16. aprīlī Latviju satracināja ziņa par Jēkabpils novadā izdarītu slepkavību, kur sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību izdarīja sievietes bijušais vīrs, kurš vairāku mēnešu garumā sievietei draudēja un viņu vajāja, par ko sieviete arī regulāri ziņoja policijai, taču sieviete netika pasargāta un ilgstošais terors beidzās traģiski – ar sievietes nāvi. Šī situācija īpaši aktualizēja jautājumu, ka Latvijai ir steidzami jāratificē Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu vardarbību pret sievietēm.

Slepkavība Jēkabpilī - kas īsti notika?

Nu jau piekto nedēļu nerimst sabiedrības sašutums par tiesībsargājošo iestāžu bezdarbību, ļaujot Leonam Rusiņam ilgstoši vajāt dzīvesbiedri. Jau pērnā gada septembrī sieviete rakstīja iesniegumu ģenerālprokuroram Stukānam, ko sāka ar šādiem vārdiem:

“Lūdzu, ģenerālprokurora kungs, steidzamu un neatliekamu palīdzību un aizsardzību pret dzīvības un veselības apdraudējuma draudiem!”^[1]  

Ilgstošais terors beidzies traģiski – 16. aprīlī vīrietis uzbrucis un sadūris sievieti viņas mātes un bērna priekšā. Pēc slepkavības vīrietis aizbēdzis ar auto – kārtības sargiem neizdevās viņu aizturēt. Pašlaik Rusiņš ir izsludināts meklēšanā, savukārt Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdevis uzsākt dienesta pārbaudi par policijas nekompetenci notikušajā.^[2]

Jānorāda, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Sievietes radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022. gada 18. februārī pie iepirkšanās centra “Sēlija”. Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.^[3]

Turpmākie soļi cīņā pret vardarbību

9. maijā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar centrs “MARTA” vadītāju Ilutu Lāci, lai pārrunātu, kā novērst vardarbību ģimenē, it sevišķi pret sievietēm.  E. Levits un I. Lāce bija vienisprātis, ka valsts līdz šim nav darījusi visu iespējamo, lai sabiedrībā mazinātu vardarbību. Valsts prezidents uzsvēra, ka tāda traģēdija kā Jēkabpilī vairs nedrīkst atkārtoties, tāpēc jābūt izmaiņām un uzlabojumiem trīs virzienos: 

1. nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas likumdošanā, jo patlaban policijas, prokuratūras un tiesas rīcībā esošie līdzekļi ir pārāk vāji, lai novērstu personas apdraudējumu. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties nevis tikai pret atsevišķām vardarbības epizodēm, bet gan par varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz arī nopietnāks sods. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja, ka šīs dienas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē jau aizsākts darbs pie likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”;
2. ir jāstiprina tiesībsargājošo iestāžu darbinieku izglītība un profesionālā kvalifikācija tieši jautājumos par vardarbību ģimenēs un par vardarbību pret sievietēm. Ja tiek saņemts personas lūgums pēc aizsardzības (jo īpaši atkārtots lūgums), bet varmākam netiek piemēroti atbilstoši līdzekļi (ko jau šobrīd paredz likums), tas liecina, ka trūkst zināšanas un izpratnes. Līdz ar profesionālās kvalifikācijas stiprināšanu nepieciešama arī attieksmes maiņa un uzlabota starpinstitucionālā sadarbība;
3. likumdevējam ir jāievieš jauns drošības līdzeklis – elektroniskā uzraudzība. Tas, pēc Valsts prezidenta domām, šādas personu apdraudējuma gadījumos varētu būt jo īpaši efektīvs instruments. Tāpat Valsts prezidents aicināja likumdevēju pārdomāt iespēju varmāku preventīvi izolēt, ja varmāka sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties viņa apdraudētajam cilvēkam.^[4]

Ko paredz plānotie grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā?

Šobrīd Krimināllikuma (turpmāk – KL)^[5] 132. pants paredz, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tieši tāds pats sods ir noteikts KL 132.1 pantā par vajāšanu, kā arī KL 168.1 pantā par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.^[6]

Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) rosina minēto pantu sankciju papildināt ar brīvības atņemšanas sodu līdz vienam gadam. Tādējādi tiktu pastiprināta kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar draudu izteikšanu izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, norādīts TM priekšlikumu pamatojumā. Sešu deputātu iesniegtajā priekšlikumā tika rosināts visos iepriekš minētajos KL pantos pastiprināt soda sankcijas, paredzot arī brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.^[7]

Ar grozījumiem šajos pantos paredzētie noziedzīgie nodarījumi no kriminālpārkāpumiem kļūtu par mazāk smagiem noziegumiem, tādējādi uz tiem varētu attiecināt plašāku Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL)^[8]  nostiprināto tiesisko regulējumu, kas saistīts ar speciālajām izmeklēšanas darbībām, procesuālajiem termiņiem, drošības līdzekļiem un starptautisko krimināltiesisko sadarbību.^[6]

Būtiskākie grozījumi saistīti ar KPL 14. pantu attiecībā uz prioritārajiem kriminālprocesiem. TM piedāvā grozīt 14. pantu un ietvert tā trešajā daļā visu to kriminālprocesu, kuriem ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā, uzskaitījumu prioritārā secībā, kā arī noteikt KPL 488. pantā termiņu, kurā ir jāuzsāk šo krimināllietu izskatīšana.  Saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem ir paredzēts noteikt, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā ir kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās. Ar šādiem grozījumiem labāk tiks procesuāli aizsargātas visas personas, kuras ir cietušas no vardarbības vai vardarbības piedraudējuma ģimenē.^[6]

Konvencijas būtība

Vardarbības jautājumu regulē arī starptautiskie līgumi. Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija) attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, kas skar sievietes. Eiropas Parlaments (turpmāk - EP) mudina dalībvalstis piemērot šo Konvenciju arī attiecībā uz ģimenē izdarītu vardarbību, kura vērsta pret vīriešiem un bērniem.^[9]

Konvencija ir vērsta uz vardarbības novēršanu, upuru aizsardzību un atbalsta sniegšanu. Tajā atzīts, ka no vardarbības ģimenē cieš ne tikai sievietes, bet arī bērni un vīrieši – tātad konvencija attiecas uz jebkuru sabiedrības pārstāvi. Kā Konvencijas galvenie mērķi ir minēti: a) aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust; b) sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību, un iespēju paplašināšu; c) izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem; d) veicināt starptautisku sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; e) nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām, lai tās varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanā.^[10]

Konvencija iezīmē radikālu pieejas maiņu vardarbības apkarošanas problemātikā – no reakcijas uz sekām (nāciet, kad Jūs nogalinās) uz preventīvo rīcību (darām visu, lai vardarbība nenotiktu, vai neatkārtotos).^[11]  Konvencijā vardarbība pret sievietēm ir atzīta par smagu cilvēktiesību pārkāpumu un ir izveidota visaptveroša tiesisku un politisku pasākumu sistēma, lai risinātu un novērstu šādas darbības. Konvencija ietver dažādus būtiskus aspektus, tostarp datu vākšanu, izpratnes veicināšanu, vardarbības pret sievietēm kriminalizēšanu un atbalsta pakalpojumu sniegšanu.^[12]

ES pievienošanās Konvencijai

Sešus gadus pēc tam, kad Eiropas Savienība (turpmāk – ES) parakstīja Konvenciju – pirmo juridiski saistošo starptautisko instrumentu par vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanu un apkarošanu – tā joprojām nav ratificēta, jo dažas dalībvalstis to ir atteikušās ratificēt, neraugoties uz vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem to darīt.^[13] Tomēr ES Tiesas 2021. gada 6. oktobra atzinums apstiprināja, ka ES var ratificēt Konvenciju bez visu dalībvalstu piekrišanas.^[14]

Paredzams, ka ES Padome (ES galvenā lēmējinstitūcija, kura pauž ES valstu valdību viedokli, pieņem ES tiesību aktus un koordinē ES politiku)^[15] jūnijā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē apstiprinās ES pievienošanos Konvencijai, tādējādi pabeidzot pievienošanās procedūru. Kad ES Padome būs pieņēmusi lēmumu, ES beidzot oficiāli – 6 gadus pēc parakstīšanas – ratificēs Konvenciju. Tas nozīmē arī to, ka sešām atlikušajām sešām ES valstīm, kas vēl nav ratificējušas šo konvenciju, tostarp Latvijai, tā būs jāīsteno un jāievēro.^[16]

Latvijas attiecības ar Konvenciju

2016. gadā Latvija Konvenciju parakstīja, bet, lai to ratificētu, ir nepieciešama Latvijas parlamenta (Saeimas) piekrišana, kuras joprojām nav. Tas skaidrojams ar to, ka Konvencijas saturs atsevišķos aspektos ir izpelnījies pretrunīgus vērtējumus vai neizpratni. Piemēram, sabiedrībā izskanējuši pat tādi viedokļi, ka, pievienojoties Konvencijai, Latvijai būtu jāveic grozījumi tiesību aktos, lai mainītu vārda “dzimums” izpratni (no bioloģiskā dzimuma uz sociālo dzimumu), legalizētu poligāmiju (daudzsievību) un viendzimuma partnerattiecības.^[17]

2020. gadā Konvencijas ratificēšanu atbalstošo partiju deputāti vērsās Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lūdzot to izvērtēt strīdīgo Konvencijas punktu atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa, pārbaudot atsevišķu Konvencijas normu atbilstību Satversmei, secināja, ka tie nav pretrunā Satversmei un tajā ietvertajām vērtībām. Satversmes tiesa uzsvērusi, ka Konvencijas piemērošanas joma ir vērsta uz vardarbības izskaušanu, bet neuzspiež valstij īpašu laulības vai ģimenes formu ieviešanu.^[18]

Lai novērstu sabiedrības aizspriedumus par Konvenciju, Latvijā norisinās arī dažādi Konvencijas skaidrošanas un popularizēšanas pasākumi, tostarp centrs “MARTA” (nevalstiska organizācija, kas sniedz atbalstu cilvēku tirdzniecībā un no partneru vardarbības cietušām sievietēm. Centrs “MARTA” iestājas par sieviešu tiesībām un īsteno projektus nabadzības un sieviešu atstumtības mazināšanai un vardarbības) ir sagatavojis materiālu par izplatītākajiem mītiem, piemēram:

1. mīts: Konvencija regulēs ģimenes dzīvi vai struktūru un iznīcinās tradicionālo latviešu ģimeni.

Fakts: Konvencijas mērķis nav regulēt ģimenes dzīvi vai ģimenes struktūru. Konvencija nesatur jēdziena “ģimene” definīciju un nenodibina un neveicina nekādu īpašu ģimenes attiecību veidu. Konvencijas mērķis ir izbeigt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, pārtraukt klusumu par vardarbību ģimenē, kas rada ciešanas upuru, tostarp bērnu, vidū. Patiesais drauds ģimenēm ir pati vardarbība, nevis pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt un atbalstīt tās upurus. 

2. mīts: Konvencija iet pretrunā ar reliģiskām tradīcijām Latvijā.

Fakts: Konvencija neiejaucas reliģiskās normās. Taču tajā ir uzsvērts, ka kultūra, paražas, reliģija vai tradīcijas nevar kalpot kā attaisnojums vardarbībai. Konvenciju ir ratificējušas vairākas valstis ar spēcīgām reliģiskām tradīcijām, tostarp Serbija, Grieķija, Kipra, Melnkalne, Gruzija, Spānija, Sanmarīno, Itālija un Polija. Ir vērts atcerēties, ka saskaņā ar mūsu Satversmi, baznīca un reliģiskās organizācijas Latvijā ir nošķirtas no valsts. Tajā pašā laikā ikvienam Latvijā ir tiesības uz domas un reliģijas brīvību. 

3. mīts: Konvencija pasargā tikai sievietes.

Fakts: Konvencija ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija). Tomēr Konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.^[19]

Šie ir tikai daži no mītiem, kas rada nepareizu priekšstatu par Konvencijas mērķiem un uzdevumiem. Centrs “MARTA” uzsver – Konvencijas uzdevums un vienīgais mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Visi dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās uzdevumam un mērķim.

Secinājumi

Tiesību aizsardzības sistēmas mērķis un jēga ir sabiedrības drošība, tiesiskums un katra cilvēka pamattiesību, tai skaitā tiesību uz dzīvību, aizsargāšana. Birokrātiskajās šo iestāžu rutīnas dzirnavās Jēkabpilī tas tā diemžēl nebija, jo “formāli” un “savas kompetences ietvaros” šīs iestādes katra bija kaut ko darījusi. Tomēr nav iespējams noticēt, ka godprātīgam tiesību piemērotājam – gan policijā, gan prokuratūrā, gan tiesā – tik tiešām nebija neviena līdzekļa, lai apturētu acīmredzamu varmāku, kas mēnešiem ilgi visu acu priekšā mērķtiecīgi virzījās uz slepkavību. Ja vismaz vienā tiesību aizsardzības sistēmas posmā būtu šāds līdzeklis, iespējams, šī slepkavība nebūtu pastrādāta.^[20]

Tāpat, līdz ar Konvencijas ratificēšanu, vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt Konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.^[19]

Realitāte ir tāda, ka neviena valsts nav brīva no vardarbības pret sievietēm, un vēl ir tāls ceļš ejams, lai panāktu ilgstošas pārmaiņas. Taču valdības, kas paraksta un ratificē Konvenciju, īsteno pasākumus, lai to apturētu, un sūta pasaulei spēcīgu vēstījumu, ka tām ir politiskā griba aizsargāt sieviešu tiesības un glābt dzīvības.^[21]

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.

Atsauces

1. ^{^} Kā policija reaģēja uz Rusiņa noslepkavotās sievietes vēstulēm. Pieejams: https://www.apollo.lv/7765001/video-vien-formalas-pamacibas-ka-policija-reageja-uz-rusina-noslepkavotas-sievietes-vestulem
2. ^{^} Sabiedrības ieskatā, policija “vīrietim ļāvusi pastrādāt slepkavību”. Pieejams: https://bnn.lv/sabiedribas-ieskata-policija-virietim-lavusi-pastradat-slepkavibu-16166
3. ^{^} Rusiņš iekļauts Eiropas meklētāko noziedznieku sarakstā. Pieejams: https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/rusins-ieklauts-eiropas-mekletako-noziedznieku-saraksta/
4. ^{^} Valsts prezidents: valsts pienākums ir novērst vardarbību. Pieejams: https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-valsts-pienakums-ir-noverst-vardarbibu?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com
5. ^{^} Krimināllikums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums
6. ^{a, b, c} Pastiprinās kriminālatbildību par vajāšanu un vardarbību ģimenē. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/351572-pastiprinas-kriminalatbildibu-par-vajasanu-un-vardarbibu-gimene-2023
7. ^{^} Plāno pastiprināt kriminālatbildību par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus. Pieejams: https://juristavards.lv/zinas/283244-plano-pastiprinat-kriminalatbildibu-par-draudiem-izdarit-slepkavibu-vai-nodarit-smagus-miesas-bojaju/]
8. ^{^} Kriminālprocesa likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums
9. ^{^} Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (COM(2016)0109 – 2016/0062(NLE)). Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2017-0329_LV.pdf  
10. ^{^} Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija): Jautājumi un atbildes. Pieejams: https://rm.coe.int/istanbul-convention-questions-and-answers-latvian/16809450d7]
11. ^{^} Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/ep-konvencija-par-vardarbibas-pret-sievietem-un-vardarbibas-gimene-noversanu-un-apkarosanu/prezent-stamb-20181.pdf
12. ^{^} Cīņa pret vardarbību pret sievietēm: Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta ES pievienošanos Stambulas konvencijai. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20230505IPR85009/combating-violence-against-women-meps-back-eu-accession-to-istanbul-convention  
13. ^{^} Vardarbība pret sievietēm: Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa ES ratificēt Stambulas konvenciju. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20230210IPR74805/violence-against-women-meps-demand-the-eu-ratify-the-istanbul-convention
14. ^{^} Eiropas Savienības Tiesas preses paziņojums, Nr. 176/21, Luksemburga, 2021. gada 6. oktobris. Pieejams: https://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2021-10/cp210176en.pdf
15. ^{^} Eiropas Savienības Padome. Pieejams: https://european-union.europa.eu/institutions-law-budget/institutions-and-bodies/search-all-eu-institutions-and-bodies/council-european-union_lv
16. ^{^} Stambulas konvencija: ilgi gaidītā ES ratifikācija liks pārējām valstīm īstenot Konvenciju. Pieejams: https://www.reneweuropegroup.eu/news/2023-05-10/istanbul-convention-eus-long-awaited-ratification-will-pressure-remaining-states-to-implement-2
17. ^{^} Vai Latvijai būs jāratificē Stambulas konvencija. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/349309-vai-latvijai-bus-jaratifice-stambulas-konvencija-2023
18. ^{^} Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedums lietā Nr. 2020-39-02 “Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta “c” punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam”. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/stambulas-konvencijas-norma-par-ipasu-pasakumu-istenosanu-sieviesu-aizsardzibai-no-vardarbibas-atbilst-satversmei-lietas-pareja-dala-satversmes-tiesa-izbeidz-tiesvedibu/
19. ^{a, b} Mīti un fakti par Stambulas konvenciju. Pieejams: https://marta.lv/lv/marta-runa/miti-un-fakti-par-stambulas-konvenciju/
20. ^{^} Slepkavība Jēkabpilī. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/283159-slepkaviba-jekabpili/
21. ^{^} Kāpēc Stambulas konvencija glābj dzīvības. Pieejams: https://www.amnesty.org/en/latest/news/2021/05/heres-why-the-istanbul-convention-saves-lives/