiropas valstu sabiedrisko mediju raksti latviešu valodā ar piezīmi “Šī raksta tulkošanā izmantota mākslīgā intelekta palīdzība”.

Lēmums ieviest žurnālistikas MI sistēmas var būtiski ietekmēt redakcijas iekšējos procesus. Tāpat šim lēmumam var būt arī plašāka ietekme uz sabiedrību un žurnālista profesiju, tostarp sabiedrības priekšstatiem par žurnālistiku, darba apstākļu kvalitāti un godīgumu plašākā mediju ekosistēmā, skarot ārštata darbiniekus, fotogrāfus un ilustratorus, satura moderatorus, faktu pārbaudītājus u.c., kā arī ietekmējot digitālās komunikācijas infrastruktūru.^[9] Vienlaikus MI izmantošana žurnālistikā rada dažādus riskus. Piemēram, žurnālistikas MI rīki var sniegt neuzticamu vai neobjektīvu informāciju, kas izriet no kļūdainiem datiem vai to kļūdainas apstrādes, kā arī radīt informācijas burbuli, neiekļaujot pilnīgu un visaptverošu informāciju par konkrētu tematu vai sabiedrības procesiem.

Vadlīnijas atbildīgai MI sistēmu un rīku ieviešanai žurnālistikā

Kā norāda CDMSI, politikas veidotājiem, tehnoloģiju nodrošinātājiem, platformām, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir nepieciešami praktiski norādījumi, lai kritiski novērtētu un ieviestu MI izmantošanu žurnālistikā un mediju darbā, vienlaikus veicinot mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un nodrošinot MI sistēmu saderību ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo īpaši tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, izteiksmes brīvību, vārda brīvību un diskriminācijas aizliegumu.

Vadlīnijas sastāv no septiņām nodaļām, kas sniedz praktiskus ieteikumus par mediju darba organizāciju un lēmumu ieviest MI sistēmas, MI sistēmu identificēšanu un iegādi, MI rīku iekļaušanu profesionālajā un organizatoriskajā praksē un to izmantošanu saistībā ar lietotājiem un sabiedrību, kā arī par pienākumiem, kas attiecas uz ārējo tehnoloģiju nodrošinātājiem, platformām, kas izplata ziņas, un arī valsts pozitīvajiem pienākumiem, kas izriet no cilvēktiesību instrumentiem. 

Vadlīniju Pielikumā 1 “Iepirkuma kontrolsaraksts” apkopoti svarīgākie jautājumi, uz kuriem būtu jārod atbildes pirms MI rīka iegādes vai izstrādes un pielietošanas, piemēram, par datu apstrādi un glabāšanu, atbildību, cilvēka uzraudzību, nepieciešamajām tehniskajām prasībām, cenu u.tml. Pielikums 1 ir noderīgs ne tikai mediju pārstāvjiem, izvērtējot konkrētu MI rīku, kuru plānots iegādāties vai ieviest, bet arī juristiem, veicot darījuma analīzi un līguma sagatavošanu.

Mediju organizāciju un žurnālistu lēmums ieviest MI sistēmas, to iegāde un ieviešana profesionālajā un organizatoriskajā darbībā

Kā skaidrots Vadlīniju otrajā nodaļā, lēmums ieviest žurnālistikas MI sistēmas vienlaikus ir arī redakcionāls lēmums, ciktāl MI sistēmas ir nozīmīgas redakcijas uzdevumu vai profesionālo vērtību īstenošanā. Tamdēļ medija organizācijā ir jābūt kādam, kas ir tieši atbildīgs par MI sistēmu ieviešanu un izmantošanas rezultātiem. Lielākoties tas ir galvenais redaktors. Turklāt šis lēmums ir jāpieņem caurredzamā veidā, ļaujot paust un līdzsvarot dažādas intereses un perspektīvas, tai skaitā žurnālistu, redaktoru, tehnoloģiju izstrādātāju, produktu īpašnieku, mārketinga un juridisko pakalpojumu sniedzēju, reklāmdevēju un auditorijas intereses. 

Lēmums ieviest MI sistēmas drīzāk ir daļa no cikliska procesa. Proti, pēc MI sistēmu ieviešanas būtu jāparedz regulāra MI sistēmas darbības uzraudzība. Tāpat zināšanas par MI sistēmas izmantošanu būtu pastāvīgi jāatjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas tiesiskajā regulējumā, tehnoloģiskajās iespējās un ziņu telpas praksē. Kā norādīts Vadlīniju 1.7. punktā, diskusijas un dialogs starp MI lietotājiem un MI nodrošinātājiem ir būtisks, lai veidotu kopīgu izpratni par ētikas un cilvēktiesību standartiem un savstarpējām tiesībām un pienākumiem. 

Ņemot vērā, ka daļa MI sistēmas ir jāapmāca, izmantojot datus, Vadlīniju 2.2. punktā ir uzsvērta nepieciešamība rūpīgi ievērot datu apstrādes prasības. Pirmkārt, ir jānovērtē datu pieejamība, precizitāte un kvalitāte. Ja dati attiecas uz subjektiem, kas ietver arī auditoriju, nepieciešams ievērot privātuma un datu aizsardzības noteikumus, vienlaikus piemērojot atbilstošus pasākumus, lai novērstu tādus MI sistēmu darbības rezultātus, kas balstīti aizspriedumos, stereotipos un tamlīdzīgi kaitīgā nevienlīdzīgā attieksmē. Ziņu organizācijām ir jāatklāj gan subjektiem, gan auditorijai, kad un kā tās izmanto MI sistēmas. Sevišķi situācijās, kad MI sistēmu izmantošana var būtiski ietekmēt subjekta vai auditorijas tiesības vai rezultātu interpretāciju.

Neskatoties uz to, ka žurnālistikas MI sistēmas lielākoties izmanto ļoti tehnisku uzdevumu veikšanā, tomēr pat šiem uzdevumiem, un jo īpaši automatizācijas un ģeneratīvā MI izmantošanas gadījumā, ir nepieciešama redakcionāla pārraudzība, lai izvairītos no nepareiziem vai neobjektīviem procesiem un rezultātiem. Kā norādīts Vadlīnijās, žurnālistikas MI sistēmu ieviešana un izmantošana atbilstoši žurnālistikas vērtībām ir sarežģīts uzdevums, tāpēc daļa no ziņu organizācijas redakcionālās atbildības ir iespēju robežās radīt telpu, laiku un resursus eksperimentiem un MI atbildīgai izmantošanai.

MI rīku izmantošana attiecībā uz auditoriju un sabiedrību

Kā minēts Vadlīniju ceturtajā nodaļā par MI rīku izmantošanu attiecībā uz sabiedrību, medijus ne tikai aizsargā izteiksmes brīvība, bet šīs tiesības ir saistītas ar noteiktiem pienākumiem. Šie pienākumi ir attiecināmi arī uz tehnoloģiju izmantošanu mediju darbā un ziņu izplatīšanā. Proti, tehnoloģijas, tai skaitā MI rīki, izmantojamas atbildīgi un droši, saskaņā ar žurnālistu ētiku, profesionālajiem kodeksiem un vadlīnijām. Līdz ar to medijiem MI tehnoloģiju izmantošana būtu jāveic pārredzami un to izmantošana skaidri jāatspoguļo redakcijas darbības principos un iekšējos procedūru dokumentos. 

Tradicionālās žurnālistikas vērtības, piemēram, godīgums, neatkarība, precizitāte, dažādu viedokļu atspoguļošana, patiesums un objektivitāte, joprojām ir aktuālas žurnālistikas MI sistēmu kontekstā, taču, ņemot vērā jaunās iespējas un riskus, var būt nepieciešama to pielāgošanau jaunajai situācijai. Turklāt medijiem var būt nepieciešams formulēt un īstenot jaunus uzdevumus, piemēram, attiecībā uz datu kvalitāti un datu godīgumu, drošību un ekspertu uzraudzību.

Ciktāl saturs, izplatīšanas modeļi vai cenas ir personalizētas, subjektiem vajadzētu būt tiesībām uz atbildīgu personalizāciju. Tas nozīmē, ka subjektiem jāsaņem nepieciešamā informācija un izvēles iespējas, lai varētu kontrolēt savus personas datus, pārvaldīt un pielāgot savus lietotāju profilus, piedāvāt izvēli no dažādiem personalizācijas iestatījumiem, kas ņem vērā lietotāja īstermiņa un ilgtermiņa intereses. Tas attiecas, piemēram, uz iespēju nesaņemt satura ieteikumus un personalizētus piedāvājumus, kā arī piedāvāt subjektiem iespēju paust bažas vai kritiku, kuras tiktu ņemtas vērā turpmākā MI rīku uzraudzībā un izmantošanā. Turklāt lietotājiem regulāri jāatgādina, ka daži ziņu pakalpojumi ir personalizēti, kāds ir bijis pamats to darīt un kā to var atsaukt, mainot iestatījumus.

Ārpakalpojuma sniedzējiem, ziņu izplatošajām paltformām un valstij – savi pienākumi

Tā kā mediju telpa ir kompleksa un mijiedarbība ar sabiedrību ietver arī citas iesaistītās puses, Vadlīniju piektā un sestā nodaļa apraksta pienākumus, kas attiecas uz ārējo pakalpojumu sniedzējiem (MI sistēmu nodrošinātājiem), platformām, kas izplata ziņas, un valsti.

Vadlīnijas uzsver, ka ārpakalpojuma sniedzējiem, kas rada vai nodrošina MI sistēmu izmantošanu mediju darbā, ir jārespektē mediju redakcionālā neatkarība un žurnālistu profesionālās vērtības, kas ir būtiskas demokrātiskā sabiedrībā. Tamdēļ, izstrādājot MI sistēmas, ir jāparedz, ka visā žurnālistikas produkta radīšanas posmā ir nepieciešama ekspertu uzraudzība un daži uzdevumi ir veicami tikai cilvēkiem.

Attiecībā uz platformām, kas ir iesaistītas ziņu izplatīšanā, Vadlīnijās ietvertas atsauces uz jau esošām Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijām par plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas pārvaldību, mediju plurālismu un kvalitatīvu žurnālistiku. Šīs rekomendācijas joprojām ir piemērojamas platformu lomai, radot apstākļus atbildīgai MI sistēmu ieviešanai žurnālistikā, ietverot arī sistēmas, ko platformas izmanto žurnālistikas izplatīšanai.

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai valstij ir pozitīvs pienākums aizsargāt un radīt labvēlīgus apstākļus cilvēktiesību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma īstenošanai. Valstīm ir svarīga loma, lai veicinātu piekļuvi un izvēli starp tehnoloģiju nodrošinātājiem, kuri ievēro žurnālistikas vērtības un cilvēktiesību īstenošanu. Šim nolūkam valstīm būtu jārada labvēlīgi apstākļi atvērtā pirmkoda risinājumiem, piekļuvei apmācību datiem, atvērto datu pieejām un jānodrošina konkurence starp tehnoloģiju uzņēmumiem.

Kopsavilkums

Ņemot vērā mediju īpašo lomu sabiedrībā un to, ka MI sistēmu ieviešana žurnālistu ikdienas darbā var skart gan auditoriju, gan ietekmēt informācijas telpu kopumā, Eiropas Padomes Mediju un informācijas sabiedrības komiteja (CDMSI) 2023. gada nogalē pieņēma Vadlīnijas, lai apkopotu ieteikumus medijiem MI sistēmu iegādē un ieviešanā. Galvenie ieteikumi ir saistīti ar līdzšinējo mediju vērtību saglabāšanu, caurskatāmības nodrošināšanu un sabiedrības interešu, tai skaitā datu apstrādes noteikumu, ievērošanu. Vienlaikus Vadlīnijas satur norādes arī citām iesaistītajām personām – pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformām, kas izplata mediju saturu, un valstij – ievērot redakcionālās darbības īpatnības, veicināt mediju plurālismu un kopumā ievērot cilvēktiesību standartus.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Vairāk par Eiropas Padomes Mākslīgā intelekta komitejas izstrādāto Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu, cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu un darba procesu lasāms šeit:  https://www.coe.int/en/web/artificial-intelligence/cai [aplūkots 28.03.2024.] Vienlaikus Vadlīnijās ir norādīts, ka mākslīgā intelekta sistēmas definīcija var tikt mainīta, jo pamatkonvencija par MI vēl nav pabeigta. Attiecīgi Vadlīniju definīcija tiks pielāgota pamatkonvencijas definīcijai.
2. ^{a, b, c} Vadlīnijas mākslīgā intelekta sistēmu atbildīgai īstenošanai žurnālistikā (angļu val. - Guidelines on the Responsible Implementation of Artificial Intelligence Systems in Journalism). Pieņēmusi Eiropas Padomes Mediju un informācijas sabiedrības komiteja (CDMSI) 2023. gada 30. novembrī. Pieejams:https://rm.coe.int/cdmsi-2023-014-guidelines-on-the-responsible-implementation-of-artific/1680adb4c6 [aplūkots 28.03.2024.], 7. lpp.
3. ^{^} David Cashwell. AI and journalism: What's next? Reuter, 19.09.2023. Pieejams: https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/news/ai-and-journalism-whats-next [aplūkots 28.03.2024.]
4. ^{^} Vadlīnijas mākslīgā intelekta sistēmu atbildīgai īstenošanai žurnālistikā (angļu val. - Guidelines on the Responsible Implementation of Artificial Intelligence Systems in Journalism). Pieņēmusi Eiropas Padomes Mediju un informācijas sabiedrības komiteja (CDMSI) 2023. gada 30. novembrī. Pieejams: https://rm.coe.int/cdmsi-2023-014-guidelines-on-the-responsible-implementation-of-artific/1680adb4c6 [aplūkots 28.03.2024.], 9. lpp.
5. ^{^} Khaled Diab. What future for journalism in the age of AI? Aljazeere, 19.07.2023. Pieejams; https://www.aljazeera.com/opinions/2023/7/19/what-future-for-journalism-in-the-age-of-ai [aplūkots 28.03.2024.]
6. ^{^} Vadlīnijas mākslīgā intelekta sistēmu atbildīgai īstenošanai žurnālistikā (angļu val. - Guidelines on the Responsible Implementation of Artificial Intelligence Systems in Journalism). Pieņēmusi Eiropas Padomes Mediju un informācijas sabiedrības komiteja (CDMSI) 2023. gada 30. novembrī. Pieejams: https://rm.coe.int/cdmsi-2023-014-guidelines-on-the-responsible-implementation-of-artific/1680adb4c6 [aplūkots 28.03.2024.], 9. lpp.
7. ^{^} Barbara Gruber. Facts, fakes and figures: How AI is influencing journalism. Goethe Institut, [b.g.]. Pieejams: https://www.goethe.de/prj/k40/en/lan/aij.html [aplūkots 28.03.2024.]
8. ^{^} Vairāk par Eiropas Perspektīvu lasāms šeit: https://www.ebu.ch/eurovision-news/european-perspective [aplūkots 28.03.2024.]
9. ^{^} Vadlīnijas mākslīgā intelekta sistēmu atbildīgai īstenošanai žurnālistikā (angļu val. - Guidelines on the Responsible Implementation of Artificial Intelligence Systems in Journalism). Pieņēmusi Eiropas Padomes Mediju un informācijas sabiedrības komiteja (CDMSI) 2023. gada 30. novembrī. Pieejams: https://rm.coe.int/cdmsi-2023-014-guidelines-on-the-responsible-implementation-of-artific/1680adb4c6 [aplūkots 28.03.2024.], 10. lpp.