2019. gada 20. un 21. novembrī ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja izskatīja Latvijas Republikas ziņojumu par ANO 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās veidiem Latvijas Republikā laika posmā no 2014. gada līdz 2016. gadam. 6. decembrī publicēti Komitejas noslēguma secinājumi par iesniegto Ziņojumu.
Vieta izaugsmei
Pievēršot uzmanību sanāksmē un noslēgumu secinājumu ietvaros izteiktajiem Komitejas ierosinājumiem par Latvijas Republikas ziņojumu, jāatzīst, ka Latvijai vēl ir, ko darīt, lai pilnībā ievērotu visu apdraudēto personu cilvēktiesības.
Pirmkārt, Komitejas dalībnieki īpaši pievēruši uzmanību apstākļiem cietumā — viņu bažas izraisīja starp cietumniekiem pastāvošā vardarbība un ar to saistītās subkultūras cietumā. Tieši šie divi faktori bija starp biežāk nosauktajiem nevalstisko organizāciju ziņojumu ietvaros. Līdzīgas bažas Komitejai izraisījis arī cietumu iekārtojums. Pieminēts Daugavgrīvas cietums un tā brūkošās sienas, sliktā ventilācija un dabiskās gaismas avotu trūkums, kā arī Rīgas Centrālcietuma stāvoklis. Daugavgrīvas cietuma Grīvas sadaļu Komiteja mudina pilnībā slēgt, tomēr tās uztraukumu izraisījusi Liepājas cietuma būvniecības atlikšana.
Izteikti arī citi ierosinājumi. Piemēram, ieteikts mainīt regulējumu par spīdzināšanas noilgumu, kā arī pārbaudīt, vai sodi par spīdzināšanu Krimināllikumā ir noteikti pietiekami strikti un atbilstoši nozieguma smagumam. Tāpat Latvija mudināta nodrošināt katras aizturētās personas, it īpaši personu, kas pārstāv neaizsargātās sociālās grupas, nekavējošu informēšanu par tās aizturēšanas iemesliem un tiesībām uz juridisko palīdzību. Atsevišķi apskatīts arī tāds jautājums kā Tiesībsarga biroja kapacitātes paaugstināšana, jo īpaši attiecībā uz iespēju veikt uzraudzību brīvības atņemšanas vietās un psihiatriskajās iestādēs. Latviju mudina veikt turpmākus pasākumus, lai ratificētu Konvencijas Fakultatīvo protokolu, kas paredz izveidot valsts iestādi tieši šādas neatkarīgas slēgto institūciju uzraudzības veikšanai.
Līdzīgi Tiesībsarga 2016. gada ziņojumā minētajam, arī Komitejas uztraukumu radījusi nepietiekams normatīvais regulējums attiecībā uz prettiesisku ierobežojumu piemērošanu personām, kuras atrodas psihiskajās institūcijās. Līdz ar to būtu nepieciešams attīstīt normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu šādu personu tiesību efektīvas garantijas, kā arī mudinātu šādām personām vairāk izmantot alternatīvu sociālo aprūpi. Visbeidzot, kā nozīmīga problēma uzsvērts fakts, ka Latvija joprojām ir viena no cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valstīm. Līdz ar to ir ļoti nepieciešami efektīvi pasākumi cilvēku tirdzniecības izbeigšanai un sabiedrības informēšanai par šo darbību kriminālo būtību.
Latvijas reakcija
Sanāksmē Latvija atzina neformālās cietumnieku hierarhijas pastāvēšanu — šis esot viens no cietumnieku kultūras elementiem, kas saglabājies vēl no Padomju Savienības laikiem. Tomēr šādu kategorizēšanu cietumu administrācijas neakceptē un mēģina maksimāli samazināt ar to saistītos riskus.
Būtiski, ka daudzus no Komitejas izteiktajiem secinājumiem attiecībā uz cietumiem jau iepriekš vai paralēli Komisijas ziņojumam ir uzsvērušas arī citas institūcijas un to pārstāvji. Piemēram, ieslodzīto situāciju cietumos nosodījusi ASV valdība tās 2018. gada ziņojumā. Grīvas cietuma neatbilstību cilvēktiesību standartiem atzinis Tieslietu ministrs J. Bordāns. Arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure šī gada vasarā uzsvēra, ka Grīvas cietums ir kritiskā stāvoklī un tajā vienā kamerā dzīvojošo personu skaits ļoti apgrūtina soda izpildi un cietuma kopējo drošību. Jāuzsver, ka jaunam cietumam, kurā būtu bijis jāpārvieto cita starpā arī Grīvas cietuma iemītniekus, būtu bijis jābūt gatavam jau 2018. gadā.
Papildus tam, Latvija sanāksmē uzsvēra ziņojumu laikā izveidotās institūcijas — Iekšējās Drošības biroja — nozīmi, kā arī tiesu sistēmas reformu. Vērtīgas bijušas arī apmācības ierēdņiem, tiesībaizsargājošo institūciju pārstāvjiem un tiesnešiem.
Sanāksmes laikā Latvijas pārstāvjiem bija iespēja arī sniegt paskaidrojumus par tādiem jautājumiem kā nepilsoņi, Tiesībsarga budžets, Krimināllikumā ietvertā spīdzināšanas definīcija, kā arī sabiedriskais darbs. Šādi diskusiju rezultātā Komitejai sniegta iespēja nonākt pie precīzākajiem secinājumiem, kas ietver arī valsts pieņemto lēmumu pamatojumu atbilstoši tās specifiskajai situācijai.
Atzinība par paveikto
Ziņojumā un sanāksmē netika izteikta tikai kritika. Kopumā Latvijas panākumi atzinīgi novērtēti gandrīz divdesmit kategorijās.
Kā daži no tiem uzsverami Latvijas centieni ieviest Konvencijas tekstam un garam atbilstošas izmaiņas Latvijas normatīvajos tiesību aktos, piemēram, Krimināllikumā un Sodu izpildes kodeksā. Būtiska ir spīdzināšanas atzīšana par atsevišķu noziegumu, kas paveikta līdz ar 2014. gada grozījumiem Krimināllikumā. Līdzīgi atzinību pelnījusi arī uz mūžu ieslodzītajām personām nodrošinātā iespēja sazināties ar savām ģimenēm ar Skype starpniecību, kā arī vardarbības upuriem nodrošinātā pagaidu aizsardzība un rehabilitācijas pakalpojumi.
Lai gan Latvijas panākumi cīņā pret vardarbību ģimenē, tai skaitā Krimināllikuma grozījumi, kas iekļāva laulības izvarošanu kā atbildību pastiprinošu apstākli, un tiesību aktu pieņemšana par aizsardzības pasākumiem personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, atzīti kā novērtējami, arī šajā lauciņā nepieciešams vēl vairāk rūpēties par medicīniskās un juridiskās palīdzības, rehabilitācijas un konsultāciju pieejamību.
Atkārtotas pārbaudes
Noslēguma apsvērumos Komiteja lūdza Latviju viena gada laikā sniegt noteiktu informāciju par paveikto, t.i., par turpmāko rīcību pēc Konvencijas fakultatīvā protokola ratifikācijas, par kompensāciju apmēra palielināšanu personām, kas cietušas no spīdzināšanas vai sliktas izturēšanās, par sūdzību reģistrēšanas mehānismu efektivitātes stiprināšanu, par ziņošanu par vardarbības gadījumiem aizturēšanas vietās un par atbilstošas veselības aprūpes nodrošināšanu aizturētajām personām.
Nākamā periodiskā valsts Ziņojuma termiņš ir 2023. gada 6. decembris.
Kā norādījusi Ārlietu ministrija, pilnie Komitejas noslēguma secinājumi pagaidām ir pieejami tikai angļu valodā, tomēr tiek gatavots to tulkojums, kā tas ieteikts arī Ziņojuma 39. punktā.
