Pārskats

Migrantu krīze uz Latvijas-Baltkrievijas robežas: vai tika pārkāptas cilvēktiesības?

Strauji pieaugot Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, 2021. gada 10. augustā Ministru kabinets izdeva rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas un Daugavpils novados. Starptautiski ir atzītas valstu tiesības nepieļaut valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu. Tomēr domnīca Providus un Lietuvas organizācija Diversity Development Group šā gada jūnijā secinājusi, ka Latvijas valdības īstenotie pasākumi, reaģējot uz migrantu pieplūdumu, būtiski pārkāpuši viņu cilvēktiesības. *Raksts sagatavots pirms Amnesty International 2022. gada 12. oktobra ziņojuma publicēšanas.

Markus Spiske / Unsplash

Migrantu krīze un Latvijas īstenotie pasākumi

2020. gada augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās par uzvarētāju tika pasludināts vairāk nekā 25 gadus pie varas esošais Aleksandrs Lukašenko.[1] Baltkrievijas opozīcija vēstīja, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti tika viltoti, lai novērstu opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas uzvaru.[2] Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas tūkstošiem cilvēku izgāja ielās Baltkrievijas pilsētās un mazpilsētās. Baltkrievijas varas iestādes uz demonstrācijām atbildēja ar sīvām represijām, kuru laikā vairāk nekā 35 000 cilvēku tika arestēti.[3] Pēc šiem Baltkrievijas agresīvajiem aktiem Eiropas Savienība, Lielbritānija, ASV un Kanāda pastiprināja sankcijas pret Baltkrieviju.[4] Atbildot uz tām, Baltkrievija citstarp sāka masveida vīzu izsniegšanu Irākas pilsoņiem.Turklāt Baltkrievija uzsāka pilna mēroga reklāmas kampaņu Irākā, aicinot irākiešus uz Eiropu pa jaunu un it kā drošu kontinentālo maršrutu caur Baltkrieviju, solot tiešu savienojumu no lidostas līdz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežai, kuru migranti varētu vienkārši šķērsot. 2021. gada augusta sākumā nelegālās migrācijas spiediens pārvirzījās uz Latviju un Poliju.[5]

Tādēļ ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 518[6] tika izsludināta ārkārtējā situācija uz Baltkrievijas robežas četrās administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. Rīkojums piešķir tiesības Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai likt robežu nelikumīgi šķērsojušām personām atgriezties valstī, no kuras persona ieradusies Latvijā. Tāpat minētās institūcijas ir tiesīgas pārliecināties, ka robežu nelegāli šķērsojusī persona izpilda šo rīkojumu, tostarp lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Sākotnēji šajās teritorijās arī netika pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, pēcāk pieļaujot iesniegumu iesniegšanu noteiktās iestādēs.

Migrantu tiesības un valsts pienākumi

Migrantu krīzes kontekstā būtiski saprast, kāds ir šo personu statuss. Patvēruma meklētājs ir cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu. Tas ir pagaidu statuss, kamēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Ja statusu nepiešķir, patvēruma lūdzējs tiek izraidīts atpakaļ uz izcelsmes valsti.[7]

Savukārt bēglis ir persona, kura savā valstī pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un nevar izmantot savas valsts tiesisko aizsardzību.[8] Bēgļi ir cilvēki, kas bēg no kara, konfliktiem, vardarbības, vajāšanas vai cilvēktiesību pārkāpumiem, meklējot starptautisko aizsardzību.[9] Viņus nevar pakļaut vai atgriezt situācijās, kur viņu dzīvība un brīvība ir pakļauta riskam.[10] Bēgļu aizsardzība ietver neizraidīšanas principu, piekļuvi taisnīgām un efektīvām patvēruma procedūrām, kā arī pasākumus, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, kamēr tiek meklēts ilgtermiņa risinājums.[11]

Visbeidzot alternatīvo statusu personai var piešķirt, ja: 1) ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana vai 2) ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks).[12]

Valstij ir pienākums nodrošināt personām iespēju lūgt patvērumu, kā arī to, lai persona netiktu izraidīta uz valsti, kur tā var saskarties ar vajāšanu, necilvēcīgu izturēšanos vai spīdzināšanu.[13] Taču jāņem vērā arī valsts teritoriālās neaizskaramības un tiesiskuma princips, proti, personas – trešo valstu pilsoņi –, pārkāpjot likumu jeb nelikumīgi šķērsojot valsts robežu, nedrīkstētu gūt sev labumu no iekļūšanas valstī. Valstij ir arī pienākums aizsargāt savus iedzīvotājus un nodrošināt tiem drošību.[14] Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka valstīm saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir tiesības kontrolēt savas robežas, ārvalstnieku uzturēšanos to teritorijā un viņu izraidīšanu.[15] Tas nozīmē: lai varētu brīvi uzturēties un pārvietoties Latvijā, personai ir jāatrodas valstī likumīgi, kas citu valstu personu gadījumā var notikt tikai, ja persona ir šķērsojusi Latvijas ārējo robežu likumīgā kārtībā.[16] Izņēmums būtu attiecināms tikai uz personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība reālu tūlītēju draudu gadījumā.[17]

Migrantu krīzes laikā ir jāatceras par neizraidīšanas un kolektīvās izraidīšanas aizlieguma principiem, kuri ir ietverti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā[18] un Ženēvas konvencijā par bēgļa statusu. Neizraidīšanas princips ir starptautisko paražu tiesību princips, kas aizliedz valstij izraidīt kādu personu pret viņas gribu uz valsti, kurā tās dzīvība vai brīvība ir apdraudēta.[19] Neviena dalībvalsts nekādā gadījumā neizraida vai neatgriež bēgli uz tās valsts robežas, kuras teritorijā viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību vai piederību pie kādas īpašas sociālās grupas vai sakarā ar viņa politiskajiem uzskatiem.[20] Princips gan nav attiecināms uz bēgli, kuru ir pamats uzskatīt par bīstamu valsts drošībai, kurā viņš atrodas, vai kurš ir atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, kas apdraud šīs valsts sabiedrību.[21] Minētie noteikumi ir piemērojami arī patvēruma meklētājiem līdz brīdim, kamēr nav pieņemts galīgs lēmums par aizsardzības piešķiršanu vai patvēruma meklētāja iesnieguma noraidīšanu.[22]

Par kolektīvu izraidīšanu uzskatāms jebkāds pasākums, ar ko personas piespiež grupā pamest teritoriju vai valsti un kas īstenots bez pamatotas un objektīvas katras personas individuālās situācijas izskatīšanas.[23] Neapšaubāmi valstij ir tiesības no savas teritorijas izraidīt cilvēkus, kuriem nav pamata palikt valstī, taču tam ir jānotiek, individuāli izvērtējot konkrēto situāciju. Ja personas tomēr tiek “atstumtas” no valsts robežas, ir jāpastāv kādai tiesiskai un vienlaikus faktiski izmantojamai un efektīvai iespējai vērsties pie atbildīgajām valsts iestādēm un lūgt patvērumu.[13]

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka gadījumos, kad valsts plāno patvēruma meklētāju atgriezt uz kādu trešo valsti, neizskatot tās patvēruma iesniegumu, valstij ir jāpārliecinās, ka konkrētajam indivīdam šajā trešajā valstī tiks nodrošināta piekļuve adekvātai patvēruma procedūrai, kas attiecīgi nodrošinātu, ka šajā valstīt tiek ievērots neizraidīšanas princips.[24] Visbeidzot valstij, protams, ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, tostarp nepieļaut Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. panta pārkāpumu (necilvēcīgas izturēšanās aizliegums).[25] Personas izraidīšanas gadījumā valstij tiek uzlikts ne tikai materiāltiesisks pienākums nepieļaut necilvēcīgu izturēšanos, izraidot personu, bet arī procesuāls pienākums nodrošināt atbilstošas procedūras, kuras ļautu valsts institūcijām izvērtēt, vai izraidīšanas gadījumā netiktu pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantā ietvertās tiesības.[26]

Kā tiek vērtēta Latvijas rīcība?

Savā 2022. gada jūlija ziņojumā Amnesty International (pasaulē pazīstama kā cilvēktiesību kustība, kas iestājas par starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu visās pasaules valstīs[27])  norāda, ka Latvija ir uzņēmusi vairāk nekā 34 000 Ukraiņu bēgļu, kuri ir bēguši no Krievijas izraisītā kara Ukrainā, savukārt bēgļi, kuri galvenokārt ir nākuši no Irākas un Afganistānas, tostarp bērni, tiekot atstāti mežā un netiekot ielaisti valstī. Organizācija uzskata, ka Latvija ir neatbilstoši izturējusies pret cilvēkiem pie Baltkrievijas robežas un viņus pat spīdzinājusi, vairākus mēnešus turot mežā. Daudziem vienīgā alternatīva šādos apstākļos esot bijusi piekrišana brīvprātīgi atgriezties savā valstī. Cilvēktiesību aizsardzības organizācija aicina nekavējoties atcelt ārkārtas situāciju uz Latvijas austrumu robežas un neatjaunot to, kā arī atcelt un atjaunot tiesības uz patvērumu valstī ikvienam, kas meklē drošību, neatkarīgi no tā, kas viņi ir un kā viņi šķērso robežas.[28]

Turpretim tiesībsargs uzskata, ka Amnesty International ziņojums ir melīgs un sagrozīts. Tiesībsargs paskaidroja, ka organizācijai trūkst faktu un pierādījumu, un tā paziņojumā neatspoguļo patieso situāciju uz Baltkrievijas robežas. Attiecībā par Baltkrievijas nelegālajiem migrantiem – ja mēs skatāmies no starptautisko tiesību viedokļa, tad īsti nav pamata prasīt starptautisko aizsardzību. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir ieradušies valstī – Baltkrievijā, ar legāliem dokumentiem. Tātad, ja viņi grib nonākt Eiropas Savienībā, tad viņi to var izdarīt legālā veidā, nevis caur robežu nelegālo pāriešanu, atzīmēja tiesībsargs. Tiesībsargs arī atzina, ka biroja rīcībā nav informācijas par to, ka bēgļi tikuši spīdzināti.[29]

Arī Valsts robežsardzes priekšnieks skaidroja, ka Amnesty International darbinieki tikās ar vairākiem valsts institūciju pārstāvjiem, kuri sniedza  informāciju par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, taču organizācijas ziņojumā nekas no šīs informācijas neparādījās, un tika prezentēta tikai vienpusēja pozīcija. Ziņojumā esot izklāstītas atsevišķu migrantu apsūdzības par Latvijas rīcību, taču neesot savākti pierādījumi apsūdzību atbalstam. Turklāt Valsts robežsardzes priekšnieks uzsvēra, ka uz Latvijas robežas nav atrasts neviens smagi ievainots vai miris migrants, tāpēc Amnesty International izteiktie apgalvojumi ir sagrozīti. Robežsardzes priekšnieks pauda pārliecību, ka migrantu pārvietošanos apzināti organizē Baltkrievijas režīms un tas rada draudus Latvijai, kā arī tas varētu būt apzināts mēģinājums graut Eiropas patvēruma sistēmu. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām šiem migrantiem esot iespējams lūgt patvērumu jau pirmajā drošajā valstī, kurā viņi ierodas, šajā gadījumā tā esot Baltkrievija.[30]

Tomēr uz pārkāpumiem norāda ne tikai Amnesty International, bet arī domnīca Providus un Lietuvas organizācija Diversity Development Group, kas 2022. gada 30. jūnijā publiskoja ziņojumu, kurā tika salīdzināts, kā Latvijas, Lietuvas un Polijas valdības ir reaģējušas uz migrantu skaita pieaugumu no Baltkrievijas, apturot neizraidīšanas pienākumus un ierobežojot piekļuvi aizsardzībai saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem bēgļu un cilvēktiesību jomā.[31]

Ziņojumā galvenokārt secināts, ka lielai daļai imigrantu tika liegta piekļuve patvēruma procedūrai, un pētījuma autoru ieskatā Latvijā un Lietuvā pieņemtie likumi, reaģējot uz situāciju pie Baltkrievijas robežas, pārkāpa tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas principu. Kā apgalvots vairāku robežšķērsotāju liecībās, daudzi no šiem cilvēkiem vairākas nedēļas vai mēnešus esot bijuši spiesti uzturēties mežā pie Latvijas un Baltkrievijas robežām bez iespējas legāli iekļūt kādā no šīm valstīm un bez pietiekamas iespējas apmierināt savas pamatvajadzības.

Tāpat ziņojumā minēts, ka Latvijā aizturētajiem ārvalstniekiem ne vienmēr tika sniegta pietiekama informācija un līdzekļi, lai iegūtu juridisko palīdzību, kas ļautu viņiem aizsargāties pret pazemojošu izturēšanos un aizstāvēt savas tiesības uz patvērumu. Ne Latvijā, ne Lietuvā neesot bijuši skaidri un caurspīdīgi kritēriji migrantu individuālās situācijas novērtēšanai, kas radot šaubas par to, vai visas personas tika identificētas un vai tām tika atļauts ieceļot šajās valstīs humānu apsvērumu dēļ.

Ziņojumā tiek piedāvāti ieteikumi attiecībā uz saspringto migrantu situāciju pie Latvijas-Baltkrievijas robežas:

  • nodrošināt patvēruma tiesības un ievērot neizraidīšanas principu attiecībā uz visiem cilvēkiem, kas, iespējams, meklē patvērumu;
  • atturēties no kolektīvas izraidīšanas un ievērot to cilvēku cilvēktiesības, kuri vēlas ieceļot valstī; 
  • nodrošināt to personu individuālo situāciju pilnīgu novērtējumu, kuras vēlas ieceļot valstī, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām personām un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kā arī garantēt viņu piekļuvi patvēruma procedūrai;
  • piemērot alternatīvus pasākumus patvēruma meklētāju aizturēšanai, izmantojot apcietinājumu tikai kā pēdējo līdzekli, pamatojoties uz atsevišķu apstākļu rūpīgu novērtējumu;
  • atturēties no masveida aizturēšanas un bērnu aizturēšanas. 

Līdzīgi ANO Bēgļu aģentūra uzsver, ka saspringtajā migrantu situācijā ir jāsniedz atbalsts un papildu ceļus uz patvērumu personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kā arī ir jāstiprina migrācijas datus un saziņu par migrācijas plūsmām, ceļiem un tendencēm, un par migrantu vajadzībām un neaizsargātību mērķa valstīs.[32] Tā ir starptautiska organizācija, kuras misija ir glābt dzīvības, aizsargāt tiesības un veidot labāku nākotni bēgļiem, piespiedu kārtā pārvietotajiem un cilvēkiem bez valstiskas piederības.

Kas notiks tālāk?

Migrantu krīzes uz Latvijas-Baltkrievijas robežas laikā saduras, no vienas puses, valsts tiesības nepieļaut nelikumīgu robežu šķērsošanu, bet no otras – migrantu tiesības uz patvērumu. Lai arī migranti šajā situācijā var tikt izmantoti kā politisks līdzeklis, pārkāpjot viņu cilvēktiesības, tomēr tas nevar būt par pamatu automatiskam tiesību meklēt patvērumu liegumam. Patvēruma meklētāji var būt kara, vardarbības, vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumu upuri, un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ikvienam ir tiesības meklēt aizsardzību – neatkarīgi no tā, kas viņi ir, no kurienes viņi nāk un kad ir spiesti bēgt.[33]

Tas, vai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, patiešām pieļauti tiesību uz patvērumu un cilvēktiesību pārkāpumi, vēl tiek vērtēts. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre aicina Latviju pēc iespējas ātrāk veikt rūpīgu izmeklēšanu, kuras rezultātā tiktu noskaidrots, vai izteiktie apgalvojumi atbilst vai neatbilst patiesībai.[34] Reaģējot uz publiskoto informāciju, tika uzsākta pārbaude Iekšējās drošības pārvaldē, lai izvērtētu Valsts robežsardzes un Valsts policijas darbinieku rīcības likumību.[35] Pārbaude pašlaik turpinās. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa šobrīd izskata iesniegtās sūdzības pret Latviju un vēl tikai vērtēs, vai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tika ievērotas cilvēktiesības.[36]

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Vanesa Vīndedze piedalījās Cilvēktiesības.info un tiesībsarga rīkotajā rakstu konkursā “Ļauj cilvēktiesībām runāt!”.

Atsauces

  1. ^ Baltkrievijā oficiāli paziņo vēlēšanu rezultātus: atbalsts Lukašenko – 80,23%. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievija-oficiali-pazino-velesanu-rezultatus-atbalsts-lukasenko--8023.a369941/
  2. ^ Sākumā desmiti, tagad jau tūkstoši: kā attīstījās migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sakuma-desmiti-tagad-jau-tukstosi-ka-attistijas-migrantu-krize-pie-baltkrievijas-robezas.a429840/
  3. ^ Baltkrievija sāk jaunas represijas pret aktīvistiem, žurnālistiem. Pieejams: https://abcnews.go.com/International/wireStory/belarus-launches-crackdown-activists-journalists-84199249  
  4. ^ Baltkrievija: Kanādas, Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu kopīgais paziņojums. Pieejams: https://www.eeas.europa.eu/eeas/belarus-joint-statement-canada-european-union-united-kingdom-and-united-states_en
  5. ^ Pašreizējās Baltkrievijas un ES migrācijas krīzes konteksts. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/2022-04/SienosGrupėSubmission.pdf
  6. ^ Ministru kabineta rīkojums Nr. 518. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/325266-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu
  7. ^ Patvēruma likums, 60. pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/278986-patveruma-likums
  8. ^ Ženēvas konvencija par bēgļa statusu, 1. pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/338
  9. ^ Turpat.
  10. ^ Patvēruma likums, 3. pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/278986-patveruma-likums
  11. ^ Neizraidīšanas princips starptautiskajās cilvēktiesībās. Pieejams: https://www.ohchr.org/sites/default/files/Documents/Issues/Migration/GlobalCompactMigration/ThePrincipleNon-RefoulementUnderInternationalHumanRightsLaw.pdf
  12. ^ Patvēruma likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/278986-patveruma-likums
  13. a, b Jansons J. Tiesībsarga vēstule par situāciju uz robežas. Pieejams : https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/tiesibsarga_vestule_par_situaciju_uz_robezas_1645515137.pdf
  14. ^ Turpat.
  15. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 28. februāra sprieduma lietā „Saadi v. Italy”, iesnieguma Nr. 37201/06, 124.–125. punkts
  16. ^ ECT pieņem pagaidu noregulējumu uz Baltkrievijas robežas esošo nelegālo imigrantu lietās. Jurista Vārds, 31.08.2021., NR. 35 (1197)
  17. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 
  18. ^ Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/649
  19. ^ J. Ristik, “The Right to Asylum and the principle of Non-Refoulement under the European Convention on Human Rights,” European Scientific Journal (2017): p. 109.
  20. ^ Ženēvas konvencijas par bēgļu statusu, 33. pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/338
  21. ^ Turpat.
  22. ^ Patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kam piešķirts alternatīvais statuss, tiesības Latvijas Republikā. Pieejams: https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/1570/download
  23. ^ 2020. gada 14. decembra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Nr. M.K. un citi pret Poliju, 200. punkts
  24. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021.gada 8.julija spriedums lietā D.A un citi pret Poliju, 59.punkts.
  25. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. 59793/17, M.A. un citi pret Lietuvu.
  26. ^ 2020. gada 31. augusta Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. A420166620, SKA-1263/2020
  27. ^ Amnesty. Pieejams: http://www.amnesty.org
  28. ^ "Amnesty International" ziņojums. Pieejams: https://twitter.com/amnesty/status/1551873691000229889
  29. ^ Tiesībsargs nosūtījis vēstuli "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktoram. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/news/tiesibsarga-vestule-eiropas-regionala-biroja-direktoram-amnesty-international-nilam-muizniekam-vestules-tulkojums/
  30. ^ Amnesty International migrantu jautājumā paļaujas uz vienpusīgiem apgalvojumiem, nevis pierādījumiem. Pieejams: https://bnn-news.com/amnesty-international-on-the-issue-of-migrants-relies-on-one-sided-claims-rather-than-evidence-237053
  31. ^ Providus ziņojums. Pieejams: https://providus.lv/raksti/salidzinoss-zinojums-par-lietuvas-un-latvijas-valdibu-reakciju-uz-migrantu-piepludumu-pari-baltkrievijas-robezai-2021-2022-gada/
  32. ^ Aizsardzība un ilgtspējīgi risinājumi migrantiem un bēgļiem. Pieejams: https://ec.europa.eu/trustfundforafrica/region/cross-window/regional/protection-and-sustainable-solutions-migrants-and-refugees-along_en
  33. ^ Cilvēktiesību pārkāpumi uz starptautiskajām robežām: tendences, novēršana un atbildība. Pieejams: https://www.2020mag.gr/images/files/G2232857.pdf
  34. ^ Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres vēstule iekšlietu ministram Kristapam Eklonam. Pieejams: https://rm.coe.int/letter-to-kristaps-eklons-minister-of-interior-of-latvia-by-dunja-mija/1680a76afe
  35. ^ Latvijas Republikas Iekšlietu ministra atbilde uz Eiropas Padomes komisāres Duņas Mijatovičas vēstuli. Pieejams: https://rm.coe.int/reply-from-kristaps-eklons-minister-of-interior-of-latvia-to-council-o/1680a78db2
  36. ^ Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021.gada 15. septembra preses relīze lietā H.M.M. un citi pret Latviju. Pieejams: https://hudoc.echr.coe.int/app/conversion/pdf/?library=ECHR&id=003-7117548-9641291&filename=Court%20lifts%20interim%20measures%20in%20respect%20of%20Iraqi%20nationals%20at%20Belarusian%20border%20with%20Latvia.pdf