Šī gada 23. oktobrī Eiropas Parlamenta deputāti paziņoja par šī gada Saharovas balvas laureātu — Baltkrievijas opozīciju. Šī vārda brīvības balva vienmēr ir spējusi spilgti uzsvērt šobrīd visā pasaulē sabiedrībā pastāvošās problēmas. Kandidātu vidū šogad bija ne tikai mūsu kaimiņi, bet arī LGBT kustības aktīvisti Polijā, kā arī citi spilgti vārda brīvības un cilvēktiesību aktīvisti.
Saharova balva Par domas brīvību ir augstākais cieņas apliecinājums centieniem cilvēktiesību jomā, ko piešķir Eiropas Savienība. Pērn to saņēma uiguru cilvēktiesību aktīvists Ilhams Takhti, bet 2018. gadā — ukraiņu režisors Oļegs Sentsovs. Kandidātus izvirza Eiropas Parlamentā pārstāvēta politiskā grupa vai vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputāti.
Mūsu kaimiņvalstu cīņas
Baltkrievijas opozīcijas kustība šī gada balvai tika izvirzīta pat divreiz. Eiropas Tautas partija, Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse un politiskā grupa Renew Europe balvai izvirzīja “Baltkrievijas demokrātisko opozīciju, ko pārstāv Koordinācijas padome, drosmīgo sieviešu iniciatīva, un politiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji”. Tādējādi nominācija aptver piecas Koordinācijas padomes līderes Svjatlanu Cihanouskaju (Sviatlana Tsikhanouskaya), Svetlanu Aleksjeviču (Svetlana Alexievich), Mariju Koļesņikovu (Maryia Kalesnikava), Olgu Kovalkovu (Volha Kavalkova) un Veroniku Cepkalo (Veranika Tsapkala), kā arī politiskās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus — video blogeri un politieslodzīto Sergeju Cihanouski (Siarhei Tsikhanouski), Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas Viasna dibinātāju Alesu Bialitski (Ales Bialiatski), Koordinācijas padomes prezidija locekli, Minskas traktoru rūpnīcas streika komitejas līderi Sergeju Diļevski (Siarhei Dyleuski), protestu laikā tik ārkārtīgi būtiskā Telegram kanāla NEXTA dibinātāju Stepanu Putilo (Stsiapan Putsila), kā arī politieslodzīto 2010. gada prezidenta vēlēšanu kandidātu Mikolu Statkeviču (Mikola Statkevich). Savukārt, Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse izvirzīja Baltkrievijas demokrātisko opozīciju, kuru pārstāv Svjatlana Cihanouskaja.
Kā uzsvērusi Eiropas Tautas partijas dalībniece no Latvijas Sandra Kalniete, “Baltkrievijas iedzīvotāji ir pelnījuši Saharova balvu, jo visu paaudžu baltkrievi ir sacēlušies pret Lukašenko diktatūru. Vardarbība neapturēs Baltkrievijas tautu tās prasībās pēc brīvām vēlēšanām un demokrātiskām pārmaiņām.”
Baltkrievijā jau no 2020. gada 9. augusta norisinās masveida protesti pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Protestos aizturēti tūkstošiem cilvēki, bet vairāki simti ievainoti; no varas iestāžu puses tiek izmantota militārā tehnika, gaismas un skaņas granātas, gumijas lodes un cita veida ieroči, un aizturētie stāsta par spīdzināšanu. Nereti tiek pārtraukti arī telefona sakari un interneta pārklājums. 2020. gada septembrī Eiropas Parlaments ar rezolūciju nosodīja Baltkrievijas varas iestāžu vardarbīgās represijas, bet ANO cilvēktiesību eksperti pieprasīja Baltkrievijai pārtraukt aizturēto spīdzināšanu un saukt pie atbildības milicijas darbiniekus, kuri aizturēšanas vietās nesodīti situši un pazemojuši demonstrantus. 1. septembrī publicētajā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra pārvaldes paziņojumā uzsvērts, ka zināmi 450 dokumentēti spīdzināšanas un nežēlīgas izturēšanās gadījumi pret Baltkrievijā aizturētajiem pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām, tomēr ir skaidrs, ka kopš septembra sākuma šis skaitlis noteikti ir pieaudzis. Tā, piemēram, atbilstoši Cilvēktiesību centra Viasna apkopotajai informācijai oktobrī protestu laikā apcietināti vairāk kā 3000 cilvēki, bet no vēlēšanu kampaņas brīža kopumā skaitot vairāk nekā 16 000 cilvēki. Viņi arī norāda, ka prokuratūra nav uzsākusi nevienu krimināllietu par laika posmā no 9. līdz 12. augustam aizturēto personu sistemātisko spīdzināšanu.
Baltkrievijas opozīciju Saharova balvai atbalstīja visas trīs lielākās politiskās grupas, tamdēļ viņu uzvara bija pārliecinoša. Pēc lēmuma par uzvarētāju paziņošanas Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli (David Sassoli) uzsvēra, ka “[Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji] ir nelokāmi pretojušies un joprojām pretojas daudz spēcīgākam pretiniekam. Bet viņu pusē ir kas tāds, ko nespēs uzvarēt pat visnežēlīgākais režīms — un tā ir patiesība. Tāpēc mans novēlējums jums, dārgie laureāti, ir saglabāt spēku un turpināt cīņu, un ziniet, ka mēs stāvam jums blakus.” Reaģējot uz nomināciju, Svetlana Tihanovska paziņoja, ka “šī ir balva visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem”.
Balva tiks pasniegta 16. decembrī. Papildu balvai uzvarētajam tiek piešķirta arī naudas prēmija 50 tūkstošu euro apmērā. Tās pasniegšanai jānotiek Briselē, tomēr vēl nav zināms, kā to ietekmēs pandēmijas attīstība. Jācer vien, ka kāds no izvirzītajiem kandidātiem to tiešām arī varēs saņemt kaut virtuālā ceremonijā — kā rāda vēsture, bieži vien apbalvoto vietā balvas jāsaņem to radiniekiem vai citiem pārstāvjiem, jo viņi paši joprojām ir apspiesti, atrodas cietumā vai pat ir pazuduši bez vēsts.
Arī vide, ticība un seksualitāte
Tomēr svarīgi ir pievērst uzmanību ne tikai uzvarētajiem, bet arī pārējiem kandidātiem — katrs no tiem simbolizē kādas sabiedrības grupas cīņu pret apspiešanu.
Tā, piemēram, Polijas LGBTI aktīvistus Jākubu Gavronu (Jakub Gawron), Polīnu Pajaku (Paulina Pajak), Pāvelu Prenetu (Pawel Preneta) un Kamilu Mačugu (Kamil Maczuga) izvirzīja vairāk nekā 40 EP deputāti, novērtējot viņu izveidoto mājaslapu Atlas nienawiści (Naida atlass). Mājaslapā tiek kartē atzīmētas vairāk nekā 100 Polijas pašvaldības, kuras ir pasludinājušas sevi vai nu par “no LGBTI brīvām zonām”, vai arī pieņēmušas tā dēvētās reģionālās ģimenes vērtību hartas. 2020. gadā piecas no šīm vietējām pašvaldībām iesūdzēja Gavronu, Pajaku un Prenetu par viņu reputācijas aizskārumu un pieprasīja publisku atvainošanos un ekonomisku kompensāciju “ģimenei draudzīgām organizācijām” piecos reģionos.
Būtiski, ka kandidāti Saharova balvai netiek izvirzīti tikai no Eiropas — vārda brīvību ir jārespektē visā pasaulē, un arī Eiropas Parlamentam ir jāraugās plašāk par dalībvalstu robežām. Jau iepriekš Saharova balva ir pasniegta ar tiešu vai netiešu mērķi pievērst uzmanību citviet, piemēram, Krievijā, Ķīnā un Saudi Arābijā notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tādējādi balva ir gan kā spožs prožektors, kas pavērsts uz tā saņēmēja valsti, gan arī pamudinājums Eiropas valstu valdībām rīkoties aktīvāk un konsekventāk. Tajā pašā laikā balvu iespējams arī atņemt, ja nu tā saņēmējs nerīkojas saskaņā ar cilvēktiesību principiem — tā tas ir noticis Mjanmas līderes Aung San Suu Ki (Kyi) gadījumā. Šādā veidā vārda brīvība var kļūt arī par simbolu vēl plašākai cilvēktiesību aizsardzībai, jau atkal atgādinot šīs brīvības nozīmi kā pamatam citu tiesību īstenošanā.
Tā nu Zaļo un reģionālistu partiju grupa izvirzīja Bertu Kaseresu (Berta Caceres), Hondurasas ekoloģi un ievērojamu vides aktīvisti, kura ilgāk nekā divas desmitgades cīnījās pret zemes sagrābšanu, nelikumīgu mežizstrādi un megaprojektiem un bija arī Hondurasas Pirmiedzīvotāju padomes (COPINH) līdzdibinātāja. Desmit gadu garumā viņa cīnījās pret kompānijas DESA plānu uzbūvēt aizsprostu virs ūdens, ko vietējie lenca ļaudis uzskatīja par svētu un kas bija būtisks arī to ūdensapgādei. 2016. gada martā Berta Karesesa tika nogalināta savās mājās, laupītājiem tajās ielaužoties nakts vidū. Aptuveni divus gadus vēlāk — 2018. gada beigās — septiņi cilvēki tika notiesāti par Karasesas slepkavību. Būtiski, ka to vidū bija divi DESA pārstāvji. Tomēr tas nenozīmē, ka Hondurasā ir atgriezies tiesiskums. Kopš 2009. gada šajā valstī nogalināti vismaz 109 vides aktīvisti — par to, ka viņi ir bijuši gana drosmīgi, lai iebilstu pret aizsprostu, raktuvju, mežrūpniecības un zemapstrādes projektu tālāko virzību.
Nominācijā tika iekļauti arī Gvapinolas vides aktīvisti, kas tika ieslodzīti par mierīgu protestu pret kalnrūpniecības uzņēmumu, kura darbība izraisīja Gvapinolas un San Pedro upju piesārņošanu. Kamēr citi ieslodzītie tika atbrīvoti, šie Gvapinolas vides aizstāvji joprojām tiek aizturēti. Prokuratūra nav iesniegusi pārliecinošus pierādījumus, kas pamatotu to ilgstošu aizturēšanu. Atsaucoties uz šo kandidātu un viņu cīņas nozīmi, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka nesen ticis nogalināts arī aktīvists Arnolds Žoakins Morazans Erazo. “Šī grupa iestājas pret dzelzs oksīda raktuvju izveidošanas Hondurasā. Ir būtiski šajā lietā nekavējoties sākt uzticamu, neatkarīgu izmeklēšana, un saukt pie atbildības tos, kas to pastrādājuši," teica Sasoli.
Visbeidzot, balvai izvirzīts tika arī monsinjors Nadžībs Mikaēls Muss (Najeeb Moussa Michaeel), Mosulas pilsētas arhibīskaps. Kad tā dēvētā Islāma valsts 2014. gadā ieradās Irākas pilsētā Mosulā, viņš nodrošināja kristiešu, sīriešu un kaldēniešu evakuāciju uz Irākas Kurdistānu un pasargāja vairāk nekā 800 vēsturiskus rokrakstus, kas datēti ar 13.-19. gadsimtu. Papildu šim varoņdarbam, kopš 1990. gada viņš ir palīdzējis aizsargāt vēl 8000 Austrumu baznīcas rokrakstus un 35 000 dokumentus. Kā pats arhibīskaps pastāstījis nesenā intervijā, 2014. gada 6. augusta naktī viņš saprata, ka ir jābēg, pirms ISIS ieradīsies Mosulā — viņi jau bija ieņēmuši pilsētu 20 jūdzes tālāk. Vērtīgie dokumenti, kurus monsinjoram bija uzticēts sargāt, sakrauti mašīnās. Tomēr, kad tapa skaidrs, ka daudziem pilsētas iedzīvotājiem nav auto, bet, paliekot pilsētā, viņi tiktu pakļauti nāves draudiem, ļaudis gluži vienkārši uzsēdināti uz trauslo, veco manuskriptu kastēm. Cilvēka dzīvībai bija tikpat liela vērtība kā vēsturiskajam mantojumam. Tā nu izglābti desmitiem kristiešu. Savu nomināciju Nadžībs Mikaēls Muss savukārt velta Irākas iedzīvotājiem.
Visus kandidātus vieno vēlme pēc patiesas un iekļaujošas demokrātijas, kurā katram cilvēkam būtu tiesības uz cieņpilnu eksistenci un respektu no valdības puses.
