Šā gada 19. oktobrī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņoja par šā gada Saharova balvas laureātu – drosmīgo Ukrainas tautu, kuru pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība. Balvai tika izvirzīti pat trīs Ukrainas kandidāti, tādējādi spilgti apliecinot Eiropas Savienības cieņu Ukrainas cīņai par mieru, brīvību un demokrātiju visā Eiropā.
Kas ir Saharova balva?
Saharova balva “Par domas brīvību” ir augstākais cieņas apliecinājums centieniem cilvēktiesību jomā, ko Eiropas Savienība piešķir jau kopš 1988. gada. Pērn to saņēma Krievijas opozīcijas politiķis un korupcijas apkarotājs Aleksejs Navaļņijs (Alexei Navalny), bet 2020. gadā – Baltkrievijas opozīcija. Kandidātus izvirza Eiropas Parlamentā pārstāvēta politiskā grupa vai vismaz 40 Eiropas Parlamenta deputāti. Papildus balvai uzvarētājam tiek piešķirta arī naudas prēmija 50 tūkstošu euro apmērā.
Cīņa par demokrātiju Eiropā
Šā gada Saharova balvai izvirzīti trīs Ukrainas kandidāti: ukraiņu tauta, varonīgā ukraiņu tauta, ko pārstāv prezidents Volodimirs Zelenskis, un prezidents Volodimirs Zelenskis. Eiropas Parlaments nolēma šā gada balvu piešķirt drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents, ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība.
Kā norādīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, “šo balvu mēs piešķiram tiem ukraiņiem, kas cīnās savā zemē. Tāpat tiem, kuri bijuši spiesti bēgt. Tiem, kas zaudējuši radiniekus un draugus. Visiem, kas iestājas un cīnās par to, kam viņi tic. Es zinu, ka drosmīgie Ukrainas iedzīvotāji nepadosies, un nepadosimies arī mēs.” Tāpat Eiropas Parlamenta deputāti uzsvēra, ka šī nav tikai Ukrainas cīņa par savām mājām, bet gan par demokrātiju, brīvību un tiesiskumu visā Eiropā.
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, uzsākot plaša mēroga militāru agresiju. Ukrainu ik dienu apšauda Krievijas raķetes, un Krievijas spēki konsekventi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzinot, izvarojot un nogalinot. Kā norāda Krievijas okupētās Hersonas deputāte, okupētajās Ukrainas teritorijās Krievijas karaspēks liek iedzīvotājiem dzīvot “krievu pasaulē” zem automātu stobriem.
Eiropas Savienība stingri nosoda Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā agresijā. Tā atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Eiropas Savienība ir pieņēmusi virkni sankciju, reaģējot uz Krievijas agresiju, kā arī apturējusi atviegloto vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Tāpat Eiropas Savienība sniedz Ukrainai humāno un materiālo palīdzību, atbalsta Ukrainas bruņotos spēkus un uzņem bēgļus no Ukrainas.
Nominācijā ir minēti Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska centieni un vairākas personas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un valsts institūcijas, tostarp Ukrainas Valsts neatliekamās palīdzības dienests, evakuācijas vienības “Tairas eņģeļi” dibinātāja Jūlija Pajevska (Yulia Pajevska), cilvēktiesību juriste un organizācijas “Pilsonisko brīvību centrs” priekšsēdētāja Oleksandra Matvijčuka (Oleksandra Vyacheslavivna Matviichuk). Organizācija “Pilsonisko brīvību centrs” šogad ieguva arī Nobela miera prēmiju.
Reaģējot uz balvas piešķiršanu drosmīgajai Ukrainas tautai, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā Twitter kontā norādīja, ka ukraiņi katru dienu kaujas laukā pret teroristisko Krievijas Federācijas valsti apliecina uzticību brīvības, demokrātijas vērtībām.
Balva tiks pasniegta šā gada 14. decembrī, Strasbūrā.
Cīņas par demokrātiju un mieru arī citviet
Svarīgi pievērst uzmanību ne tikai Saharova balvas ieguvējam, bet arī pārējiem kandidātiem, kuri katrs simbolizē kādas sabiedrības grupas cīņu par demokrātiju un mieru. Tāpat būtiski, ka kandidāti Saharova balvai netiek izvirzīti tikai no Eiropas – balvas pārstāvētās vērtības ir jārespektē visā pasaulē, un Eiropas Parlamentam raugās plašāk par Eiropas Savienības robežām.
Viens no finālistiem – Džulians Asanžs (Julian Assange) – ir organizācijas WikiLeaks aktīvists. Šī organizācija publicē slepenus un ierobežoti pieejamus dokumentus saistībā ar karu, korupciju un spiegošanu. Tā, piemēram, vietnē tika publicēti slepeni militārie ziņojumi saistībā ar karu Irākā un Afganistānā, tostarp par to, kā ASV militārie spēki nogalinājuši vairākus simtus civiliedzīvotāju. Šobrīd Džuliānam Asanžam draud izdošana Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņš tiks tiesāts par spiegošanu un datoru ļaunprātīgu izmantošanu.
Starp finālistiem bija arī Kolumbijas Patiesības noskaidrošanas komisija – institūcija, kura izveidota saskaņā ar 2016. gada miera nolīgumu, kas tika noslēgs, lai izbeigtu Kolumbijas pilsoņu karu, kurš sākās jau 1964. gadā. Tā iestājās par karā cietušo tiesībām. Kolumbijas Patiesības noskaidrošanas komisija 2022. gadā publicēja noslēdzošo ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pieļauti šī kara laikā.
Nominācijā tika iekļauta arī Sonja Guažažara (Sônia Guajajara), kura ir vides un pirmiedzīvotāju aktīviste Brazīlijā. Viņa ir pirmiedzīvotāju tautu apvienības vadītāja, kuras darbs veltīts tam, lai aizsargātu pirmiedzīvotāju tautu tiesības kontrolēt savu zemi, un kura jau kopš bērnības cīnās ar spēkiem, kas vairāk nekā 500 gadus ir mēģinājuši iznīcināt viņas kopienas saknes. Sonja Guažažara pretojās un turpina pretoties pret mačismu kā sieviete un feministe, pret pamatiedzīvotāju slaktiņiem kā aktīviste, pret neoliberālismu kā sociāliste. 2022. gadā Sonja Guažažara iekļauta medija Times 100 pasaules ietekmīgāko personu topā.
Visbeidzot Eiropas Parlamenta deputāti balvai bija izvirzījuši arī Širīnu Abu Akle (Shireen Abu Akleh). Viņa bija viena no arābu valodā runājošajā pasaulē zināmākajām žurnālistēm, kura strādāja ziņu kanālā Al Jazeera un nebaidījās ziņot par konfliktu Izraēlā un okupētajās palestīniešu teritorijās. Žurnāliste gāja bojā apšaudē 2022. gada 11. maijā, gatavojot reportāžu par Izraēlas aizsardzības spēku uzbrukumu bēgļu nometnei.
Visi kandidāti iestājās par patiesu un iekļaujošu demokrātiju un mieru, kas ir Eiropas Savienības pamatvērtības.
Raksts ir sagatavots ar EEZ granta finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors saskaņā ar Cilvēktiesības.info lietošanas noteikumiem.
