Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ir publicējusi ziņojumu par savu 2022. gada maija periodisko vizīti Latvijā, kā arī Latvijas iestāžu atbildi.

Šā gada jūlijā Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ir publicējusi ziņojumu par vizīti Latvijā, kuras laikā tā apmeklēja ieslodzījumu vietas un psihiatriskās iestādes. Galvenais vizītes mērķis bija pārbaudīt, kā policija un robežsardze izturas pret personām, kuras aizturējusi, kā arī pret personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un kādos apstākļos tās tiek turētas apcietinājumā. Tika pārbaudīti arī pacientu apstākļi divās psihiatriskajās iestādēs.

Aizturēšana policijā

Lielākā daļa aptaujāto personu, kuras intervēja delegācija, apgalvoja, ka policija pret viņiem ir izturējusies korekti. Tomēr delegācija no aizturētajām personām arī saņēma vairākus apgalvojumus par policijas darbinieku fizisku vardarbību. Lielākā daļa no šiem apgalvojumiem attiecās uz pārmērīgu spēka pielietošanu aizturēšanā pēc tam, kad attiecīgās personas bija saslēgtas roku dzelžos vai citādi savaldītas.

CPT ziņojumā uzsver regulāru instruktāžu nepieciešamību policijas darbiniekiem visā Latvijā par to, ka jebkāda veida slikta izturēšanās pret personām, kurām atņemta brīvība, ir nepieņemama un tiks attiecīgi sodīta. Instruktāžās būtu arī jāuzsver, ka, veicot aizturēšanu, nedrīkst lietot vairāk spēka, nekā tas ir absolūti nepieciešams, un ka, tiklīdz aizturētās personas ir savaldītas, nav attaisnojams tās sist.

No otras puses CPT arī novēroja, ka tiesības uz advokāta palīdzību parasti tiek nodrošinātas nevis no brīvības atņemšanas sākuma, bet gan tikai no brīža, kad persona tika oficiāli aizturēta (vai pat vēlāk, pirmās oficiālās nopratināšanas laikā policijā). Šajā kontekstā vairākas aizturētās personas apgalvoja, ka policija viņus neoficiāli nopratināja par aizdomām par noziedzīgu nodarījumu bez advokāta klātbūtnes, pirms oficiālās nopratināšanas advokāta klātbūtnē.

Nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā Lalik pret Poliju tiesa apstiprināja neformālās nopratināšanas prakses prettiesiskumu un norādīja, ka process, kas balstīts uz pierādījumiem, kuri iegūti šādas prakses rezultātā, kopumā ir netaisnīgs.

Tādēļ CPT uzsvēra, ka valsts iestādēm būtu jānodrošina, ka visu aizturēto personu tiesības uz piekļuvi advokātam, kas ietver tiesības uz privātu sarunu ar advokātu pirms pirmās nopratināšanas un tiesības uz advokāta klātbūtni jebkuras nopratināšanas laikā, ir efektīvas jau no paša brīvības atņemšanas sākuma. 

Pozitīvi tika novērtēts tas, ka Rīgā, Kārtības policijas pārvaldes īslaicīgajā aizturēšanas birojā, ir nodrošināta veselības aprūpes personāla pastāvīga klātbūtne, tomēr aizturētās personas ne vienmēr tika fiziski pārbaudītas ierodoties. CPT delegācija arī atzīmēja, ka sākotnējās medicīniskās apskates bija diezgan virspusējas un parasti tika veiktas policijas darbinieku klātbūtnē. Materiālie apstākļi apskatei apmeklētajās policijas iestādēs kopumā bija labi. Pozitīvi tika novērtēts arī tas, ka saskaņā ar iepriekšējo CPT ieteikumu aizturētajām personām katru dienu tika piedāvāta viena stunda pastaigas svaigā gaisā.

Aizturēšana imigrācijas kontekstā

2021. gada augustā Latvijā sākās liels ārvalstu valstspiederīgo pieplūdums, kas nelegāli ieceļoja tās teritorijā caur robežu ar Baltkrieviju, saistībā ar ko Latvijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli. CPT apmeklējuma laikā ārkārtas stāvoklis joprojām bija spēkā.

Izturēšanās speciālajās aizturēšanās vietās

Delegācija apmeklēja abas Latvijā esošās speciālās aizturēšanas vietas ārvalstniekiem, proti, Daugavpils un Mucenieku imigrantu aizturēšanas centrus. Lielākā daļa no šajos centros aptaujātajiem ārvalstniekiem apgalvoja, ka pret viņiem izturas korekti, un, izņemot dažus gadījumus, kad Daugavpilī tika pieļauta vārdiska vardarbība, delegācija nesaņēma nekādus apgalvojumus par sliktu izturēšanos no abu iestāžu personāla puses.
  
Tomēr delegācija no aizturētajiem ārvalstniekiem saņēma vairākus apgalvojumus par smagu ļaunprātīgu izturēšanos, kas attiecas uz laikposmu no 2021. gada augusta līdz 2022. gada martam saistībā ar iepriekš minēto migrantu pieplūdumu. Iespējamā ļaunprātīgā izturēšanās attiecās uz Latvijas īpašās policijas vienības darbiniekiem, kas patrulēja pierobežas zonā, un tika apgalvots, ka tā tika veikta ar mērķi piespiest attiecīgās personas atgriezties Baltkrievijā. Pārsvarā tika apgalvots, ka, aizturēšanas brīdī vai tūlīt pēc aizturēšanas, pēc tam, kad attiecīgais ārvalstnieks tika savaldīts, viņam tika nodarīti sitieni ar dūrēm, kājām, nūju un elektriskās strāvas triecieni dažādām ķermeņa daļām. Latvijas iestādēm būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes regulāri saņemtu skaidru un stingru vēstījumu, ka jebkāda pārmērīga spēka izmantošana ir nelikumīga un tiks attiecīgi sodīta. Tām būtu jānodrošina arī turpmāka praktiskā apmācība par samērīgu spēka lietošanu, tostarp kontroles un savaldīšanas metodēm, aizturot ārvalstniekus uz robežas.

Gan Daugavpils, gan Mucenieku imigrantu aizturēšanas centros uzturēšanās materiālie apstākļi dzīvojamās vienībās kopumā bija labā līmenī. Jāatzīmē arī tas, ka abās iestādēs ārvalstnieki izmantoja atvērto durvju režīmu, varēja brīvi pārvietoties savā dzīvojamā vienībā un visu dienu uzturēties koplietošanas telpās. 

Veselības aprūpe speciālajās aizturēšanās vietās

Delegācija kopumā guva labvēlīgu priekšstatu par veselības aprūpes sniegšanu ārvalstniekiem Mucenieku imigrācijas aizturēšanas centrā. Izrādījās, ka piekļuve veselības aprūpes personālam nebija problemātiska un ka aizturēto personu medicīniskā uzraudzība bija apmierinoša. Tomēr CPT pauž nopietnas bažas par to, kā tika organizēta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana Daugavpils imigrantu aizturēšanas centrā, un iesaka veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu veselības speciālistu trūkumu, uzlabotu veselības pakalpojumu nodrošināšana ārvalstniekiem un nodrošinātu ārvalstniekiem pienācīgu psihiatriskās aprūpes un psiholoģiskās palīdzības pieejamību, kā arī profesionālu tulkošanu.

Abos aizturēšanas centros jaunie ieceļojušie ārvalstnieki neilgi pēc uzņemšanas tika pakļauti ārsta palīga veiktai medicīniskajai pārbaudei, kas ietvēra arī uz anketas balstītu interviju. Tomēr nevienā no apmeklētajām iestādēm netika veikta pārbaude, lai atklātu citas transmisīvās slimības, izņemot tuberkulozi. Ziņojumā kritiski vērtēts arī tas, ka abos centros psihiatriskā aprūpe bija pieejama tikai ārkārtas gadījumos un psiholoģiskā palīdzība nebija pieejama.

Ieslodzījuma vietas

CPT atzinīgi vērtē nepārtrauktos centienus, ko Latvijas iestādes pēdējos gados veikušas, lai cīnītos ar cietumu pārpildījumu; šo centienu rezultātā ieslodzīto skaits ir ievērojami samazinājies, lai gan tas joprojām ir augsts salīdzinājumā ar lielāko daļu citu Eiropas Padomes dalībvalstu, jo īpaši Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vizītes laikā delegācija iepazinās ar Daugavgrīvas, Jelgavas un Rīgas Centrālcietumā ieslodzīto personu stāvokli. Lielākā daļa aptaujāto ieslodzīto norādīja, ka personāls pret viņiem izturas korekti. Tomēr delegācija arī saņēma dažus apgalvojumus par fizisku vardarbību no Daugavgrīvas un Rīgas Centrālcietuma personāla puses. 

Ieslodzījuma vietu hierarhijas

Ziņojumā uzsvērts uztraukums par to, ka nav panākts būtisks progress ieslodzīto savstarpējās vardarbības mazināšanā, ko Komiteja iepriekšējo apmeklējumu laikā ir vairākkārt kritizējusi. Pēdējā apmeklējuma laikā delegācija atkal saņēma daudzus ticamus apgalvojumus par vardarbību ieslodzīto starpā, tostarp par sišanu, kā arī par psiholoģisko spiedienu. Informācija, kas tika iegūta intervijās ar personālu un ieslodzītajiem, kā arī pārbaudot miesas bojājumu reģistrus, liecināja, ka Jelgavas un Daugavgrīvas cietumos joprojām pastāv nopietna problēma, kas saistīta ar vardarbību starp ieslodzītajiem. 

Šādu situāciju izraisīja vairāki faktori, galvenokārt neformālas ieslodzīto hierarhijas pastāvēšana, nepietiekama personāla klātbūtne ieslodzīto izmitināšanas zonās un mērķtiecīgu aktivitāšu trūkums lielākajai daļai ieslodzīto, jo īpaši notiesātajiem ar zemu soda mēru režīmu un apcietinātajiem, kuri parasti kamerās pavada 23 stundas dienā. 

Neformālā ieslodzīto hierarhija joprojām bija galvenais ieslodzīto dzīves pamats trijos apmeklētajos cietumos, tās tradīcijas noteica iekšējo kārtību un tām tika dota prioritāte pār oficiālajiem noteikumiem. Skaidrs, ka vissmagāk šī situācija skāra "zemākās kārtas" ieslodzītos - tā sauktos "nepieskaramos" (“untouchables”) -, no kuriem nāca lielākā daļa saņemto liecību par vardarbību ieslodzīto starpā. CPT uzsver, ka Latvijas iestādēm būtu nekavējoties un apņēmīgi jārīkojas, lai risinātu šīs sistēmiskās un pastāvīgās problēmas visā cietumu sistēmā.

Dzīvošanas apstākļi ieslodzījuma vietās

Rīgas Centrālcietuma renovētajos korpusos ieslodzījuma vietu materiālie apstākļi kopumā bija labi. Tomēr dažās cietuma daļās atsevišķās kamerās uz vienu ieslodzīto bija mazāk nekā 4 m2 dzīvojamās platības. Rīgas Centrālcietumā tika novērots arī liels daudzums gultas blakšu, kas radīja uztraukumu. Savukārt Daugavgrīvas cietuma Grīva nodaļa nenodrošināja ieslodzītajiem pienācīgas sadzīves apstākļus tās novecojušās konstrukcijas un telpu nolietojuma pakāpes dēļ.

Pēc CPT ieteikumiem Latvijas iestādēm būtu jāpastiprina centieni pāriet no lielās ietilpības kopmītnēm uz mazākām dzīvojamām vienībām, un šāds solis jāpapildina ar pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieslodzītie saprātīgu dienas daļu pavada, nodarbojoties ar dažāda rakstura mērķtiecīgām aktivitātēm ārpus savas dzīvojamās vienības. 

Veselības aprūpe ieslodzījuma vietās

Apmeklējuma laikā arī atklājās, ka veselības aprūpes nodrošinājums apmeklētajos cietumos joprojām ir nepietiekams un ka joprojām pastāv medicīnas personāla trūkuma problēma.

Runājot par ieslodzīto saskarsmi ar ārpasauli, gan apcietinātajiem, gan notiesātajiem ieslodzītajiem joprojām bija maz apmeklējumu tiesību, neraugoties uz to, ka pēdējā laikā tās ir palielinātas. Ziņojumā arī uzsvērta problemātiskā situācija saistībā ar ieslodzījuma izolāciju kā disciplināro sodu. Komiteja uzsver, ka būtu jāaizliedz secīgi disciplināri sodi, kuru rezultātā ieslodzījums vieninieka izolatorā pārsniedz maksimālo pieļaujamo laiku. Visbeidzot, ieslodzījumu vieninieku izolatorā kā disciplināro sodu nedrīkst piemērot nepilngadīgajiem.

Psihiatriskās slimnīcas

Lielākā daļa pacientu, kurus delegācija aptaujāja Daugavpils un Aknīstes neiropsihiatriskajās slimnīcās, neizteica nekādus apgalvojumus par personāla sliktu izturēšanos. Pēc CPT ziņojumā teiktā, atmosfēra abās slimnīcās šķita mierīga, un daudzi pacienti pozitīvi izteicās par personālu. Tomēr no Aknīstes pacientiem tika saņemti daži atsevišķi ziņojumi par to, ka pacienti ir saņēmuši sitienus pa pakaušiem un sanitāri viņus piespiedu kārtā ir likuši doties aukstā dušā par to, ka viņi ir nosmērējuši savas drēbes. Ziņojums uzsver, ka slimnīcas vadībai regulāri jāinstruē personāls, ka pret pacientiem jāizturas ar cieņu.

Gan Daugavpils, gan Aknīstes neiropsihiatriskajā slimnīcā pacientu dzīves apstākļi kopumā bija labi. Visas abu iestāžu telpas, tostarp pacientu dzīvojamās telpas, bija labā tehniskā stāvoklī, tīras, labi apgaismotas (tostarp ar dabisko apgaismojumu) un vēdināmas. Īpaši attiecībā uz Daugavpils slimnīcu tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar situāciju, ko CPT novēroja 2007. gadā. Tomēr abās slimnīcās būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas pacientu istabas un koplietošanas telpas tiek iekārtotas ar mērķi nodrošināt piemērotāku terapeitisko vidi; paši pacienti būtu jāmudina un jāatbalsta personalizēt savas istabas.

Gan Daugavpils, gan Aknīstes slimnīcā pacientu palātas nebija aizslēgtas, un visi pacienti principā varēja brīvi pārvietoties nodaļās (arī koplietošanas telpā, kas bija aprīkota ar televizoru, dīvāniem un soliem) un sazināties savā starpā. Turklāt abās slimnīcās bija plašas un patīkamas āra pastaigu zonas pacientiem; tomēr izrādījās, ka lielākajai daļai pacientu, kas bija izvietoti slēgtajās nodaļās, piekļuve āra telpām bija ierobežota līdz vienai stundai dienā. 

CPT uzsvēra, ka pacientiem paredzētais ikdienas laiks, kas paredzēts vingrošanai svaigā gaisā, būtu ievērojami jāpagarina, un, ja laikapstākļi to atļauj, tas būtu jāapvieno ar dažādām organizētām aktivitātēm. Jācenšas nodrošināt, lai visi pacienti varētu izmantot neierobežotu iespēju dienas laikā vingrot svaigā gaisā, izņemot gadījumus, kad ārstēšanas pasākumu dēļ pacientiem ir jāatrodas palātā.

Attiecībā uz personālu Latvijas iestādēm būtu ievērojami jāpalielina psihiatru skaits Aknīstes Neiropsihiatriskajā slimnīcā; apmeklējuma laikā iestādē bija tikai viens pilna un viens nepilna laika psihiatrs uz 325 pacientiem (četras psihiatru vietas bija vakantas).

CPT atzinīgi vērtē abu apmeklēto slimnīcu vadības centienus nodrošināt pacientiem psihosociālo terapiju un nodarbinātības pasākumus. Tomēr būtu jāpieliek lielākas pūles, lai palielinātu šajās aktivitātēs iesaistīto pacientu skaitu, jo īpaši Aknīstē, kur šādu pacientu īpatsvars bija ļoti zems. Šajā sakarā Komiteja atzīmē, ka Aknīstes slimnīcā nebija pietiekami daudz specializēta personāla šim nolūkam.

Apmeklētajās slimnīcās kopumā nebija problēmu ar psihotropo zāļu piegādi. Tomēr abas iestādes joprojām lielā mērā paļāvās uz pirmās paaudzes antipsihotiskiem līdzekļiem, lai gan bija pieejami otrās paaudzes antipsihotiskie līdzekļi. Turklāt CPT pauž bažas par Daugavpils un Aknīstes slimnīcās novēroto polifarmācijas (vairāku zāļu regulāra vienlaicīga lietošana) praksi, kurai, kā zināms, ir vairākas negatīvas blakusparādības. 

Kopsavilkums

CPT atzīmēja, ka apmeklējuma laikā grupa kopumā saņēma izcilu sadarbību no valsts amatpersonām un apmeklēto iestāžu darbiniekiem. Tomēr CPT bažas radīja tas, ka daudzi no tās sen sniegtajiem ieteikumiem joprojām nav īstenoti vai ir īstenoti tikai daļēji - jo īpaši attiecībā uz vardarbību starp ieslodzītajiem.

Izvērtējot Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ziņojumu par vizīti Latvijā, Latvijas valdība sniedza komentārus, papildu informāciju un skaidrojumus, kā arī informāciju par Komitejas ieteikumu īstenošanu. 

Diskusijas un sadarbības centieni rosina to, ka CPT norādītie jautājumi tiek efektīvi risināti un ka tiek veikti pasākumi, lai novērstu visas atlikušās problēmas. Gan apmeklējuma delegācijas, gan Latvijas valdības izrādītā apņemšanās uzsver, cik svarīgi ir ievērot cilvēktiesību standartus un strādāt, lai novērstu necilvēcīgu izturēšanos valsts iestādēs. 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.