Nostāja

Tiesībsargs Satversmes tiesā iesniedz pieteikumu par trūcīgas personas ienākuma sliekšņa neatbilstību Satversmei

Šī gada 29. oktobrī tiesībsargs Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu par trūcīgas personas ienākuma sliekšņa neatbilstību Satversmei. Šis ir jau trešais pieteikums Satversmes tiesā par tiesību normu, kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību.

Ģimene (persona) ir atzīstama par trūcīgu, ja personas ienākumu slieksnis nepārsniedz 128,06 eiro mēnesī. Tiesībsarga ieskatā, tas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam. Trūcīgas personas statuss ir būtisks, jo tas nodrošina mazāk aizsargātajām personām piekļuvi sociālā atbalsta sistēmām, proti, trūcīgas personas statusam ir saistība ne vien ar tiesībām saņemt noteiktus sociālos pabalstus un pakalpojumus, bet arī saņemt citus sociālā atbalsta pasākumus un atvieglojumus. Trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests.

Likumdevējs 2010. gadā, izdodot Ministru kabineta notikumus “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”, paredzēja trūcīguma slieksni noteikt kā summu, kas nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra. Minimālā mēneša darba alga tobrīd — 2010. gadā — bija 180 lati. Attiecīgi 50% no šī lieluma ir 90 lati, kas, pārvēršot eiro ekvivalentā, ir 128,06 eiro, kas atbilst šodienas trūcīguma sliekšņa lielumam. Valdība, pamatojot ar 2011. gada valsts budžetā īstenojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem, “iesaldēja” trūcīguma slieksni 128,06 eiro apmērā. Lai arī sākotnēji šāda “iesaldēšana” tika paredzēta tikai līdz 2011. gada beigām, tā palikusi šāda līdz pat šodienai, neskatoties uz to, ka minimālās mēneša darba algas apmērs ir šo gadu laikā mainījies.

Jāuzsver, ka valdības noteiktais trūcīguma slieksnis un Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais nabadzības riska slieksnis nesakrīt. Laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam nabadzības riska slieksnis ir pieaudzis par 157 eiro gadā, palielinoties vidēji par 22 eiro. Personas, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni, potenciāli vairāk tiek pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Minētais liecina, ka valdības noteikto sociālo atbalstu pārskata periodā katru gadu varēja saņemt aizvien mazāka iedzīvotāju daļa, kurai faktiski bija tāda nepieciešamība. Ieskatam tabula.

No tabulas redzams arī, ka trūcīgu personu skaits gadu no gada ir būtiski samazinājies. Tomēr nevar apgalvot, ka minētais nozīmē pozitīvu tendenci, jo bieži vien trūcīgas personas statusa anulēšana liecina vien par to, ka personas ienākumu līmenis ir pavisam nedaudz palielinājies, piemēram, vecuma pensijas indeksācijas rezultātā. Salīdzinoši droši ir iespējams apgalvot, ka šiem cilvēkiem vēl aizvien ir nepieciešams būtisks valsts atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanā.

Labklājības ministrija sagatavoja politikas plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.–2021. gadam” (turpmāk — Plāns). Plāna projekts paredz palielināt trūcīgas personas statusam atbilstošo ienākumu līmeni no 128,06 eiro līdz 198 eiro mēnesī pirmajai personai, bet pārējām personām mājsaimniecībā līdz 139 eiro mēnesī. Tomēr Ministru kabinets 2019. gada 17. septembrī pieņēma lēmumu, ka ierobežotā finansējuma dēļ Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.–2021. gadam nevar īstenot pilnā apmērā.

Tiesībsarga ieskatā plānotā trūcīgas personas ienākumu sliekšņa paaugstināšana tikai ar 2021. gadu ir novēlota, tā rezultātā trūcīguma slieksnis Latvijā būs nemainīgs jau vismaz 12 gadus. Turklāt minimālo ienākumu līmeņa atbalsta sistēmas pasākumi tiek plānoti, ņemot vērā 2017. gada datus, kas 2021. gadā jau būs ar piecu gadu novirzi no realitātes.

Tiesībsargs kritiski vērtē Plānā iekļauto apņemšanos minimālo ienākumu līmeni pārskatīt ne retāk kā reizi piecos gados. “Kā rāda iepriekšējā pieredze, tad Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka minimālo ienākumu līmeni pārskatīs ne biežāk kā reizi piecos gados,” savas bažas pauž tiesībsargs Juris Jansons. “Tā kā runa ir par iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, šo sliekšņu pārskatīšanai ir jābūt daudz regulārākai, ņemot vērā ne tikai valsts budžeta iespējas, bet arī ekonomisko situāciju valstī, un Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu,” uzskata tiesībsargs.

Tiesībsarga 29.10.2019. pieteikums Satversmes tiesai

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.