Sejas atpazīšanas tehnoloģijas ir ienākušas mūsu sadzīvē pat tad, ja mēs to neesam pamanījuši. Tās vienlaikus gan atvieglo ikdienas darbības, gan rada potenciālu apdraudējumu privātajai dzīvei. Kamēr likumdevēji vēl domā, ko šajā situācijā iesākt, Microsoft plašākai publikai piedāvā savus principus sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanā.

Ziemassvētkos daudzi dāvanu gūzmā zem eglītes atraduši sen kārotu dāvanu — jaunu viedtālruni. Ja tas ir kāds no jaunākajiem modeļiem, piemēram, iPhone X vai Samsung Galaxy Note 9, ļoti iespējams, ka šis tālrunis ir aprīkots ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju. Iespējams šādu dāvanu esat iegādājies pats un par to norēķinājies ar bankas Citadele aplikāciju, kas izmanto sejas atpazīšanu pirkuma apstiprināšanai. Tāpat, iespējams, ievietojot kāda svētku pasākuma attēlu Facebook, sociālais tīkls “pats atpazinis” un attēlā atzīmējis tajā redzamos cilvēkus.

Ārpus Latvijas sejas atpazīšanas tehnoloģija tiek izmantota vēl plašāk. Austrālijā atsevišķos bankomātos darbības iespējams veikt bez bankas kartes, tikai noskenējot seju. Indijā ar sejas atpazīšanas tehnoloģiju tiek meklēti pazuduši bērni, bet ASV lidostās iespējams reģistrēties lidojumam un nodot bagāžu tikai paskatoties kamerā, kas spēj atpazīt cilvēku sejas. Līdz ar to ir droši apgalvot, ka tehnoloģijām uzlabojoties, kā arī globalizācijas ietekmē sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošana kļūs arvien populārāka arī Latvijā. Tas, savukārt, rada jautājumu, vai šo tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē būtu jāregulē arī ar kādiem tiesību instrumentiem?

Nepieciešamība pēc jauna regulējuma?

Šķiet, ka par vispārzināmu faktu, un ne tikai juristu aprindās, kļuvis tas, ka Eiropas Savienībā personas datu aizsardzību regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 14. punktu personas sejas attēls uzskatāms par biometriskajiem datiem. Šīs pašas regulas 9. pants noteic aizliegumu apstrādāt biometriskos datus, izņemot situācijās, kas strikti atrunātas VDAR. Šos datus drīkst apstrādāt, piemēram, tad, ja persona devusi tam savu piekrišanu. Līdz ar to varētu šķist, ka sejas atpazīšanas tehnoloģijas neprasa jaunas likumdošanas iniciatīvas, jo VDAR jau iestrādāti pietiekami personu aizsardzības mehānismi.

Tomēr, iespējams, ka situācija ir mazliet sarežģītāka un niansētāka. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas savā darbībā var izmantot gan privātpersonas, gan valsts iestādes. Vai veikali drīkst tajos izvietotajās kamerās izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģiju mērķtiecīgākai reklāmu izvietošanai? Ja datu subjektiem jādod tam sava piekrišana, vai neradīsies situācija, kurā mēs nevarēsim izmantot konkrētu uzņēmumu pakalpojumus, ja vien nepiekritīsim mūsu attēlu apstrādei? Tāpat, vai policija drīkst izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģijas protestu laikā, lai atpazītu potenciālos nekārtību cēlējus, un kā tas ietekmē biedrošanās brīvību?

No otras puses — vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju radītājiem ir jāizpilda kādi kvalitātes kritēriji pirms šo tehnoloģiju piedāvāšanas tirgū? Vai pieļaujams, ka tehnoloģijas, kuru kļūdu koeficients ir atkarīgs no personas rases vai dzimuma, tiek izmantotas svarīgu lēmumu pieņemšanā?

Microsoft principi sejas atpazīšanas tehnoloģijām

Uzskatot, ka likumdošana vismaz Amerikas Savienotajās Valstīs neparedz pietiekamu regulējumu, Microsoft jau šī gada jūlijā norādīja uz nepieciešamību risināt šo situāciju. Pārejot no vārdiem uz darbiem, šī gada decembrī Microsoft prezidents ASV galvaspilsētā Vašingtonā Breds Smits (Brad Smith) prezentēja uzņēmuma pamatprincipus sejas atpazīšanas tehnoloģiju izstrādē. Raksta autorei bija iespēja šo prezentāciju apmeklēt.

Smits norādīja, ka jauns regulējums sejas atpazīšanas tehnoloģiju kontekstā nepieciešams ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu neiejaukšanos personas privātajā dzīvē, bet arī, lai nodrošinātu citu cilvēktiesību un demokrātisku principu aizsardzību. Šajā kontekstā viņš vilka paralēles ar Džordža Orvela (George Orwell) fantāzijas žanra romānu “1984”, kurā totalitāra valsts ar sejas atpazīšanas un citām tehnoloģijām pilnībā kontrolē savu iedzīvotāju dzīves. Tāpat tika norādīts, ka nav pieļaujama situācija, kurā tehnoloģijas daudz precīzāk nekā citus atpazīst vīriešus ar gaišu ādas krāsu. Tas nozīmē, ka citu rasu un dzimumu pārstāvji daudz biežāk tiek sajaukti ar citiem, kas, savukārt, var nozīmēt viņu biežāku kļūdainu aizturēšanu, piemēram, lidostās.

Microsoft saskata, ka, lai reaģētu uz augstākminēto, kā arī novērstu sejas atpazīšanas tehnoloģiju radītos tiesiskos jautājumus nepieciešams ievērot šādus sešus principus:

• Taisnīgums (fairness) — tehnoloģijām jāspēj vienlīdz labi apstrādāt visu cilvēku datus.
• Caurskatāmība (transparency) — tehnoloģiju radītājiem jādokumentē un jānorāda visas tehnoloģiju iespējas un trūkumi.
• Atbildība (accountability) — tehnoloģiju izmantotājiem jānodrošina, ka nozīmīgu lēmumu gadījumā sejas atpazīšanas tehnoloģijas rezultātus pārskata cilvēks.
• Diskriminācijas aizliegums (nondiscrimination) — tehnoloģija nedrīkst tikt izmantota prettiesiskā diskriminācijā.
• Paziņošana un piekrišana (notice and consent) — personām jābūt informētām par sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu, kā arī jādod tai sava piekrišana.
• Tiesiska novērošana (lawful surveillance) — valsts iestādēm, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģiju, jānodrošina citu cilvēktiesību aizsardzība.

Kaut arī vairāki no šiem principiem jau iestrādāti VDAR, kā arī citos normatīvajos aktos, atzīstams, ka Microsoft viedoklis varētu būt vismaz labs pieturas punkts diskusijām par to, vai arī Latvijā un Eiropā nepieciešami papildinājumi sejas atpazīšanas regulējumā.

Jānorāda, ka Microsoft pats apņēmies rādīt piemēru un visus šos principus piemērot savā praksē. Interesanti, ka šo principu prezentācija notiek laikā, kad ASV valdība izstrādā federālo likumu personas datu aizsardzībā, un tehnoloģiju uzņēmumi cenšas lobēt savas intereses šajā kontekstā.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.