Starptautiskā sabiedrība saskaras ar vēl nepieredzētu migrācijas krīzi - 2021. gadā vien savas mājas pametuši gandrīz 90 miljoni cilvēku un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī šis skaitlis ir pieaudzis līdz vairāk nekā 100 miljoniem. Migrācijas iemesli ir karš, vardarbība, rasisms, resursu trūkums, klimata pārmaiņas un pārtikas trūkums. Šajā rakstā tiek analizēts, vai Latvija ievēro savas starptautiskās saistības, ņemot vērā notikumus uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, un tiek pētīta Baltkrievijas loma, veicinot migrācijas krīzi, un tās starptautiskās saistības.

Fakti par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas

Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas radās, pieaugot nelegālo migrantu skaitam pēc Baltkrievijas prezidenta Lukašenko draudiem pārpludināt Rietumeiropu ar migrantiem un narkotikām, kas izteikti kā reakcija uz Baltkrievijai noteiktajām sankcijām pēc Ryanair pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēšanās.^[1] Atbilstoši Latvijas Iekšlietu ministrijas informācijai kopš 2021. gada 10. augusta ir novērsta gandrīz 7000 personu nelikumīga robežas šķērsošana. Neraugoties uz to, ka nelegālo robežas šķērsošanas gadījumu skaits samazinās, robežsardze pēdējos mēnešos turpina konstatēt nelielu nelegālo migrantu skaitu.^[2]

Tūkstošiem personu no tādām valstīm kā Irāka, Kongo Demokrātiskā Republika, Sīrija, Kamerūna un Afganistāna mēģināja šķērsot robežu no Baltkrievijas uz Latviju, kā arī Poliju un Lietuvu. Visu trīs valstu valdības ierobežoja piekļuvi to robežām un izsludināja ārkārtas stāvokli.^[3] Tā rezultātā tūkstošiem cilvēku tika “iesprostoti” Baltkrievijas pierobežā.^[3]

Situācija saistībā ar migrantiem ir piesaistījusi daudzu Eiropas Savienības (ES) amatpersonu un NATO dalībvalstu kritiku.^[4] Šai situācijai, protams, ir divas puses. Latvijas valdība uzstāj, ka tā aizstāv savu pilsoņu labklājību un intereses notiekošās migrantu krīzes laikā, kas ir tās pamatpienākums. Turklāt Latvijas amatpersonas apgalvo, ka dara visu iespējamo, lai palīdzētu migrantiem Baltkrievijas pierobežā, izmantojot ierobežotos resursus.^[4]

Latvijas Valsts robežsardzes vadītājs ir brīdinājis, ka nākotnē nelegālo migrantu skaits atkal var pieaugt. Tādēļ Latvijas Iekšlietu ministrija ir iesniegusi Eiropas Komisijai projektus finansējuma saņemšanai centra paplašināšanai un pagaidu migrantu uzņemšanas centra izveidei.^[4]

Migrācijas jautājums plašākā kontekstā

ES jau iepriekš ir risinājusi migrācijas jautājumus, un kritika par izraudzītajiem risinājumiem nav nekas jauns. ES dalībvalstu reakcija 2015. gada bēgļu krīzes laikā bijusi dažāda. Dažas valstis atvēra savas durvis bēgļiem – krīzes laikā tās uzņēma ievērojamu skaitu bēgļu un aicināja citas ES valstis darīt to pašu –, savukārt citas valstis bija mazāk pretimnākošas. Piemēram, daudzi Eiropas līderi, tostarp Merkele (Merkel), Lēvens (Löfven), Olands (Hollande) un Renci (Renzi), uz migrantu krīzi reaģēja pozitīvi, pieņemot bēgļus un aicinot sniegt palīdzību. Tomēr dažas dalībvalstis paudušas noraidošu attieksmi pret migrantiem, jo īpaši musulmaņiem, kā arī Āfrikas migrantus, kas meklēja humāno aizsardzību, atzina par “ekonomiskiem” vai “nelegāliem” migrantiem.^[5] Daļa Latvijas sabiedrības vienojās noraidošā attieksmē pret bēgļiem^[6], un Čehijas^[7], Polijas^[8] un Ungārijas^[9] vadītāji negatīvi izteicās par bēgļiem, kas nav no Eiropas. Tajā pašā laikā daudzas valstis paudušas pozitīvu attieksmi pret Ukrainas bēgļiem, tostarp tās, kuras bija ļoti kritiski izteikušās par citiem bēgļiem,^[10] – Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs Ukrainas bēgļus raksturoja kā “inteliģentus, izglītotus cilvēkus ar eiropeiskām saknēm, bez neskaidras pagātnes vai teroristu potenciāla”.^[11]

Sabiedrībā ir izskanējuši pārmetumi, ka plašsaziņas līdzekļi esot neobjektīvi atspoguļojuši bēgļus atkarībā no to izcelsmes. Piemēram, Eiropas žurnālisti, kas atspoguļo konfliktu Ukrainā, tiek kritizēti par rasistisku un šovinistisku situācijas atspoguļojumu. Daži esot izteikušies, ka viņi simpatizē ar ukraiņiem, jo viņi ir “civilizēti”, “eiropieši”, “vidusšķiras pārstāvji” un viņiem ir tādas lietas kā Netflix un Instagram konti. Arābu un Tuvo Austrumu žurnālistu asociācija ir nosodījusi šāda veida atspoguļojumu kā cilvēcības noliedzošu (angļu valodā “dehumanizing”), kā arī tādu, atbilstoši kuram miers ir normāla parādība baltajiem cilvēkiem, taču karš – pārējiem. Tiek apgalvots, ka šī plašsaziņas līdzekļu neobjektivitāte atspoguļojas arī politikā, jo politiķi, kuri iepriekš noraidījuši bēgļus no citām valstīm, tagad atzinīgi vērtējot Ukrainas bēgļus.^[12]

Tiek vilktas paralēles starp ES reakciju uz dažādām bēgļu krīzēm, uzdodot jautājumu, vai iepriekš aprakstīto notikumu dēļ ES pret bēgļiem izturas atšķirīgi atkarībā no viņu izcelsmes valsts. Lai gan 2015. gada krīzei un kara Ukrainā izraisītajai migrācijas krīzei ir dažas līdzības, tomēr pastāv arī būtiskas atšķirības, jo 2015. gada krīze bija saistīta ar bēgļu pieplūdumu no valstīm ārpus Eiropas, bet otrā – Eiropas iekšienē, kas var novest pie atšķirīgas ES reakcijas. ES ir īpašas attiecības ar Ukrainu, par ko liecina dažādas savstarpējās vienošanās, piemēram, vīzas prasības neesamību ukraiņiem, kas ceļo uz ES.^[13]

Tāpat krīze uz Latvijas Baltkrievijas robežas atšķiras no citām migrantu krīzēm ar to, ka tā var būt politiski motivēta. Ja 2015. gada migrantu krīze, iespējams, ir veicinājusi sabiedrības attieksmi un politiskās debates par imigrācijas un bēgļu jautājumiem Latvijā, tad pašreizējā situācija galvenokārt ir vērsta uz Latvijas un Baltkrievijas robežas pārvaldību. Tas rada jautājumu, vai Latvija ievēro savas starptautiskās saistības.

Starptautisko saistību ievērošana

Gan Latvijai, gan Baltkrievijai saistošajā Konvencijas par bēgļu statusu papildprotokolā ir nostiprināts neizraidīšanas princips, kas aizliedz bēgļu atgriešanu valstī, kurā viņiem var draudēt reāls vajāšanas, spīdzināšanas vai citu smagu cilvēktiesību pārkāpumu risks.^[14]  Šis princips ir starptautisko bēgļu aizsardzības pamats un cilvēktiesību pienākums,^[15] kas iekļauts vairākos cilvēktiesību instrumentos.

Pievēršoties ES, tās patvēruma politikas galvenais mērķis ir nodrošināt dzīvotspējīgu sistēmu, kurā ikvienam, kas nav ES pilsonis un kam nepieciešama starptautiska aizsardzība kādā no ES dalībvalstīm, var piešķirt atbilstošu statusu un nodrošināt neizraidīšanas principa ievērošanu. Šim nolūkam ES pašlaik izstrādā kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, lai nodrošinātu visu migrantu tiesiskās aizsardzības pasākumu ievērošanu. 

ES politikai citstarp jāatbilst Konvencijai un tajā ietverto jēdzienu “patvērums” un “bēglis” definīcijai.^[16]  Lai gan ES nav Konvencijas līgumslēdzēja puse, tā ir apņēmusies ievērot tajā ietvertos principus. Turklāt Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā šie termini nav definēti, bet ir lietota skaidra atsauce uz Konvenciju.

Saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām ES dalībvalstīm ir pienākums ievērot un aizsargāt visu migrantu cilvēktiesības neatkarīgi no viņu juridiskā statusa vai valstspiederības. Tas nozīmē, ka pamatprincips ir tāds, ka ES dalībvalstis nevar īstenot atšķirīgu attieksmi pret bēgļiem vai patvēruma meklētājiem. Eiropas Cilvēktiesību konvencija (turpmāk – ECK) ir saistošs starptautisks līgums, kas aizsargā cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības Eiropā un ko ratificējušas visas 46 Eiropas Padomes dalībvalstis, tostarp ES dalībvalstis. Lai gan Baltkrievija nav ECK dalībvalsts, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, tai joprojām ir pienākums aizsargāt migrantu cilvēktiesības.

Daudzas organizācijas ir paudušas savu viedokli par starptautisko saistību izpildi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Piemēram, 2022. gada oktobrī Amnesty International ziņoja, ka Latvija pieļaujot nopietnus starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz bēgļiem.^[17] Ziņojumā apgalvots, ka personas tiekot patvaļīgi aizturētas, nelikumīgi nogādātas atpakaļ Baltkrievijā, bet citas personas esot nelikumīgi piespiestas “brīvprātīgi” atgriezties savās izcelsmes valstīs. Tāpat ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos ziņojumā ir uzsvērts, ka pasākumi saistībā ar bēgļu un migrantu pieaugumu nedrīkst pārkāpt tiesības meklēt patvērumu vai neizraidīšanas principu, neskatoties uz situācijas radītajiem izaicinājumiem.^[18] Visbeidzot, Latvijai jāpievērš īpašu uzmanību neaizsargātām grupām, piemēram, nepilngadīgajiem, kā arī jānodrošina, lai tiem, kam ir tiesiskais pamats pieprasīt patvērumu Latvijā, tiktu dota reāla un likumīga iespēja to darīt.^[19]

No otras puses, Latvijai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir pienākums aizsargāt savas robežas, kas ir ļoti svarīgi, lai aizsargātu valstu suverenitāti un saglabātu sabiedrības drošību. Dalība Šengenas zonā uzliek Latvijai papildu pienākumus uzņemties atbildību par ārējo robežu uzraudzību un aizsardzību.^[20] Turklāt Latvija ir palielinājusi drošības darbinieku klātbūtni, lai uzturētu kārtību un novērstu humanitāro krīzi, vienlaikus sniedzot palīdzību patvēruma vai aizsardzības meklētājiem un cieši sadarbojoties ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai risinātu situāciju uz robežas, līdzīgi kā to dara citas reģiona valstis.

Pastāv arī jautājumi par migrantu izcelsmi, kuri vēlas ieceļot Latvijā, un daži novērotāji norāda, ka Baltkrievijas prezidents centās izmantot migrantu krīzi, lai piespiestu ES atcelt sankcijas pret viņa valsti. Piemēram, saskaņā ar starptautisko tiesību zinātnieku Sarla (Sarl) un Hadsona (Hudson) teikto: “Lielas migrantu grupas, kas sapulcējušās Baltkrievijas teritorijā, ir mēģinājušas iekļūt Latvijā ..., dažkārt pielietojot vardarbību, lai šķērsotu robežu. Gan ES un NATO, gan atsevišķas valdības, tostarp ASV, ir apsūdzējušas Baltkrieviju ne tikai par šīs krīzes organizēšanu, bet arī par starptautisko tiesību pārkāpumiem šajā procesā.”^[21]

Tādējādi varētu apgalvot, ka Baltkrievija izmanto migrantus kā politisku instrumentu, lai radītu krīzi, izdarītu spiedienu uz kaimiņvalstīm un grautu reģionālo stabilitāti, veicinot nelegālo migrāciju un nesniedzot pienācīgu atbalstu migrantiem, vienlaikus ignorējot kaimiņvalstu suverenitāti un iesaistoties provokatīvās darbībās. Ja apstiprinātos šāda Baltkrievijas rīcība, tas nonāktu pretrunā ar starptautisko paražu tiesību principiem, kas aizliedz aizskart valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti. Turklāt Baltkrievijas iespējamā bēgļu un patvēruma meklētāju “izstumšana” pāri robežai^[22], kā arī ziņojumi par vardarbības izmantošanu pret šīm personām^[23] rada bažas par starptautisko saistību ievērošanu bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību aizsardzības jomā. 

Pastāvot pierādījumi, ka Baltkrievija ir aktīvi veicinājusi migrantu plūsmu no Baltkrievijas uz Latviju un citām ES dalībvalstīm, atriebjoties par Baltkrievijai piemērotajām ES sankcijām. Tāpat arvien vairāk pierādījumu liecinot, ka Baltkrievijas valstij piederoši uzņēmumi aktīvi koordinē migrantu plūsmu uz ES, un Baltkrievijas iesaistīšanās esot kļuvusi vēl acīmredzamāka pēc vairākiem gadījumiem, kad tās drošības dienesti faktiski pavadījuši migrantus līdz Latvijas robežai un pēc tam neļāvuši viņiem atgriezties. Turklāt Baltkrievija arī nodrošinot migrantus ar instrumentiem, kas nepieciešami, lai pārkāptu robežas drošības pasākumus, un esot aktīvi piedalījusies migrantu centienos iekļūt citās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā.^[21] Šādas darbības, tostarp iespējamā spēka izmantošana, piespiešana un slikta izturēšanās pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem, nonāktu pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un bēgļu tiesībām.

Šie ir īpaši nozīmīgi jautājumi Latvijai, nostādot to sarežģītā situācijā, kad tā cenšas līdzsvarot savu pilsoņu intereses un savas starptautiskās saistības. Latvija ir valsts ar mazu iedzīvotāju skaitu – mazāk nekā 2 miljoni – un ES dalībvalsts, kas tradicionāli ir bijusi starp tām valstīm, kurās ir vismazākais patvēruma meklētāju skaits gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, no 2018. līdz 2020. gadam patvērumu Latvijā katru gadu lūdza mazāk nekā 200 migrantu, un mazāk nekā trešdaļa no šiem pieteikumiem tika apstiprināti. Tomēr 2021. gada vasarā šie skaitļi sāka pieaugt, galvenokārt tāpēc, ka palielinājās nelegālo robežas šķērsošanas gadījumu skaits no Baltkrievijas. Tā rezultātā 2021. gada augustā vien Latvijas iestādes reģistrēja 386 patvēruma pieteikumus, salīdzinot ar 147 pieteikumiem, kas reģistrēti visa 2020. gada laikā.^[24] Reaģējot uz pašreizējo migrantu situāciju, Latvijas valdība pagarināja ārkārtas stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju līdz 2023. gada 10. maijam.^[25]

Starptautisko saistību ievērošana šajā situācijā vēl ir jāizvērtē. Lai gan ir skaidrs, ka šīs krīzes risināšana ir saistīta ar ievērojamiem izaicinājumiem un sarežģījumiem, visiem iesaistītajiem dalībniekiem ir jāturpina strādāt, lai ievērotu savas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tikai ar pastāvīgiem centieniem un sadarbību var nodrošināt krīzes skarto personu aizsardzību un drošību.

Nobeigums

Latvija tiek apsūdzēta nopietnos starptautisko tiesību pārkāpumos attiecībā uz bēgļiem. Ziņojumos tiek apgalvots, ka personas, kas vēlas ieceļot Latvijā, tiekot patvaļīgi aizturētas, nelikumīgi nogādātas atpakaļ Baltkrievijā un piespiedu kārtā nogādātas atpakaļ savās izcelsmes valstīs. Latvijas valdība ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli, reaģējot uz situācijas sarežģīto raksturu, kamēr tiek meklēti alternatīvi risinājumi un īstenoti tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Ārkārtas stāvoklis nodrošina laiku situācijas novērtēšanai un visaptverošas stratēģijas izstrādei, lai risinātu esošās problēmas. Arī ES Komisija ir rosinājusi pasākumus, kas palīdzētu Latvijai un citām iesaistītajām valstīm labāk pārvaldīt migrācijas situāciju, tostarp pagarināt patvēruma pieteikumu reģistrāciju, uzlabot uzņemšanas apstākļus un paātrināt noraidīto patvēruma meklētāju atgriešanas procedūras.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} The Week, “Belarus dictator threatens to ‘flood EU with drugs and migrants’.” https://www.theweek.co.uk/news/world-news/europe/952979/belarus-dictator-threatens-flood-eu-with-drugs-migrants-avoid-sanctions
2. ^{^} “State of emergency to be extended on Latvia–Belarus border until November.” (August 10, 2022). Baltic News Network. https://bnn-news.com/the-state-of-emergency-to-be-extended-on-latvia-belarus-bored-until-november-236936
3. ^{a, b} “Latvia: Refugees and migrants arbitrarily detained, tortured and forced to ‘voluntarily’ return to their countries.” (October 12, 2022). Amnesty International. https://www.amnesty.org/en/latest/news/2022/10/latvia-refugees-and-migrants-arbitrarily-detained-tortured-and-forced-to-voluntarily-return-to-their-countries/
4. ^{a, b, c} Iveta Čigāne. “Latvia-Belarus border situation tense again.” Public Broadcasting of Latvia. (August 26, 2022). https://eng.lsm.lv/article/society/defense/latvia-belarus-border-situation-tense-again.a470970/
5. ^{^} Ojeaku Nwabuzo. “Racism and Discrimination in the Context of Migration in Europe. European Network Against Racism. (2022-2023). https://www.enar-eu.org/wp-content/uploads/shadowreport_2015x2016_long_low_res.pdf
6. ^{^} Leonid Ragozin, ‘Latvians find unity in rejecting refugees‘ (September 2015) Politico [Online] https://www.politico.eu/article/latvia-migration-asylum-crisis-baltics-eu/
7. ^{^} Prague Post. "Zeman: Refugees Will Apply Sharia Law." Last modified November 18, 2015. https://www.praguepost.com/czech-news/50288-zeman-refugees-will-apply-sharia-law
8. ^{^} Yahoo News. "Migrants May Bring Epidemics, Warns Polish President." Last modified September 16, 2015. https://news.yahoo.com/migrants-may-bring-epidemics-warns-polish-president-171724958.html%20?guccounter=1
9. ^{^} DW News. "Viktor Orban's Most Controversial Migration Comments." Last modified January 10, 2018. https://www.dw.com/en/viktor-orbans-most-controversial-migration-comments/g-42086054
10. ^{^} About Hungary. "PM Orbán: Every refugee arriving in Hungary from Ukraine must be helped." Last modified February 16, 2022. https://abouthungary.hu/news-in-brief/pm-orban-every-refugee-arriving-in-hungary-from-ukraine-must-be-helped
11. ^{^} “Not the Refugees We're Used To”: Europe Opens the Door for Ukrainians – Others, Less So.” (March 1, 2022). Haartz. https://www.haaretz.com/world-news/europe/2022-03-01/ty-article/not-the-refugees-were-used-to-europe-welcomes-ukrainians-others-less-so/0000017f-dc3e-db5a-a57f-dc7e5b700000
12. ^{^} Moustafa Bayoumi. (March 2, 2022). “They are ‘civilised’ and ‘look like us’: the racist coverage of Ukraine.” The Guardian.  https://www.theguardian.com/commentisfree/2022/mar/02/civilised-european-look-like-us-racist-coverage-ukraine
13. ^{^} European Union. "Agreement between the European Community and Ukraine on the Facilitation of the Issuance of Visas." https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX%3A22007A1218%2802%29
14. ^{^} “Note on Non-Refoulement (Submitted by the High Commissioner) EC/SCP/2.” UNHCR. (August 23, 1977). https://www.unhcr.org/en-us/excom/scip/3ae68ccd10/note-non-refoulement-submitted-high-commissioner.html
15. ^{^} UNHCR observations on the Order of the Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia on the Declaration of Emergency Situation (No 518).
16. ^{^} “Asylum Policy.” Fact Sheets on the European Union. (2023). https://www.europarl.europa.eu/factsheets/en/sheet/151/asylum-policy
17. ^{^} Amnesty International ‘Latvia: Refugees and migrants arbitrarily detained, tortured and forced to ‘voluntarily’ return to their countries’ (October 2022) https://www.amnesty.org/en/latest/news/2022/10/latvia-refugees- and-migrants-arbitrarily-detained-tortured-and-forced-to-voluntarily-return-to-their-countries/
18. ^{^} UNHCR law observations on Latvian declaration of emergency situation25.10.2021 https://www.unhcr.org/neu/69763-unhcr-law-observations-on-latvian-declaration-of-emergency-situation.html
19. ^{^} Office of the Ombudsman. "Regarding Emergency Situation on the Border of Latvia and Belarus." Last modified August 27, 2021. https://www.tiesibsargs.lv/en/news/regarding-emergency-situation-on-the-border-of-latvia-and-belarus/
20. ^{^} European Commission. "Schengen Area." Home Affairs, European Union. https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-area_en
21. ^{a, b} Aurel Sari & Ben Hudson. (November 16, 2021). Just Security. https://www.justsecurity.org/79222/stirring-trouble-at-the-border-is-belarus-in-violation-of-international-law/
22. ^{^} BBC News. "Lithuania says Belarus officers illegally pushed migrants over border." BBC News, August 18, 2021. https://www.bbc.com/news/world-europe-58255448
23. ^{^} Human Rights Watch. "Die Here or Go to Poland": Belarus and Poland's Shared Responsibility for Border Abuses. November 24, 2021. https://www.hrw.org/report/2021/11/24/die-here-or-go-poland/belarus-and-polands-shared-responsibility-border-abuses
24. ^{^} Aleksandra Ancite. (May 2, 2022). “Trapped in a Lawless Zone: Forgotten Refugees at the Latvia-Belarus Border.” Verfassungsblog. https://verfassungsblog.de/trapped-in-a-lawless-zone/
25. ^{^} "Par ārkārtējas situācijas izsludināšanu." Latvijas Vēstnesis, last modified August 17, 2021. https://likumi.lv/ta/id/325266-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu