Ziņojums

Vienīgās kritikas tēmas ASV ziņojumā par Latviju: cietumu stāvoklis, diskriminācija un korupcija

Šā gada pavasarī ASV valdība publicējusi gadskārtējo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Latvijā. 19 lappušu garumā apskatīts ļoti dažādu jautājumu loks, tai skaitā, pilsonisko un politisko tiesību aizskārumi, tiesības piedalīties politiskajos procesos, korupcija, valsts pārvaldes caurskatāmības trūkums un valsts attieksme pret starptautisko institūciju aizrādījumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem. Atsevišķi apskatīti arī tādi jautājumi kā bēgļu aizsardzība, diskriminācija, sociālie pārkāpumi un cilvēku tirdzniecība, bērnu tiesību jautājumi, kā arī darba ņēmēju tiesības. Analizēts gan tiesiskais regulējums, gan arī faktiskā situācija, piemēram, dažādās institūcijās saņemto sūdzību skaits.

State.gov

Latvijai veltītā kritika nav skarba

Daudzas no ziņojumā skatītajām tēmām šķietami novērtētas atzinīgi: par šiem jautājumiem nav izteikta nekāda kritika vai norādīts uz uzlabojumu nepieciešamību. Atzinīgi novērtēta sadarbība ar ANO Augsto komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) un citām humānās palīdzības organizācijām, sniedzot aizsardzību un palīdzību bēgļiem, patvēruma meklētājiem, bezvalstniekiem un citām personām, kā arī valdības sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, neiejaucoties to darbā, konsultējoties par dažādiem jautājumiem un sniedzot atbildes uz organizāciju jautājumiem. Cita starpā arī 2018. gada 6. oktobrī notikušās vēlēšanas atzītas par “brīvām un godīgām”. 

Savukārt, kā sāpīgas tēmas norādītas ebreju īpašumu jautājums, romu tautības pārstāvju un LGBTQ+ personu sociālā diskriminācija, bieži sastopamā vardarbība ģimenē un valsts finansētas patversmes vardarbībā cietušām sievietēm trūkums (paralēli gan uzsverot policijas aktīvo darbu un pilotprojektus cīņai pret šo pārkāpumu), vardarbība pret bērniem, tai skaitā, bērnunamos, kā arī personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizskārumi, nenodrošinot ēku pieejamību un pietiekamu veselības aprūpi. Īpaši uzsvērta arī situācija cietumos: pirmajā pusgadā esot saņemtas 27 cietumnieku sūdzības par cietumu darbinieku vardarbību. Olaines cietuma slimnīcas psihiatriskajā nodaļā cietumnieki esot ieslodzīti savās kamerās uz laika posmu līdz pat 23 stundām dienā. Ziņojums atsaucas uz sliktajiem dzīves apstākļiem Grīvas cietumā, un īslaicīgās aizturēšanas telpās Valmieras un Limbažu policijas stacijās. 

Daži no analizētajiem jautājumiem Latvijas kontekstā varētu šķist neizprotami. Piemēram, izvērtējums, vai valdība vai kāds tās uzdevumā ir īstenojuši nepamatotas slepkavības vai organizējušas cilvēku pazušanu. Šeit gan jāņem vērā, ka viena ziņojuma forma tiek izmantota visu valstu vērtēšanai, un citās valstīs šis jautājums diemžēl ir aktuāls. 

Vieta izaugsmei

Lai gan vispārīgi valsts aktivitātes cilvēktiesību pārkāpēju sodīšanā un šādu pārkāpumu izmeklēšanā novērtētas atzinīgi, īpašu aizrādījumu un ASV bažas izpelnījušies korupcijas jautājumi. Ziņojumā norādīts, ka likumā paredzētie kriminālsodi par ierēdņu koruptīvām darbībām praksē netiek piemēroti gana aktīvi, tā rezultātā sabiedrībā rodoties viedoklim, ka korupcija Latvijā ir ļoti izplatīta un vainīgās personas nekad netiek sodītas. Taisnīguma labad gan jāatzīst, ka ziņojums tika izveidots un publicēts pāris mēnešus pirms pēdējā pusgada KNAB paziņojumiem par aktivitātēm korupcijas apkarošanā, kas ļauj cerēt, ka nākamajā ziņojumā  arī šis novērtējums būs labāks. 

Ziņojuma analīze no kritiska skatupunkta

Vērts paturēt prātā, ka ne visa ziņojumā minētā statistika tiešām liecina par pārkāpumu esamību. Piemēram, ziņojumā norādīts, ka gada pirmajos septiņos mēnešos Tiesībsargs saņēmis 8 cietumnieku sūdzības par vardarbību no cietuma darbinieku puses, tomēr nav zināms, vai visas šīs sūdzības patiešām atzītas par pamatotām un konkrētie pārkāpumi notikuši: ziņojuma publicēšanas laikā vēl norisinājās izmeklēšana Iekšējās drošības birojā, lai noskaidrotu visus nepieciešamos faktus. Savukārt, cietumu telpu apraksti vai personu aizturēšanas analīze balstās tikai uz Eiropas Padomes Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) 2017. gada ziņojumu par situāciju 2016. gadā — iespējams, ka šo gadu laikā kas ir mainījies. Tomēr tas nenozīmē, ka šo informāciju nebūtu vērts ņemt vērā.

Starptautiski šī gada ziņojumi tikuši būtiski kritizēti. Šīs kritikas iemesls ir sieviešu tiesību aizskārumu nonivelēšana, proti, dažu jautājumu dzēšana no jau ierastās ziņojuma formas. Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch norādījusi, ka no ziņojumiem dzēsta informācija par reproduktīvo veselību un tiesībām, tai skaitā, dati par dzemdību mirstību un kontracepcijas jautājumiem, kas daudzās valstīs ir saistīti ar ļoti būtiskiem sieviešu tiesību ierobežojumiem. Diemžēl arī Latvijā šāda informācija nav viegli atrodama vai pat nav pieejama vispār, līdz ar to dzēsto jautājumu un tiem nesekojošo atbilžu trūkums patiešām ir jūtams. 

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ziņojumā apskatīta daudzveidīgu institūciju — CPT, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga un nevalstisko organizāciju — nodrošināta informācija. Tas ļāvis ASV precīzāk izprast jautājumus, kas nereti medijos no citu valstu perspektīvas ir atspoguļoti strīdīgi vai patiesajai situācijai neatbilstoši. Piemēram, attiecībā uz 16. marta gājienu vai nepilsoņu jautājuma izvērtēšanu, ņemti vērā  arī pašu nepilsoņu viedokļi par iemesliem, kādēļ viņi nevēlas naturalizēties.