ASV Augstākā tiesa 2022. gada 30. jūnijā atcēla ASV Kolumbijas apgabala apelācijas tiesas lēmumu lietā Ziemeļvirdžīnija pret Vides aizsardzības aģentūru (angļu val. - West Virginia v. Environmental Protection Agency (EPA)), lemjot, ka Vides aizsardzības aģentūrai nav pilnvaru noteikt oglekļa dioksīda emisiju apjomu valsts līmenī. Vides tiesību speciālisti un aktīvisti lietas iznākumu jau nodēvējuši par neveiksmi cīņā ar cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām.
Sprieduma būtība
Vides aizsardzības aģentūra ir ASV federālās valdības aģentūra, kuras mērķis ir aizsargāt cilvēku un vides veselību. Vides aizsardzības aģentūras uzdevums ir izstrādāt un pieņemt standartus un normatīvos aktus, lai veicinātu minētā mērķa sasniegšanu. Aģentūru 1970. gadā izveidoja pēc ASV prezidenta R. Niksona izpildrīkojuma.[1]
Minētajā tiesvedībā[2] tika apvienotas vairākas lietas, kuras ierosinātas galvenokārt pēc lielāko ogļu ieguves kompāniju pieteikuma: North American Coal Corporation v. EPA, Westmoreland Mining Holdings v. EPA, and North Dakota v. EPA. Pieteicēji uzskatīja, ka Vides aizsardzības aģentūra ir pārkāpusi valdības pilnvarojumu, kas ietverts Tīra gaisa likumā (angļu val. - Clean Air Act). ASV Augstākajai tiesai bija jāvērtē, vai ASV kongresa deleģējums Vides aizsardzības aģentūrai ietvēra pilnvaras regulēt siltumnīcefekta gāzu emisijas valsts mērogā vai tomēr nē.
ASV Augstākā tiesa lēma, ka, pamatojoties uz esošo pilnvarojumu, Vides aizsardzības aģentūra nebija tiesīga noteikt prasības oglekļa dioksīda emisiju jomā. Proti, lai aģentūrai šādas pilnvaras būtu bijušas, kongresam likumā bija jāsniedz precīzs un konkrēts deleģējums. Kā norādījusi tiesa, esošais deleģējums formulēts pārāk plaši, tādēļ nevar uzskatīt, ka kongress, atbilstoši konstitūcijai, minētās tiesības Vides aizsardzības aģentūrai būtu piešķīris.
Ņemot vērā tiesas lēmumu, Vides aizsardzības aģentūrai nav tiesību regulēt oglekļa dioksīda emisijas apjomu. Lai gan lēmums neliedz nākotnē kongresam izstrādāt likumu ar konstitūcijai atbilstošu pilnvarojumu, pašreizējā Vides aizsardzības aģentūras rīcības ierobežošana būtiski kavē siltumnīcefekta gāzu apjoma samazināšanu. ASV prezidents Džo Baidens lēmumu raksturojis kā "graujošu".[1]
ANO par West Virginia v. EPA iznākumu
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra Antonio Guterresa (António Guterres) runasvīrs norādījis, ka spriedums ir neveiksme cīņā pret klimata pārmaiņām, jo pašreiz pasaules valstis ir tālu no tā, lai izpildītu Parīzes nolīguma[3] mērķus. Tādi lēmumi kā šis ASV Augstākās tiesas lēmums – vai līdzīgs lēmums jebkurā citā lielā CO2 emisiju ražojošā ekonomikā[4] – apgrūtina Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu attiecībā uz veselīgu, dzīvotspējīgu planētu, jo īpaši tāpēc, ka ogļu izmantošanas pārtraukšana un pāreja uz atjaunojamo enerģiju ir jāpaātrina. Vienlaikus viņš norādīja, ka klimata pārmaiņas prasa globālu reakciju, un vienas valsts rīcība nedrīkst un nevar ietekmēt vai izjaukt klimata mērķu sasniegšanu.[5]
Tiešu ASV Augstākās tiesas sprieduma ietekmi uz globālo cīņu ar klimata pārmaiņām nav iespējams prognozēt, tomēr ASV kā vienai no lielākajām siltumnīcefekta gāzu radītājām un ekonomiski attīstītai valstij ir liela ietekme uz globālām norisēm klimata jautājumos, un tai būtu jāuzņemas atbilstoša atbildība.
Klimata pārmaiņas - mūsu kopīgā problēma
Jāatgādina, ka klimata pārmaiņu radītā ietekme skar iedzīvotājus visā pasaulē, tomēr īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņu sociālekonomiskajiem draudiem ir to valstu iedzīvotāji, kuri jau tagad saskaras ar nabadzību un pārtikas trūkumu. Piemēram, Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) publicētais ziņojums “Klimata stāvoklis Latīņamerikā un Karību jūras reģionā 2021”[6] brīdina par klimata pārmaiņu sekām, kas negatīvi ietekmēs ekosistēmas, pārtikas un ūdens drošību, cilvēku veselību un veicinās nabadzību Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Ziņojumā norādīts, ka hidrometeoroloģiskais apdraudējums, tostarp sausums, karstuma un aukstuma viļņi, tropiskie cikloni un plūdi, jau ir prasījuši simtiem dzīvību, radījuši nopietnu kaitējumu augkopībai un infrastruktūrai un veicinājis cilvēku pārvietošanos.[7] Līdzīgas prognozes Pasaules Meteoroloģijas organizācija izteikusi arī ziņojumos par Āfrikas[8] un Klusā okeāna dienvidrietumu valstīm.[9]
Klimata izmaiņu sekas nāksies izjust arī Eiropā. Jau tagad ārkārtējais karstums Rietumeiropā izraisa postošus savvaļas ugunsgrēkus Francijā un Spānijā, nepieredzētu sausumu Itālijā un Portugālē, un karstumu Apvienotajā Karalistē, kur šovasar Hītrovas lidostā tika reģistrēta visu laiku augstākā temperatūra - nedaudz virs 40 grādiem pēc Celsija. Pasaules metroloģijas organizācija brīdinājusi, ka 2060. gadā karstuma viļņi parādīsies arvien biežāk. Lielais karstums ietekmēs lauksaimniecību. Jau iepriekš karstuma viļņu dēļ Eiropā tika zaudēta liela daļa lauksaimniecības ražas.[10]
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome: tagad vai nekad
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (angļu val. - Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC)) jaunākajos pētījumos konstatējusi, ka oglekļa emisiju rādītāji no 2010. līdz 2019. gadam ir sasnieguši augstāko atzīmi cilvēces vēsturē. IPCC norādījusi, ka klimata sasilšanas ierobežošana līdz 1,5°C ir jāpanāk “tagad vai nekad”. Bez tūlītējas emisiju samazināšanas visās nozarēs tas nav iespējams. Lai ierobežotu klimata sasilšanu līdz aptuveni 2C°C joprojām ir nepieciešams, lai globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam tiktu samazinātas vismaz par ceturtdaļu.[11]
Lai to panāktu, cita starpā valstu institūcijām būtu jābūt pilnvarām rīkoties.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
Atsauces
- a, b EPA oficiālā mājaslapa (pieejama šeit) un Investopedia (avots pieejams šeit).
- ^ ASV Augstākās tiesas lēmuma kopsavilkums angļu valodā pieejams šeit.
- ^ Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums par klimata pārmaiņām, ko 2015. gada 12. decembrī pieņēma 196 valstis. Tas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Tā mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Parīzes nolīguma teksts pieejams šeit.
- ^ Lielākās siltmnīcefekta gāzu radītājas ir Ķīna, ASV, Indija, Krievija un Japāna, kā arī Eiropas Savienība. Avots: https://www.worldometers.info/co2-emissions/co2-emissions-by-country/.
- ^ UN: US Supreme Court ruling on environmental protection ‘a setback in our fight against climate change’. Pieejams šeit.
- ^ IPCC ziņojums “State of the Climate in Latin America and the Caribbean 2021” pieejams šeit.
- ^ UN: Mega-drought, glacier melt, and deforestation plague Latin America and the Caribbean. Pieejams šeit.
- ^ IPCC ziņojums “State of the Climate in Africa 2020”. Pieejams šeit.
- ^ IPCC ziņojums “State of the Climate in South-West Pacific 2020”. Pieejams šeit.
- ^ UN: WMO warns of frequent heatwaves in decades ahead. Pieejams šeit.
- ^ UN climate report: It’s ‘now or never’ to limit global warming to 1.5 degrees. Pieejams šeit.
