Septembra sākumā TVNET aizsāka publikāciju sēriju projekta “Neredzamais cietumā” ietvaros. Publikācijas ir vērtīgs informācijas avots un materiāls pārdomām par cietumu nozīmi, kā arī cilvēkiem un apstākļiem Latvijas ieslodzījuma vietās.
Šā gada rudens sākumā par vienu no asāko diskusiju objektiem 2020. gada budžeta plānošanas ietvaros kļuva finansējums jaunā Liepājas cietuma būvniecībai. Valdība un, spriežot pēc diskusijām sociālajos tīklos, arī liela daļa sabiedrības neuzskatīja jauna cietuma būvniecību par prioritāti, un finansējums nākamā gada budžetā tam netika atvēlēts. TVNET projekts “Neredzamais cietumā”, manuprāt, ir vērtīgs mēģinājums runāt par smagu un ļoti nepopulāru tēmu — kā un kādēļ par smagiem noziegumiem uz mūžu notiesātos iekļaut atpakaļ sabiedrībā, lai tie savus noziegumus neatkārtotu.
“Neredzamais cietumā” ir rakstu un interviju sērija par atsevišķiem uz mūžu notiesātajiem Latvijas ieslodzījuma vietās. Tajā ietvertas ne tikai personīgas intervijas ar pašiem notiesātajiem, bet arī ar dažādiem ekspertiem — psihiatriem, Valsts probācijas dienesta speciālistiem, kriminologiem —, kuru viedoklis sniedz kontekstu notiesāto teiktajam un palīdz to kritiski izvērtēt. Tāpat starp publikācijām var atrast aprakstus par apstākļiem ieslodzījuma vietās, piemēram, par veselības aprūpi, ēdināšanu un citiem aspektiem.
Projekta autori norāda, ka “brīvības atņemšanas mērķis jau sen nav tikai izolācija no sabiedrības. Tas ir veids, kā valsts mēģina labot likumpārkāpēju, mācot tam izprast dzīvi un neatgriezties uz noziedzīgā ceļa. Cietumam ir jāmaina notiesātā domāšanas veids, jāpalīdz apgūt profesiju un iegūt izglītību, ja tādu nav.” To ir svarīgi atcerēties gan domājot par esošo cietumu darbību, gan jauna cietuma būvniecību: cietums sen vairs nav vieta, kurā atbrīvojamies no tiem, kas savu vienīgo iespēju neatgriezeniski izniekojuši. Cietums ir vieta, kurā attīstīta sabiedrība sagatavo cilvēku otrajai iespējai.
Latvijā ieslodzīto personu tāpat kā jebkura cita cilvēka tiesības un brīvības, piemēram, tiesības uz privāto dzīvi, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai un necilvēcīgai izsturēšanās, tiesības uz personas neaizskaramību un citas pamattiesības, aizsargā Satversmes VIII nodaļa un Latvijai saistošie līgumi cilvēktiesību jomā. Lietas par notiesāto tiesībām un apstākļiem ieslodzījuma vietās, arī mūža ieslodzījumu, regulāri izskata gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Jaunākās šajās tiesās izskatītās un ierosinātās lietas attiecas, piemēram, uz ieslodzīto korespondences neaizskaramību, soda izpildes režīmu un uz cietuma iekšējo hierarhiju. Vairāk par personu tiesībām, atrodoties ieslodzījuma vietā, varat uzzināt cilvēktiesību izglītības platformā Cilvēktiesību gids.
Visbeidzot, lai gan projekta publikācijās galvenais uzsvars likts uz notiesātajām personām, jāatceras, ka cietums un apstākļi tajos skar arī notiesāto personu ģimeņu un ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ikdienu.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
