Konference

Cilvēku tirdzniecība – noziegums ar pārāk maz notiesājošiem spriedumiem un pārāk daudz upuriem

2019. gada 21.–22. februārī Iekšlietu ministrijā norisinājās konference “Cilvēku tirdzniecība – noziegums ar pārāk maz notiesājošiem spriedumiem un pārāk daudz upuriem” Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē ietvaros.

© IeM

“Cilvēku tirdzniecības gadījumu efektīva izmeklēšana, kriminālvajāšana, iztiesāšana un upura tiesību nodrošināšana šajos procesos ir Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm aktuāls jautājums, joprojām ir vērojama kliedzoša tendence, ka tiek identificēts liels skaits upuru, tiek uzsāktas izmeklēšanas, taču līdz tiesai nonāk neliels skaits krimināllietu par cilvēku tirdzniecību”, norādīja Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa, skaidrojot, kāpēc tieši šī tēma izvēlēta kā prioritāte Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē ietvaros.

Konference tika veltīta jautājumiem par cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, iztiesāšanu un upuru tiesībām šajos procesos. Konferencē piedalījās vairāk kā 80 dalībnieki, divu dienu laikā ar pieredzi un labo praksi cilvēku tirdzniecības apkarošanā dalījās politikas plānotāji, pētnieki un praktiķi – izmeklētāji, prokurori, tiesneši no Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas, Norvēģijas, Latvijas, Zviedrijas, Dānijas, Beļģijas un Eiropas Komisijas.

Pasākuma mērķis bija uzsvērt iekļaujošu partnerību nozīmi, veicināt cilvēku tirdzniecības apkarošanas centienus Baltijas jūras reģionā un stiprināt sadarbību un koordinēšanu starp iesaistītajiem partneriem, kā arī pārrunāt iespējas uzlabot kriminālvajāšanas centienus.

Šis pasākums kalpoja par sadarbības platformu labās prakses un zināšanu apmaiņai, kā arī nodrošināja saikni starp pētījumiem un cilvēku tirdzniecības novēršanas tiesību aktu praktisko īstenošanu, piedaloties pārstāvjiem no 11 Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīm un 11 valstīm ar novērotāja statusu, kā arī mācībspēkiem un pētniekiem.

“Cilvēku tirdzniecība ir mūsdienu verdzība un viens no ienesīgākajiem noziedzīgajiem biznesiem pasaulē. Cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums pret personas brīvību un cieņu, noziegums, kura sarežģītā rakstura dēļ valstis ar to pašas individuāli netiek galā, tāpēc ir būtiski panākt vienotu izpratni par cilvēku tirdzniecības problēmu, stiprināt mūsu sadarbību un kopīgos cilvēku tirdzniecības apkarošanas centienus nacionālā un starptautiskā līmenī, lai mazinātu cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu upuriem nepieciešamo atbalstu un aizsardzību,” atklājot konferenci, uzsvēra iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Konferences atklāšanas uzrunā Baltijas jūras valstu padomes pastāvīgā sekretariāta ģenerāldirektores vietnieks Bernds Hemingvejs norādīja, ka “cilvēku tirdzniecības noziegums neapšaubāmi rada grūtības atbildīgajām institūcijām, kuru pienākums ir panākt, ka vainīgās personas nonāk aiz restēm, taču šajos centienos nekad nedrīkst aizmirst par centrālo jautājumu: aizsargāt upuri un nodrošināt upura tiesības. Nozieguma izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un iztiesāšanai jāiet roku rokā ar upuru aizsardzību. No cietušajiem tiek sagaidīts nodrošināt pārliecinošas un skaidras liecības, bieži vien tās atkārtot atkal un atkal dažādām iestādēm, bet mums ir jāatceras, ka cilvēkam, kurš pārcietis ekspluatāciju un guvis morālas un fiziskas traumas, ir ļoti grūti atvērties un stāstīt savus slēptākos noslēpumus pilnīgi svešam cilvēkam. Bez atbilstoša atbalsta un palīdzības upuri nebūs spējīgi palīdzēt tiesībsargājošām iestādēm darīt to darbu – saukt pie atbildības vainīgos”.

Eiropas Savienības cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinatores biroja pārstāve Valeria Galanti uzsvēra, ka cilvēku tirdzniecība joprojām ir ļoti ienesīgs smagas un organizētas noziedzības veids, kas nepārprotami ir aizliegts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tas rada neatgriezenisku kaitējumu tās upuriem, mūsu sabiedrībai un ekonomikai. Eiropas Savienība ir ieviesusi stabilu tiesisko un politisko regulējumu, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību un cīnītos pret to pārkāpēju nesodāmību. Eiropas Komisija 2018.gada 4.decembrī publicēja otro ziņojumu par progresu cīņā pret cilvēku tirdzniecību, kurā aplūkots sasniegtais progress un uzsvērtas galvenās problēmas, kas Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jārisina prioritārā kārtā.

Rūta Rācene-Bērtule Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja norādīja, ka cilvēku tirdzniecībai ir raksturīgs augsts neatklāto noziegumu un neatklāto finanšu plūsmu līmenis. Finanšu plūsmas dažādos gadījumos var ievērojami atšķirties. Nav iespējams noteikt vienu rādītāju cilvēku tirdzniecības noteikšanai, parasti nepieciešams indikatoru kopums – nav tipisku noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu pazīmju vai “sarkano karogu”, kas par to liecinātu, raksturīgs pārrobežu elements, turklāt ja cietušajam nav mijiedarbības ar reģistrētiem uzņēmumiem, ir daudz grūtāk identificēt cilvēku tirdzniecības pazīmes. Raksturīga nepilnīga kompetento iestāžu sadarbība un tās koordinācija, kā arī informācijas apmaiņas nodrošināšana. Nepieciešama izpratnes veicināšana un mācības speciālistiem par cilvēku tirdzniecību un finanšu plūsmām. 

Vairāk informācijas par konferenci var atrast tiešsaistes vietnē Valsts informatīvais resurss par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.