Satversmes tiesa ir atzinusi, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma vienkāršošana līdz viena tiesneša uzrakstītai rezolūcijai kriminālprocesā nenodrošina personas tiesības uz taisnīgu tiesu vairākos aspektos: tiesības uz tiesas objektivitāti, tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz motivētu nolēmumu.
2018. gada 14. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-23-01, kurā atzina Kriminālprocesa likuma (KPL) 573. panta otro un trešo daļu par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, proti, tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Lietā, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās sūdzības, apstrīdētās KPL normas noteica, ka jautājumu par nolēmuma pārbaudīšanu kasācijas kārtībā izlemj Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis un šādu lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā. Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka gadījumos, kad tiesvedības ierosināšana tiek atteikta, šāda kārtība nerada pārliecību par tiesas objektivitāti un to, ka viņa tiesības tikt uzklausītam ir ievērotas.
Tiesības uz tiesas objektivitāti
Satversmes tiesa atzina, ka kasācijas instancei ir būtiska loma Satversmes un likuma varas nodrošināšanā. Tās process ir vērsts uz tiesību normu vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu valstī. Tādēļ kasācijas instances uzdevums papildus personas pamattiesību aizsardzībai konkrēta kriminālprocesa ietvaros, ir arī nodrošināt sabiedrības publiski tiesiskās intereses, pie kurām pieder arī efektīva pamattiesību aizsardzība kopumā.
Tiesa atzina, ka viens no principiem, kas garantē tiesas objektivitāti, ir koleģialitāte, un tas ietilpst Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā. Izņēmumi no šī principa ir pieļaujami, ja tam ir būtiski iemesli. Tiesa secināja, ka tiesnesim, vienpersoniski lemjot par kasācijas tiesvedības ierosināšanu kriminālprocesā, tiesnešu starpā neveidojas diskusija par tiesību normu vienveidīgu piemērošanu. Turklāt sabiedrībā var rasties šaubas par tiesību normu piemērošanas pareizību. Tādēļ, lai nodrošinātu tiesas objektivitāti kasācijas instances tiesā un veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesām, lēmums par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā būtu jāpieņem koleģiāli.
Tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz motivētu nolēmumu
Lēmums, kas noformēts rezolūcijas veidā, satur norādi par to, ka tiesvedības ierosināšana atteikta, atsauci uz attiecīgo KPL normu, tiesneša vārdu un datumu. Satversmes tiesa secināja, ka šādā formā lēmums nedod pietiekamu priekšstatu par apsvērumiem, kas bijuši tā pieņemšanas pamatā. Satversmes tiesa atzina, ka pamatojuma norādīšana tiesas nolēmumā ir viens no līdzekļiem, kas ļauj personai pārliecināties, kas tā ir uzklausīta un tās argumenti ir izvērtēti. Tam ir īpaša nozīme krimināllietās, jo personas izpratne par to, kādēļ tā atzīta par vainīgu, vispirms izriet no tiesas nolēmuma motīviem. Tādēļ atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību kriminālprocesā vajadzētu būt ietvertam pietiekamam pamatojumam, lai konkrētās kasācijas sūdzības iesniedzējs un arī sabiedrība kopumā varētu saprast, kādi argumenti ir konkrētā tiesas nolēmuma pamatā un gūt pārliecību par to, ka persona ir uzklausīta un tās argumenti pienācīgi izvērtēti.
Sprieduma izpilde
Apstrīdētās normas zaudē spēku no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas. Līdz brīdim, kad Saeima veiks nepieciešamos grozījumus Kriminālprocesa likumā, tiesām būs pienākums nodrošināt personu tiesības uz taisnīgu tiesu, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un šī sprieduma atziņas.
