ANO Bads Bērnu tiesības Cilvēka orgānu tirdzniecība Cilvēktiesības Cilvēktiesību gids Cilvēktiesību izglītība Cilvēktirdzniecība Dati Demokrātija Dezinformācija Diskriminācija Droša vide Dzimumu līdztiesība ECK ECSR ECT Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Eiropas Savienības Pamattiesību harta Eiropas Sociālā harta Enerģētika ES EST GDPR ICC ICJ Ieslodzījuma vietas Ilgtspējīga attīstība Imigrācija Integrācija Interneta starpnieki Internets Invaliditāte Īpašuma tiesības Izglītība Jaunatne Jaunrades brīvība Karš Kibervardarbība Klimata krīze Konkurss Korupcija Kriminālprocess Laba pārvaldība LGBT LU Mājokļa un korespondences neaizskaramība Mediji Medijpratība Migrācija Minoritātes Nabadzība Naida runa Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums Nodarbošanās brīvība Patvērums Personas dati Pilsoniskā sabiedrība Preses brīvība Rase Reliģijas brīvība Sabiedrības līdzdalība Satversmes tiesa SCOTUS Seksuālā ekspluatācija Seniori Sievietes Sociālās un ekonomiskās tiesības Sociālie tīkli Spīdzināšanas aizliegums Taisnīga tiesa Tehnoloģijas Tiesības uz brīvību un drošību Tiesības uz dzīvību Tiesības uz īpašumu Tiesības uz privāto dzīvi Tiesībsargs Tiesiskā vienlīdzība Trauksmes celšana Ukraina Valsts dienests Vārda brīvība Vardarbība Vēlēšanas Veselība Vides piekļūstamība Vides tiesības Viendzimuma laulība Viendzimuma pāru aizsardzība Rādīt visas tēmas

Ziņojums

Cilvēku tirdzniecības apkarošana: ASV vērtē arī Latviju

Šodien, 20. jūnijā publicēts Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta 2019.gada ziņojums par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (2019 Trafficking in Persons Report). Latvijas centieni novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību tiek vērtēti kā atbilstoši 2. līmenim, kas nozīmē, ka Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, tomēr tā pieliek ievērojamas pūles, lai tos ieviestu.

Salīdzinot ar pārskata periodu, ko izvērtēja iepriekšējais ziņojums, Latvijas centieni uzlabojās, tāpēc Latvija saglabāja tās vietu 2. līmenī. Proti, tika uzlikts arests par cilvēku tirdzniecību aizdomās turēto personu finanšu līdzekļiem aptuveni 2.3 miljonu dolāru apmērā, tika palielināts valsts izmaksājamās komensācijas apjoms, ko var saņemt cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī uzlabojās sadarbība starptautiska mēroga projektos un kriminālvajāšanas procesos.

Neskatoties uz šiem centieniem, Latvijā netika ieviesti minimālie standarti vairākās būtiskās jomās. Samazinājās jaunu kriminālvajāšanas lietu skaits par cilvēku tirdzniecību un personu skaits, kurām uzrādītas apsūdzības par cilvēku tirdzniecību. Virknei tiesnešu un prokuroru nebija pietiekamas izpratnes par cilvēku tirdzniecību, visām tās formām un saistošā regulējuma piemērošanu, rezultātā tiesu spriedumi neparedzēja cietumsodus, un kopumā notiesājošo spriedumu skaits samazinājās. Valsts apmaksātās palīdzības programmā tika uzņemts mazāk upuru kā iepriekš, un starp upuriem nebija nepilngadīgo, lai gan nepilngadīgie no valsts ārpus ģimenes aprūpes iestādēm joprojām bija pakļauti cilvēku tirdzniecības riskiem seksuālas izmantošanas nolūkā. Turklāt nepilngadīgajām personām no valsts ārpus ģimenes aprūpes iestādēm joprojām nebija tiesību saņemt valsts apmaksātos palīdzības pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības programmas ietvaros.

Ar plašāku apskatu par Latvijai sniegtajām rekomendācijām var iepazīties Iekšlietu ministrijas informatīvajā portālā par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā.

Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta 2019.gada ziņojums par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (angļu valodā)

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.