Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību 2023. gada jūnijā publicēja ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un konstatēto. Galvenie secinājumi saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un pastāvošām diskriminācijas problēmām pret LGBTI personām un romiem.

Eiropas Padomes Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ir cilvēktiesību uzraudzības iestāde, kas specializējas jautājumos, kuri saistīti ar cīņu pret rasismu, diskrimināciju rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, pilsonības, reliģijas, valodas, seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes un dzimuma pazīmju dēļ, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību Eiropā.

Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas

ECRI ziņojumā ir aplūkotas 2022. gada februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas. Viens no ziņojuma uzsvariem ir iebrukumu pavadošā nacionālistisko politisko retorika un propaganda. Krievijas līderi nepatiesi attēloja demokrātiski ievēlēto Ukrainas valdību un Krieviju neatbalstošos ukraiņus kā neonacistus. Argumentācija, ka Ukrainas valdība ir neonacisti arī kalpoja kā agresijas attaisnojums.

Karš izraisīja arī plaša mēroga ukraiņu migrāciju, meklējot aizsardzību citās Eiropas Padomes dalībvalstīs. Kaimiņvalstu uzņemšanas iespējas bija saspringtas, un dažādām grupām tika piedāvāti atšķirīgi aizsardzības nosacījumi; saistībā ar dažādiem aizsardzības nosacījumiem tika ziņots par nevienlīdzīgu attieksmi etniskās piederības dēļ. ECRI pauda nepieciešamību izmeklēt jebkādu nepamatotu atšķirīgu attieksmi un uzsvēra vienlīdzības un solidaritātes nozīmi humanitāro krīžu pārvaldībā. 

Daļa politiķu kritizēja ukraiņiem sniegtā atbalsta līmeni, taču viņu piezīmes bija nenozīmīgas salīdzinājumā ar Krievijas vadības un plašsaziņas līdzekļu ultranacionālistisko un naidīgo retoriku. ECRI jau iepriekš nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja naida runu un vardarbību un brīdināja, ka šādas parādības var novest pie smagām sekām. 

Kara dēļ arī Krievijas pilsoņi dažādu iemeslu dēļ pameta savu valsti. Krievijas valstspiederīgo ierašanās uzņemošajās valstīs dažkārt izraisīja pretkrievisku noskaņojumu un diskriminējošu attieksmi, taču pēc ECRI ziņojuma novērots, ka uzņemošo valstu iestādes un līdztiesības struktūras nekavējoties rīkojās, lai izkliedētu šādu naidīgumu.

Diskriminācija pret LGBTI personām

2022. gada ziņojumā uzsvērts gan progress, gan neveiksmes LGBTI tiesību jomā Eiropas valstīs. Dažas valstis ir nostiprinājušas LGBTI personu cilvēktiesības, pieņemot tiesību aktus, kas atzīst viendzimuma partnerattiecības un atļauj adopciju viendzimuma pāriem. 

Tomēr citās valstīs tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir veicināt LGBTI vienlīdzību, nav pieņemti, un dažas valstis ir uzsākušas darbības, lai ierobežotu LGBTI tiesības, piemēram, konstitucionāli grozījumi, kas definē laulību tikai starp vīrieti un sievieti vai aizliedz adopciju viendzimuma pāriem. LGBTI personas un viņu atbalstītāji arī saskaras ar grūtībām, īstenojot savas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, un dažās valstīs ir aizliegti vai ierobežoti “pride” gājieni.

Dažās dalībvalstīs ir notikuši pozitīvi pavērsieni, ieviešot juridiskus aizliegumus attiecībā uz “konversijas terapiju”, kuras mērķis ir mainīt vai apspiest LGBT personu seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti. Citas dalībvalstis tiek mudinātas pieņemt līdzīgus aizliegumus.

ECRI ziņojumā uzsvērts, ka bieži sastopama ir naida runa, kas vērsta pret LGBTI personām, un to nereti pauž politiķi un dažkārt arī reliģisko grupējumu pārstāvji. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad politiskas personas ir aizstāvējušas LGBTI tiesības, kas ir vērtējams kā pozitīvs pavērsiens. 

Vairākās dalībvalstīs ir ziņots arī par uzbrukumiem LGBTI personām, tostarp jauniešiem un aktīvistiem, t.sk. šaušanām. Šie incidenti liecina, ka visā Eiropā ir jāturpina apkarot diskrimināciju, naida runas un naida motivētu vardarbību pret LGBTI kopienu. ECRI plāno 2023. gadā pieņemt vispārēju politikas ieteikumu par neiecietību un diskrimināciju pret LGBTI cilvēkiem.

Romu diskriminācija

Pret romiem vērsta naida runa un diskriminācija joprojām pastāv visā Eiropā. Romi tiek negatīvi atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, tostarp tiešsaistes platformās, un pret romiem vērsti politiķu vēstījumi vēlēšanu kampaņu laikā bieži netiek apstrīdēti. Joprojām bažas rada romu skolēnu segregācija skolās, jo dažas skolu iestādes ievieto romu skolēnus "klasēs ar īpašām vajadzībām" vai saskaras ar to, ka vecāki, kas nav romi, pārceļ savus bērnus uz skolām, kurās ir mazāk romu skolēnu vai nav to vispār.

Romu un klejotāju mājas apstākļi bieži ir ļoti slikti, un valsts un vietējās iestādes reti cenšas uzlabot šo situāciju. Noteikumi attiecībā uz romu un klejotāju nometnēm un "mobilajām mājām" ir nelabvēlīgi, un bieži notiek romu izlikšana no viņu mājokļiem bez pienācīgām garantijām vai alternatīvām izmitināšanas iespējām.

Dažās valstīs ir vērojams progress attiecībā uz kompensācijām par pagātnē pieļautajām nelikumībām, piemēram, nelikumīgu sterilizācijas praksi. Tomēr ir ziņots, ka vairākās dalībvalstīs romi ir bijuši pakļauti rasistiskai policijas vardarbībai, tostarp gadījumiem, kas noveda pie nāves, un iestādes nav saukušas policijas darbiniekus pie atbildības. Dažās valstīs ir atklātas nelikumīgas policijas uzraudzības shēmas, kas vērstas pret romu tautības iedzīvotājiem.

Pozitīvi ir tas, ka daži romi ir saņēmuši kompensāciju par policijas vardarbību. ECRI uzsver, ka ir nepieciešama efektīva rīcība, lai mudinātu romus, kas cietuši no policijas vardarbības, un vardarbības lieciniekus vērsties pēc palīdzības, sniedzot viņiem pienācīgu atbalstu un nodrošinot policijas atbildību. Dalībvalstis tiek mudinātas rīkot apmācības policijas darbiniekiem par jautājumiem, kas skar romu kopienas, pieņemt darbā un apmācīt mediatorus, lai veicinātu saziņu starp romiem un policiju, veicināt romu pieņemšanu darbā policijas dienestos un nodrošināt romu policijas darbiniekiem vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas.

ECRI aktivitātes 2022. gadā

ECRI veic valstu monitoringu, lai izpētītu rasismu un neiecietību Eiropas Padomes dalībvalstīs. Tā sniedz ieteikumus valdībām un publicē ziņojumus pēc konfidenciāla dialoga ar dalībvalstīm. ECRI izdod arī vispārīgus politikas ieteikumus un veicina informētību, organizējot pasākumus un sadarbojoties.

2022. gadā ECRI publicēja pēdējo no piektā cikla starpposma secinājumiem par prioritāro ieteikumu īstenošanu, kurus tā bija sniegusi ziņojumos par Somiju, Īriju, Nīderlandi, Rumāniju un Slovēniju, tādējādi noslēdzot savu piekto valstu uzraudzības ciklu. Savukārt sestās kārtas ietvaros 2022. gadā ECRI publicēja sešus uzraudzības ziņojumus par Bulgāriju, Dāniju, Igauniju, Franciju, Grieķiju, Monako un Franciju. ECRI 2022. gadā publicēja arī pirmos sestā cikla starpposma secinājumus par Albāniju, Austriju, Beļģiju, Vāciju un Šveici.

ECRI 5. aprīlī publicēja paziņojumu, kurā visstingrākajā veidā nosodīja Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu un atzīmēja Ministru komitejas lēmumu no 16. marta izbeigt Krievijas Federācijas dalību organizācijā, kas arī izbeidza ECRI uzraudzības darbu attiecībā uz rasismu un neiecietību Krievijas Federācijā.

Viss ECRI ziņojums pieejams šeit.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.