Nostāja

Jānovērš nāvējošā, bet neredzamā ceļu satiksmes drošības krīze

Ar šādu aicinājumu klajā nācis ANO Ģenerālsekretārs Antionio Guterres, norādot, ka dzīvību glābšana, uzlabojot ceļu drošību, ir viena no 2030. gadam noteikto Ilgtspējīgās attīstības mērķu prioritātēm. Iemesls šādai uzrunai ir skaidrs — katru gadu pasaulē ceļu satiksmes negadījumu rezultātā mirst 1.3 miljoni iedzīvotāju, turklāt 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu vidū šis ir pat biežāks nāves cēlonis nekā HIV/AIDS, malārija, tuberkuloze vai slepkavības. Vairāk kā puse no visiem bojā gājušajiem ir kājāmgājēji, riteņbraucēji un motociklisti. Un nudien — vai kāds šai statistikai pārējo dzīvības apdraudējumu apkarošanas vidū ir pievērsis pietiekamu uzmanību? Tieši tādēļ šis nāves cēlonis ir tik “neredzams”.

Alexandria Gilliott / Unsplash

Cīņa pret cēloņiem un sekām

Biežākais ceļu satiksmes negadījumu un tā letālo seku cēlonis ir cilvēciska kļūda vai pārkāpums. Kā norādījusi Pasaules veselības organizācija (PVO), bieži iemesli ir ātruma pārsniegšana, braukšana alkohola vai narkotisko vielu reibumā, ķiveru nelietošana vai uzmanības zaudēšana braukšanas laikā. Piemēram, pareiza ķiveru lietošana varētu samazināt letālu atgadījumu risku par 42%, kamēr pareiza bērnu sēdekļa izmantošana — par 60%. Turklāt transportlīdzekļu vadītājiem, kas braukšanas laikā izmanto mobilo telefonu, ir aptuveni 4 reizes lielāka iespēja nonākt letālā nelaimes gadījumā kā braucējiem, kas izvairās no uzmanības novirzītājiem. Tomēr šie nav vienīgie faktori — būtiska ir arī pati ceļu infrastruktūras, kā arī transportlīdzekļu drošība. PVO, piemēram, uzsver, ka, ja tiktu ievērotas visas ANO rekomendācijas par transportlīdzekļu drošību, būtu iespējams glābt neskaitāmas dzīvības. Vēl būtiska ir ceļu satiksmes noteikumu piemērošana, ko veic ceļu satiksmes darbinieki, kā arī aprūpe pēc nelaimes gadījuma. 

Ja netiks veikti nekādi uzlabojumi, tiek paredzēts, ka līdz 2030. gadam ceļu satiksmes nelaimes gadījumi kļūs par septīto būtiskāko nāves izraisītāju.

Tas redzams arī pašas ANO praksē — ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais ANO darbinieku nāves cēlonis. Lai novērstu šīs traģēdijas, ANO 2019. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās personāla ceļu satiksmes drošības stratēģiju. Šādi ANO plāno arī kalpot par piemēru citām organizācijām rūpēs par saviem darbiniekiem.

90% nelaimes gadījumu – mazāk attīstītās valstīs

Valstīs ar niecīgiem ienākumiem atrodas tikai 1% no visiem pasaules transportlīdzekļiem. Tomēr tieši šīs valstis statistiski sastāda 13% no visiem pasaules ceļu satiksmes negadījumu upuriem. Šajās valstīs daži no iepriekšminētajiem faktoriem, piemēram, ceļu infrastruktūra un transportlīdzekļu stāvoklis ir nesalīdzināmi sliktāki par citām valstīm, kas arī rezultējas šādā statistikā. Būtiski, ka nevienā valstī ar zemiem ienākumiem no 2013. līdz 2016. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits nebija samazinājies. Turklāt šīm valstīm ceļu satiksmes negadījumi rada milzīgu ekonomisko slogu — reizēm pat izdevumus, kas to summā ir lielāki par līdzekļiem, ko šīs valstis saņem attīstības palīdzībā.

Tādēļ 2018. gadā nodibināts ANO Ceļu satiksmes drošības fonds, kas finansiāli atbalstīs pārmaiņu izveidi valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tā, piemēram, ANO projekta rezultātā Paragvajā ceļu un pilsētvides plānos tiks vairāk ievērotas bērnu drošības intereses.

Papildu šim fondam, 2018. gada janvārī publicēta arī Ceļu satiksmes drošības stratēģija. Stratēģija aptver piecus pīlārus — ceļu satiksmes drošības pārvaldību, drošākas flotes, drošākus satiksmes dalībniekus, labāku reakciju pēc avārijas un drošāku braukšanas vidi. Stratēģijas īstenošanā plānots iesaistīt visas ANO institūcijas. Kā piemērus nospraustajiem mērķiem var minēt visaptverošas ceļu satiksmes drošības politikas izveidi; ceļu satiksmes avāriju datu vākšanas un analīzes uzlabošanu; autovadītāja atļauju standartu izstrādi un ceļu drošas ekspluatācijas, uzturēšanas un uzlabošanas veicināšanu.

Uzmanību jāpievērš arī Latvijā

Kāpēc šis jautājums arī Latvijas kontekstā ir īpaši aktuāls? Eiropas Parlamenta izveidotajā infografikā, kurā atainots 2017. gada ceļu satiksmes dalībnieku nāves gadījumu skaits, Latvija ir melnā krāsā. Tas nozīmē, ka uz vienu miljonu iedzīvotāju mums ir vairāk kā 70 ceļu satiksmes dalībnieku nāves gadījumu. 

Tiesa, šo statistiku vismaz pavada norāde, ka 2017. gada skaitļi ir par 38% zemāki salīdzinājumā ar 2010. gadu, turklāt Eiropas Savienības ceļi ar vidēji 49 letāliem ceļu satiksmes negadījumiem uz vienu miljonu iedzīvotāju ir drošākie pasaulē. Tomēr — joprojām vairākas reizes mēnesī medijos varam lasīt par nelaimes gadījumiem Latvijā, kas diemžēl beigušies letāli. Turklāt ziņas par 2018. gadu (78 nāves uz vienu miljonu iedzīvotāju) un dati par 2019. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem (jau 95 letāli nelaimes gadījumi) liek bažīties par visiem nospraustajiem mērķiem pretēju tendenci – augošu ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Daudzu institūciju raizes

Jāatzīst, ka ANO nav vienīgā institūcija, kas mudina gan autovadītājus un gājējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus, gan arī auto industrijas pārstāvjus pievērst uzmanību ceļu satiksmes drošības paaugstināšanai. 2017. gada maijā Eiropas Komisija publicēja savu “Eiropa Kustībā” komunikāciju, kas paredzēja noteiktu regulējumu pieņemšanu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai un ar ceļu satiksmi saistītā piesārņojuma mazināšanai. Kā norādīts ES Parlamenta preses relīzē “[…] Ņemot vērā pēdējā laika attīstības tendences: jauno tehnoloģiju attīstību, sabiedrības novecošanos, papildu iemeslus transportlīdzekļu vadītāju uzmanības novēršanai (īpaši elektronisko ierīču izmantošanu braukšanas laikā), kā arī uz ES ceļiem pieaugušo velosipēdu un gājēju skaitu […]” 2019. gada 16. aprīlī Parlaments galīgajā balsojumā apstiprināja noteikumus, kas paredz jauno mašīnu aprīkošanu ar 30 jauniem drošības elementiem. To skaitā ir, piemēram, viedo ātruma palīgsistēma, avārijas bremzēšanas sistēma, alkometriskās auto bloķēšanas sistēmas uzstādīšanas vienkāršošana un īpašas brīdinājumu sistēmas. No 2022. gada maija noteikumi būs obligāti visiem jauniem automašīnu modeļiem, bet no 2024. gada — esošajiem modeļiem. Šādi plānots glābt vairāk nekā 25 000 dzīvību.