Šā gada 25. aprīlī publicēts Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas ikgadējais ziņojums. Šajā ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta ieslodzīto transpersonu tiesībām.
Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja (turpmāk – Komiteja) uzrauga to, kā dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ievēro Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda novēršanu (turpmāk – Konvencija). Komiteja organizē vizītes Konvencijas dalībvalstīs, lai pārbaudītu izturēšanos pret personām, kurām valsts ir atņēmusi brīvību (ieslodzījuma vietas, psihiatriskās ārstniecības iestādes u.c.), un nepieciešamības gadījumā stiprinātu šo personu aizsardzību pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu. Komiteja katru dalībvalsti apmeklē periodiski (parasti reizi četros gados), taču, ja nepieciešams, tiek organizētas papildu ad hoc vizītes. Pēc katras vizītes Komiteja sagatavo ziņojumu, kurā tiek iekļauti konstatētie fakti, rekomendācijas, komentāri, kā arī tiek pieprasīta informācija no valsts. Ik gadu Komiteja sagatavo arī vispārējo ziņojumu par savu darbību iepriekšējā gadā.
Statistika
Komitejas ziņojumā par 2023. gadu (turpmāk – Ziņojums) atspoguļota statistika par Komitejas paveikto. 2023. gadā Komiteja organizējusi 10 periodiskās vizītes un 8 ad hoc vizītes, kuru ietvaros apmeklēti policijas iecirkņi, psihiatriskās ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centri un sociālās aprūpes centri.
2023. gadā Komiteja Latviju nav apmeklējusi, jo iepriekšējā periodiskā vizīte notika 2022. gadā. Neskatoties uz to, Ziņojumā paustie ieteikumi var būt noderīgi arī Latvijai, nodrošinot no Konvencijas izrietošo saistību ievērošanu. Kopumā Komiteja Latvijā ir organizējusi 6 periodiskās vizītes un 3 ad hoc vizītes.
2023. gadā Komiteja ir publicējusi 17 ziņojumus par organizētajām vizītēm dalībvalstīs.
Ieslodzīto transpersonu tiesības
2023. gada Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta ieslodzīto transpersonu tiesībām, atspoguļojot mainīgo sociālo realitāti Eiropas valstīs.
Ziņojuma norādīts, ka dažās dalībvalstīs transpersonām ieslodzījuma vietās var saasināties trauma, ko izraisījis liegums tiesiski atzīt savu dzimuma identitāti. Diskriminācija, transfobija un slikta izturēšanās dzimuma identitātes dēļ Eiropas Padomes dalībvalstis joprojām ir izplatīta, un tā var atspoguļoties arī ieslodzījuma vietās, izraisot vardarbīgu izturēšanos pret transpersonām.
Komiteja Ziņojumā ir iekļāvusi principus, kas jāievēro, lai pasargātu transpersonas no spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās ieslodzījuma vietās. Visupirms Komiteja uzsver, ka transpersonas ir jāaizsargā neatkarīgi no tā, vai persona ir veikusi dzimuma maiņas operāciju. Transpersonu tiesības ir jāatzīst tādēļ, ka persona sevi attiecīgi identificē, neizvirzot papildu kritērijus.
Pirmais solis, kas būtiski var ietekmēt transpersonu drošību ieslodzījuma vietā, ir personas izvietošana konkrētā ieslodzījuma vietas nodaļā. Komiteja aicina transpersonas izvietot tajā ieslodzījuma vietas nodaļā, kura atbilst personas dzimuma identitātei. Ja transpersona tiek ievietota nodaļā, kas neatbilst tās dzimuma identitātei, ievērojami pieaug vardarbības risks. Vienlaikus Komiteja aicina neizolēt transpersonas no pārējiem ieslodzītajiem un neizvietot tās atsevišķās nodaļās, jo tas var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā. Atkāpes no šiem principiem būtu pieļaujamas tikai, pamatojoties uz individuālu izvērtējumu par konkrētās personas drošību.
Kad persona ir ievietotai tai atbilstošākajā ieslodzījuma vietas nodaļā, būtiski ievērot tās dzimuma identitāti arī ikdienas ieslodzījuma vietas režīmā. Komiteja cer, ka dalībvalstis neradīs transpersonām sajūtu, ka drošāk ir apspiest un neizrādīt savu dzimuma identitāti. Transpersonām ir jāspēj justies droši, neslēpjot savu dzimuma identitāti, tostarp jāļauj valkāt dzimuma identitātei atbilstošu apģērbu. Būtiski dzimuma identitāti ievērot arī komunikācijā ar ieslodzīto personu, it sevišķi attiecībā uz personas vārdu. Ieslodzītās personas apskati, lai pārbaudītu, vai tai nav kādi aizliegtie priekšmeti, jāveic tāda dzimuma personai, uz kuru norādījusi ieslodzītā transpersona.
Ja transpersonas tomēr tiek pakļautas vardarbībai, ieslodzījuma vietas darbiniekiem ir attiecīgi jāreaģē uz notikušo, lai pēc iespējas novērstu šādu gadījumu atkārtošanos.
Vairāk par ievērojamajiem principiem transpersonu tiesību aizsardzībā varat lasīt Ziņojumā.
Klimata pārmaiņu ietekme uz Komitejas darbu
Ievērojot šā brīža aktuālos notikumus, Ziņojumā norādīts arī uz iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz Komitejas darbu. Komiteja atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kurā atzīts, ka mitrums un slikta ūdens un gaisa kvalitāte ieslodzīto kamerā var radīt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas aizliegums) pārkāpumu.
Ziņojumā norādīts, ka, piemēram, karstuma viļņi var radīt izaicinājumus atbilstošu dzīvošanas apstākļus nodrošināšanā brīvības atņemšanas vietās. Proti, var būt problemātiski nodrošināt atbilstošu gaisa temperatūru ieslodzījuma vietās un pienācīgu pieeju dzeramajam ūdenim.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
