Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa GRECO 6. jūnijā izdeva atbilstības ziņojumu par korupcijas novēršanu Latvijā, ar nožēlu norādot, ka Latvija apmierinoši īstenojusi tikai deviņus no četrpadsmit ieteikumiem, ko saņēma 2012. gadā. Trūkumi vēl joprojām pastāv attiecībā uz Saeimas lobēšanas, parlamentārās ētikas un interešu konfliktu regulējumu. Latvijas GRECO delegācijas vadītājam ir dots laiks iesniegt papildu informāciju par rekomendāciju ieviešanu līdz šī gada beigām.

Kas ir GRECO?

GRECO, kas tika izveidota kā starpvalstu grupa 1999. gadā Eiropas Padomes (EP) ietvaros, uzrauga, vērtē un iesaka pasākumus, ko EP 49 dalībvalstis veic korupcijas apkarošanai. Tās novērtējumi tiek veikti, atsaucoties uz EP juridiskajiem instrumentiem, tostarp “Divdesmit pamatprincipiem cīņai pret korupciju”, kurus piemēro visi GRECO locekļi. GRECO dalībvalstis piedalās savstarpējās novērtēšanas un atbilstības procedūrās bez ierobežojumiem. Latvija pievienojās GRECO 2000. gadā un ar to saistīto darbību Latvijā koordinē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). 

GRECO monitorings ietver horizontālu visu dalībvalstu novērtēšanas procedūru, kas sastāv no trīs posmiem. Sākumā valstīm tiek nosūtītas anketas, pieprasot dokumentu iesniegšanu un atbildes uz specifiskiem jautājumiem. Balstoties uz atbildēm, tiek veikta vizīte uz dalībvalsti tālākai faktu izmeklēšanai un apstākļu izpētei. Rezultātā tiek sniegti ieteikumi ar mērķi veicināt nepieciešamās likumdošanas vai institucionālās un praktiskās reformas. Lai gan grupas rekomendācijām ir saistošs spēks, tā neizskata atsevišķus korupcijas gadījumus. Šo ieteikumu īstenošana pēc tam tiek novērtēta atbilstības procedūrā, kuras ietvaros dalībvalstij 18 mēnešu laikā jānosūta GRECO apraksts par veiktajiem pasākumiem saistībā ar katru rekomendāciju. 

Latvijas dalība GRECO

Kopš Latvija pievienojās GRECO 2000. gadā, tā ir izgājusi trīs tematiskas “kārtas”. Pirmā novērtēšanas kārta 2002. gādā izvērtēja korupcijas izmeklēšanas un iesaistīto institūciju juridisko statusu, amatpersonu imunitāti ar korupciju saistītos nodarījumos, un specializētās pretkorupcijas institūcijas. Šajos jautājumos tika sniegtas trīspadsmit rekomendācijas, attiecībā uz ko pēc diviem ziņojumiem tika konstatēts, ka gandrīz visas no tām tikušas izpildītas. Trūkumi tika saskatīti saistībā ar deputātu imunitātes no kriminālatbildības atcelšanu un informācijas apmaiņu starp dažādām tiesībsargājošajām iestādēm. Saeimas deputātu imunitāti administratīvajās lietās atcēla tikai 2016. gadā.

Otrā novērtēšanas kārta bija 2004. gadā, kur tika izvērtēti jautājumi saistībā ar korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu atsavināšanu, korupcijas novēršanas mehānismiem valsts pārvaldē un amatpersonu atbildību par ar korupciju saistītām noziedzīgām darbībām. Latvijai tika sniegtas deviņas rekomendācijas, kur par īpaši problemātiskiem jautājumiem tika uzskatīti apsūdzēto personu īpašuma apzināšana, pašvaldību amatpersonu iekļaušana civildienestā un ierēdņu pienākums ziņot par nelikumīgu rīcību. Pēc 2008. gada šie trūkumi tika novērsti.

Trešā novērtēšanas kārta tika uzsākta 2007. gadā, un tika izskatīti jautājumi par kriminālatbildību par ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem un partiju finansēšanas atklātumu. Par šiem jautājumiem tika sniegtas trīspadsmit rekomendācijas. Pēdējā atbilstības ziņojumā GRECO secināja, ka ir saskatīti trūkumi saistībā ar valsts iestādes darbinieku, kas nav valsts amatpersonas, kukuļu saņemšanas kriminalizāciju un KNAB neatkarības stiprināšanu, kā, piemēram, tā budžeta veidošanas procedūrām.

Visas trīs kārtas no GRECO puses ir pabeigtas, un turpmāku informāciju par šo kārtu rekomendāciju izpildīšanu Latvija sniedz brīvprātīgi.

Latvijas Sabiedrība par atklātību nodaļa Delna bieži atsaucas uz GRECO rekomendācijām, nesen vēršot uzmanību pret izmaiņām likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Kopš 2010. gada Latvija Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā “Korupcijas uztveres indeksā” ir nokritusi no 49. uz 58. vietu, kur Igaunijai, piemērām, ir 18. vieta. Lai gan indekss, kas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē, nenorāda uz reālo situāciju korupcijas jomā, tas tiek uzskatīts par vērā ņemamu valsts ekonomiskās izaugsmes indikatoru.

Ceturtās kārtas rekomendāciju izpildes progress

2012. gada beigās GRECO uzsāka novērtēšanas ceturto kārtu, kuras ietvaros dalībvalstīs tiek novērtēti jautājumi par korupcijas novēršanu valstu parlamentos, tiesu sistēmās un prokuratūrās. Attiecībā uz Latviju, īpaši tiek pievērsta uzmanību tam, kā Latvijas institūcijās tiek ievēroti ētikas principi, novērsti interešu konflikti, kā arī regulēta īpašumu, ienākumu un interešu deklarēšana. Pēc aptaujas veikšanas un GRECO novērtēšanas vizītes Latvijā, tika sagatavots GRECO ziņojums, sniedzot četrpadsmit rekomendācijas. Piecas no šīm attiecas uz parlamentu, sešas uz tiesu sistēmu, divas uz prokuratūru un viena ir vispārīga.

GRECO pirmajā atbilstības ziņojumā 2015. gadā tika secināts, ka Latvija ir ieviesusi tikai divas no četrpadsmit sniegtajām rekomendācijām. Starpziņojumā 2016. gadā, savukārt, secināja, ka papildus vēl sperti tikai pāris maznozīmīgi soļi un pilnībā ieviestas tikai divas rekomendācijas, kas tiek uzskatīts par “globāli neapmierinošu” rādītāju. Nākamajā gadā apmierinoši ieviestas tika sešas rekomendācijas, bet daļēji — trīs, uzlabojot atbilstības tādītāju. Šis — otrais — atbilstības ziņojums, pārskata sasniegto rezultātu atlikušo astoņu rekomendāciju ieviešanā.

Ieteikumam noteikt kārtību par to, kā parlamenta deputāti veido attiecības ar trešajām pusēm, kas vēlas ietekmēt likumdošanas procesu, vēl nav sasniegts taustāms rezultāts, lai gan Saeima kopš 2012. gada atkārtoti apliecinājusi, ka grozījumi par lobēšanas jautājumu atrodas izskatīšanā.

GRECO ieteica pārskatīt un atjaunot Saeimas deputātu “Ētikas kodeksu”, to papildinot ar praktiskiem korupcijas novēršanas pasākumiem. Lai gan Saeima norāda, ka izmaiņas ir iecerētas, nav sniegta informācija par pieejamiem ieteikumu un konsultāciju mehānismiem Saeimas deputātiem. Savukārt, sekojot GRECO ieteikumam turpināt attīstīt un precizēt Saeimas darbības kārtību, lai novērstu interešu konfliktus, KNAB ir sagatavojis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” grozījumu projektu, kas vēl nav pieņemts, tāpēc šī ieteikuma ieviešanu GRECO vēl nevar vērtēt.

Ieteikums stiprināt tiesnešu pašpārvaldes institūciju lēmumu ietekmi tiesnešu iecelšanā, lai mazinātu politiskās ietekmes riskus, tika atzīts tikai par apmierinoši izpildītu. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” stājās spēkā 2018. gadā un sašaurina izpildvaras un likumdevēja varas pilnvaras tieslietās. Saeima turpina būt atbildīga par rajona un apgabaltiesu tiesnešu formālo iecelšanu, bet praksē balstās uz Tieslietu padomes ieteikumiem.

GRECO arī ieteica atcelt administratīvo imunitāti tiesnešiem un prokuroriem. Latvijas atbildīgās institūcijas ziņo, ka ar administratīvā aresta izslēgšanu no administratīvajām sankcijām, pārmaiņas notiks “tuvākajā laikā”. Toties, likumprojekti par tiesnešu un prokuroru administratīvas imunitātes atcelšanu vēl atrodas ļoti agrīnā stadijā, un tāpēc rekomendācijas nav ieviestas. Šīm rekomendācijām līdzās GRECO arī ieteica darīt nepieciešamo, lai nodrošinātu neatbilstošu tiesnešu darbību disciplinārlietu izspriešanu pirms noilguma iestāšanās. Grozījumi “Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” tika ieviesti 2017. gadā, mainot veidu, kā tiek aprēķināts īpašais noilguma termiņš pārkāpumam, paredzot noilguma pārtraukšanu. Šo rekomendāciju GRECO uzskata par apmierinoši izpildītu.

GRECO rekomendācija piešķirt lielāku prioritāti un resursus korupcijas novēršanas mācībām, aicinot padarīt tās par regulāras programmas daļu prokuroriem, tiek uzskatīta par apmierinoši izpildītu, ņemot vērā prokuratūras ieviestās obligātās mācību programmas prokuroriem. GRECO vērš uzmanību, ka ar Eiropas Savienības projekta finansējuma izbeigšanos 2022. gadā, šādām mācībām būs jāatrod papildu resursi.

Secinājumi

Pēc veiktajām atbilstības pārbaudēm, GRECO secina, ka Latvija izpildījusi deviņas no četrpadsmit rekomendācijām, kas minētas Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā. Šāds rezultāts ir kopumā neapmierinošs, jo taustāmu rezultātu trūkst attiecībā uz dažām galvenajām rekomendācijām, piemēram, tiesiskajā regulējumā par lobēšanu vai mērķtiecīgu pasākumu ieviešana interešu konfliktu novēršanai. No otras puses, ir konstatēts progress ar rekomendāciju ieviešanu tiesu sistēmā, ja neskaita tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.